Foto: LETA
Šodien daudz varam dzirdēt par dažādām ar cilvēku psihoemocionālo veselību saistītām problēmām – izdegšana, veģetatīvā distonija, vispārīgs stress un pārgurums. Šādās situācijās mēdz teikt, ka cilvēkiem ir vājš darba dzīves un privāto interešu balanss, vienkārši vāji nervi, nespēja sakārtot savas prioritātes un darbus, plānot laiku, taču medaļai vienmēr ir divas puses. Cilvēkresursu vadības speciālisti vienmēr mēģina paskatīties no abām pusēm – tas, ko saka darbinieks, un tas, ko saka un dara vadītājs, lai skaidrotu situācijas cēloņus un palīdzētu pieņemt pēc iespējas veselīgus lēmumus. "Gallup" pētījums 2017. gadā vēsta, ka 75 procenti darbinieku savu darbavietu pamet nevis veicamo darba pienākumu dēļ, bet vadītāja darba stila, vājas līderības, bosinga, nespējas iedziļināties un empātijas trūkuma dēļ. Visbiežāk mūsu darba pienākumi ir atkarīgi no paveicamā darba apjoma un tā, cik daudz mēs uzņemamies un ar ko spējam tikt galā no sava skatu punkta. Taču mūsu spēju tikt galā ar darbiem, pietiekoši lielā mērā ietekme arī vadītājs, kurš ikdienā šos uzdevumus dod un sagaida rezultātu. Šoreiz "HR podkāstā" saruna par līderības psiholoģiskajiem aspektiem – to, kāpēc notiek tā, ka ir vadītāji, kuriem varas pozīcija neko daudz viņu dzīves uztverē nemaina, taču nereti vadītāja pozīcijā nonāk tāds cilvēks, kurš nespēj izturēt varas spriedzi un pakļaujas lielajam kārdinājumam kļūt par cilvēku, ar kuru nav iespējams sastrādāties, sākas neadekvāta rīcība, bosings, cilvēki viņa vadībā kļūst nelaimīgi un lielu daļu sava produktīvā laika un enerģijas velta, lai izveidotu attiecības ar savu vadītāju, lai izdarītu pa prātam, baidoties no vadītāja reakcijas, tā vietā, lai produktīvi strādātu. Kas notiek cilvēka smadzenēs un uzvedībā, kad viņš nonāk varas pozīcijā? Kāpēc vieniem mēs sekojam un citiem – nē? Uz šiem jautājumiem palīdz atbildēt ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons. 31.02.2020. epizode.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!