Mobings lauksaimniecībā – eksperti par zemnieku godināšanu, atbalstu un nopelšanu
Pirms gada Latvijas lauksaimnieki piedzīvoja to, ar ko viņu kolēģi Rietumeiropā bija saskārušies jau pirms pāris gadiem – pārmetumi nozarei nonāca tiktāl, ka par valsts budžetu apmaksātā reklāmā radio ēterā tika izplatīti meli un dezinformācija, lauksaimniekus nodēvējot par masu slepkavām. Ko šāds mobings nozīmēja lauksaimnieku ģimenēm, bērniem?
Brīdī, kad radio ēterā izskanēja nepatiesie un apvainojošie vēstījumi, zemnieku un mežsaimnieku organizācijas vienojās, uzsverot, ka īstenotā melu kampaņa pret zemniekiem apdraud mūsu laukus, ģimenes un Latvijas tautsaimniecību. Lauksaimnieki aicināja publicēt fotogrāfijas vai video, daloties sajūtās par notiekošo. Video un foto ar mirkļbirkām #NēZemniekuApmelošanai un #NēNaidaRunai joprojām iespējams apskatīt "Facebook" un "Twitter".

Šāds psiholoģiskais terors un neiecietības kultivēšana, tīši un aizskaroši vēršoties pret lauksaimniecības nozari, nevar neietekmēt upura psihisko un fizisko veselību. Ir skaidrs, ka šāda situācija un publiski pārmetumi cilvēkiem, kas ar sirdi un dvēseli dara savu darbu, kopj zemi, ražo pārtiku, viņus iedzen stresā, kas rada riskus veselībai.
Sandra Eimane
"Sevišķi sāpīgi to uztver jaunieši laukos un jaunie lauksaimnieki, kuri no bērna kājas kopā ar saviem vecākiem ir smagi strādājuši, lai uzturētu un attīstītu Latvijas lauku vidi. Jaunie ir apņēmīgi attīstīties, paši uzkrāt savu pieredzi, efektīvi un apzinīgi strādāt, nepārtraukti daudz mācoties un esot dabai draudzīgi. Ir skumīgi noskatīties uz notiekošo un saņemt daudz pārmetumu laikā, kad daudz darām un ieguldām arī Latvijas nākotnei. Tagad jaunie lauksaimnieki sāk apsvērt domu neuzsākt vai neturpināt darbošanos laukos, bet gan doties uz pilsētām vai ārzemēm, jo nozares prestižs tiek grauts gadu no gada un jaunieši laukos tiek nepatiesi parādīti kā aprobežoti cilvēki," pērn pēc melu kampaņas uzsvēra Latvijas Jauno zemnieku kluba valdes priekšsēdētāja Sandra Eimane.
Sabiedrības negācijas rada emocionālo spriedzi
"Faktu nav, nekas nav pierādīts, bet ažiotāža tiek sacelta. Pēc tam varbūt noskaidro patiesību, kas ir gluži cita, bet sabiedrība sociālajos tīklos lielākoties pamana to negatīvo, un atkal konvencionālais vai integrētais zemnieks tiek pataisīts par melno avi," iespaidos dalās jaunā agronome Lāsma Lapiņa. "Erasmus" programmas ietvaros Lāsma ir strādājusi saimniecībā Portugālē, kopā ar Latvijas Jauno zemnieku klubu bijusi pieredzes apmaiņā, mācībās un lauksaimniecības izstādēs vairāk nekā desmit valstīs.

"Es zinu, kā mūsu zemnieki strādā, zinu, cik viņiem ļoti rūp augsne, cik viņiem ļoti rūp apkārtējie cilvēki. Tās negācijas, kas visu laiku tiek gāztas uz zemniekiem, tam ir sava robeža, tas veicina izdegšanu lauksaimnieku vidū. Pirms pāris gadiem tā bija ļoti izteikta problēma, varbūt ne Latvijā, bet zinu, ka Eiropā gan. Notika zemnieku izdegšana, jo viņi vairs nespēja tikt galā ar sabiedrības negāciju radīto emocionālo spriedzi. Lai gan mēs esam tie, kas pabaro pasauli," skaidro Lāsma.
Negatīvo izlādi vērš pret zemniekiem
Skaidrīte Lasmane
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece un Mediju ētikas padomes locekle Skaidrīte Lasmane uzsver lielāku cieņpilnas attieksmes vēlamību sabiedrībā kopumā. Viņasprāt, niknumu izraisa arī cilvēku dzīves apstākļi, negatīvisma pārsvars, kas novērojams Latvijas mediju telpā un ietekmē sabiedrības noskaņojumu.

Klimata un vides jautājumu aktualitātes dēļ šīs tēmas arvien vairāk nokļūst politikas veidošanas dienaskārtībā un arī sabiedrības ikdienas mediju telpā. Tiek meklēti iemesli vides piesārņojuma problēmai un risinājumi, kā to novērst. Tas nozīmē, ka parādās arvien vairāk cilvēku viedokļu par klimata un vides jautājumiem. Lauksaimniecības nozare ir tieši saistīta ar vidi un rūpēm par to, tādēļ arī, domājot par vidi un klimatu, tiek pieminēti lauksaimnieki. 

Diemžēl, nezinot vai noklusējot to, ka lauksaimniecības nozare ievēro atbilstošos noteikumus un normatīvus, gan mēslojot laukus, gan izmantojot augu aizsardzības līdzekļus, ir izveidojušies negatīvi viedokļi gan par lauksaimniecības nozari, gan pašiem lauksaimniekiem. Iespējams, ka šī psiholoģiskā spiediena rezultātā kāds ir nolēmis nozari pamest, bet kāds jaunietis izvēlējies citu ceļu savai karjerai.
"Noteikti ir jātur acis vaļā un jāpievērš uzmanība vides jautājumiem un piesārņošanai, taču ne jau naidam pret zemniekiem un lauksaimniecību būtu jāseko. Tas nav taisnīgi un gudri," uzsver Skaidrīte Lasmane.
Vai vēlamies būt nabadzīga zaļā valsts?
Skaidrīte Lasmane uzskata, ka nav jākurina naids, kura tāpat pasaulē gana, bet ir jārisina problēmas, ja tādas ir radušās, visām pusēm ir jārunā un jānonāk pie kopsaucēja. "Manuprāt, cilvēki dažkārt par daudz domā par sevi, savu individuālo labumu. Tad jau mums nevajag arī vēja parkus vai ražotnes, jo tas viss arī ietekmē vidi un katra labklājību vai ērtību. Taču šīs ražotnes ir tās, kas nodrošina darba vietas, kas piepilda budžetu un līdz ar to arī algas skolotājiem un mediķiem."

"Ja nebūs lielražošanas, nebūs rūpnieciskās lauksaimniecības, tad paliksim tikai par nabadzīgu zaļās domāšanas valsti. Ir jābūt kaut kādam saprātam un samērīgumam, un ir jāprasa, lai lauksaimnieki un citas nozares šo līdzsvaru starp videi draudzīgu saimniekošanu un nācijas pabarošanu atrod. Un esmu droša, ka viņi to arī dara," pārliecināta Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece.
Lauksaimniekiem nepieciešams atbalsts
Mārtiņš Daugulis
Sociālantropologs Mārtiņš Daugulis uzsver, ka ir būtiski saprast, ka pret zemnieku izdegšanas sindromu mums ir jācīnās, atbalstot zemniekus – gan viņu produktu ražošanu, gan ražošanas modernizāciju. 

"Pie zemnieku izdegšanas iemesliem, īpaši to zemnieku, kuri investējas lauksaimniecībā ne tikai profesionāli, bet arī ar visu savu brīvo laiku jeb uztverot to kā sirdslietu, kad lauksaimniecība ir gan dzīves stils, gan veids, kā gūt ienākumus, nāk klāt arī patēriņa ražošanas pieaugšanas nepieciešamība, lauksaimniecības loma 21. gadsimta visā ražošanas ciklā un tehnoloģiju attīstība, aizvietojot cilvēkus," tā lauksaimnieku izdegšanas problēmu komentē sociālantropologs Mārtiņš Daugulis.

Latvijā ir daudz zemnieku, kuri saimnieko ilgtspējīgi, un Latvijas lauksaimnieki ražo pārtikas produktus pēc visaugstākajiem standartiem. Viņiem rūp vide, rūp augsne, jo tieši tā ir pamatu pamats, lai nodrošinātu savu ģimeni. Lauksaimnieki mīl savu zemi. Turpretī zaļā radikālisma idejās tiek pausts viedoklis, ka tieši lauksaimniecība ir būtisks iemesls vides kvalitātes negatīvajiem rādītājiem, lauksaimniekiem daba nemaz nerūp, rūp tikai peļņa un rekordražas.
"Jebkura radikalizācija un pārmetumi publiskajā telpā var tikt uztverti sasāpināti," saka sociālantropologs Mārtiņš Daugulis, uzsverot, ka pret zemnieku izdegšanas sindromu mums ir jācīnās, atbalstot zemniekus – gan viņu produktu ražošanu, gan ražošanas modernizāciju.
Bez mūsdienīgas zemes apstrādes ekoloģija nevar pastāvēt
Skaidrīte Lasmane norāda, ka ir jāatdala divas lietas – pirmkārt, zemes kopšana un tas lielais, nenovērtējamais labums, ko dod lauksaimnieki, un fakts, ka ekoloģija bez mūsdienīgām zemes apstrādes metodēm un lauksaimnieku smagā darba nevarētu pastāvēt. Sakopto lauku ainavas ir gan praktiskā labuma – augstas ražas – priekšnosacījums, gan tām ir estētiskā vērtība. Jā, rūpnieciskā lauksaimniecība nav bijusi ideāla, jo ekonomika prasa savu ieguldījumu ražas un peļņas dēļ, bet Eiropas līmenī šis jautājums tiek risināts. Līdzsvars ir meklējams bioloģiskajā lauksaimniecībā, taču ikvienam jāsaprot, ka tas nav veids, lai pasaulē pilnībā pabarotu visus cilvēkus šodien.

Filozofe un pētniece piekrīt, ka salīdzinājumā ar Latviju Eiropā lauksaimnieku izdegšana ir daudz vairāk apzināta. Mums par izdegšanu runā pedagogu un mediķu, bet ne zemnieku kopsakarā. Pat literatūrā, piemēram, franču rakstnieka Mišela Velbeka grāmatā "Serotonīns" skaidri attēlota šī problēma rūpnieciskajā lopkopībā ar zemiem ienākumiem, piena cenu svārstībām, zemām subsīdijām, pārstrādināšanu un stingrām ierēdņu prasībām, kad daudzi atmet ar roku lopkopībai. Iespējams, ka Latvijā lauksaimnieki ir izturīgāki, pieticīgāki un pacietīgāki, tādēļ pie mums tik liela izdegšana vēl nav manāma, bet varbūt tai vienkārši nav pievērsta uzmanība vai arī Latviju vēl pilnā mērā nav sasniedzis Eiropas zaļā radikālisma vilnis.

"Lauksaimniekiem vajag lielāku atbalstu, nevis naidu. Kādreiz lauksaimniekus, tos "arājus, ecētājus", godināja, godināsim arī tagad, saredzot to labo, ko viņi ar savu darbu spēj dot," aicina emeritētā filozofijas doktore Skaidrīte Lasmane.