— Absolūtas muļķības! Šādu tehnoloģiju iegāde tiešām ir investīcija, kas ir jāplāno un rūpīgi jāizsver, bet tas ir nepamatots vispārinājums, ka tā ir tikai lielo zemnieku saimniecību privilēģija. Mūsu pieredze liecina, ka daudzas saimniecības, pareizi plānojot, noslogojot jauno tehniku, investīciju atpelna apmēram trijos gados, kas ir ļoti labs rādītājs.

Piemēram, jaunu minerālmēslu kliedētāju ar sekciju aprīkojumu iegādājās lauksaimnieks, kurš apsaimnieko 130 hektārus zemes un nodarbojas ar graudkopību. Sekciju kontrole kliedētājam veido aptuveni 10 % no tā kopējās cenas. Pēc pirmās sezonas jautāju, kā tad bija strādāt ar precīzajām tehnoloģijām? Saimnieks atsmēja, ka “vilks viņu zina, norma uz laukiem izkliedēta, bet 3 tonnas no 15 tonnām minerālmēslu palika pāri”. Tā ir būtiska ekonomija!

Precīzo lauksaimniecības tehnoloģiju iegādei ir pieejams arī valsts atbalsts, savukārt pavisam mazām hobija saimniecībām, kuru pārziņā ir 50 hektāri zemes, risinājums ir tehnikas jautājumos sadarboties ar kaimiņiem, ar citām mazajām saimniecībām. Ja, piemēram, trīs šādas saimniecības saslēgtos kopā, secīgi viena pēc otras plānotu darbus, efekts būtu ļoti liels.

— Mans aicinājums būtu medijiem, kas atspoguļo lauksaimniecības nozares aktualitātes un specifiku, kārtīgāk izvēlēties ekspertus, kurus iztaujāt par konkrētām tēmām. Ja runa ir par precīzajām lauksaimniecības tehnoloģijām, tad runāt ar cilvēkiem, kas to saprot.

— Protams, ka pētījumi ir. Piemēram, ir liels un apjomīgs ES pētījums IEE/09/764/SI2.558250 par pašreizējo un nākotnes lauksaimniecības praksi un tehnoloģijām, kas ietekmē degvielas patēriņa efektivitāti. Zinātnieki ir detalizēti pētījuši, kas dod lielāko ieguvumu videi. Lielākās CO2 emisijas nerada gotiņas mēsli, bet tieši tehnikas izplūdes gāzes. Ja pašķetinām vēsturiski tehnikas attīstību, tad sākumā akcents bija uz CO2 emisiju samazināšanu, un darbs pie tā turpinās nepārtraukti līdz šim. Tika izgudroti jauni dzinēja izmešu samazināšanas veidi, kas uzlaboja situāciju. Piemēram, laukus kultivē visi, arī bioloģiskie saimnieki. Kā notika praksē – lai visu nokultivētu ar kultivatoru, ar sešu metru darba platumu, lauksaimnieks drošībai pārlaida mazliet pāri lauka daļām, kas jau bija nokultivētas. Kāds metrs pusmetrs, bet tas viss ietekmēja vidi – sadedzinājām vairāk degvielas, radījām lielākus izmešus. Precīzās tehnoloģijas šādus riskus izslēdz, jo pārsedze ir vien 2,5 centimetri – ar tik augstu precizitāti notiek darbs uz lauka šodien, ja izmanto precīzās tehnoloģijas.

Jau GPS tehnoloģijas vien ievērojami uzlaboja situāciju, bet komplektā ar citiem risinājumiem un agregātiem ieguvumi ir neatsverami. Karsta tēma, protams, ir augu aizsardzības līdzekļu aprīkojuma izmantošana, un šajā ziņā jaunākā tehnika pavisam reāli var samazināt augu aizsardzības līdzekļu patēriņu par 90%. Kā tas iespējams? Uz smidzinātāja stangām ir izvietotas kameras, kas atpazīst ne tikai nezāles, bet konkrētā auga slimību attiecīgajā tās stadijā. Katra sprausla redz, ka nezāle ir, piemēram, divlapu stadijā, tai vajag mazāku devu nekā nezālei piecu lapu stadijā. Un tieši tāpat ar fungicīdu smidzinājumiem – tehnika atpazīst daudz dažādu slimību, piedevām šis saraksts visu laiku tiek papildināts. Tātad tehnika kļūst gudrāka ar katru dienu. Šajā ziņā lauksaimniecību mierīgi varam salīdzināt ar saviem datoriem, mobilajiem tālruņiem, kuros dažādām programmām, lietotnēm ik pa laikam ir atjauninājumi, kas mūsu dzīves līmeni soli pa solim uzlabo.

Ja pirms 10 gadiem agronoms uz lauka pamanīja nezāles, tad 200 litru bundulī smidzinātājā viena augu aizsardzības līdzekļu norma tika uzjaukta visam laukam. Tagad tehnika noskenē katru lauka kvadrātmetru – tā ir milzīga ekonomija un dažiem prātiem neaptverama precizitāte, ko šodien nodrošina precīzo tehnoloģiju izmantošana lauksaimniecībā.

Vēl daļu sabiedrības satrauc smidzinātāji. Ja uz lauka redzat modernu traktoru un smidzinātāju, varat būt droši, ka ne piliens no augu aizsardzības līdzekļiem nenonāks tur, kur tam nav jābūt. Precīzā tehnika – gan smidzinātāji, gan kliedētāji, ir aprīkoti ar vēju kontrolējošām meteostacijām. Tas nozīmē, ka tiek kontrolēts vēja stiprums un virziens. Piemēram, ja vējš pūš par stipru, smidzinātāja sprauslas noslēdzas. Savukārt kliedētājam gadījumos, ja vējš maina virzienu, kliedētāja lāpstiņas noreaģē un pielāgojas milisekundes laikā, lai precīzāk izkliedētu minerālmēslus. Tātad nekas bez vajadzības netiek ne pārmēslots, ne pār mēru izsmidzināts.

— Atbildēšu uz šo jautājumu ar uzskatāmu piemēru. Ja tomātus siltumnīcā laistām no lejkannas ar sietiņu, tad skaidrs, ka nolaistām vēl vismaz puskvadrātmetru apkārt katram tomātam. Lauksaimniecībā šāda izšķērdība un neprecizitāte izmaksātu ļoti dārgi. Ja smidzina ar precīzajām tehnoloģijām, nekādu zudumu nav, ir superaugsta precizitāte un ekonomija, līdzīgi kā laistot tomātus ar pilināšanas metodi. Vai vidi vairāk piesārņo saimnieks, kas brauc ar tehniku, kura nav aprīkota ar precīzajām tehnoloģijām, vai saimnieks, kas izmanto precīzās tehnoloģijas? Protams, ka precīzo tehnoloģiju iegāde ir viennozīmīgi jāatbalsta un šāds atbalsts ir svarīgs gan lauksaimniekiem, gan mums kā sabiedrībai, kam rūp, lai pārtikas ražošana notiktu efektīvāk un videi iespējami draudzīgāk.

Ja saimniecība ir puspelēkā zonā, ja tehnika ir novecojusi, tā visu laiku lūst un ir jāremontē. Darbi tiek nokavēti, raža nav tāda, kā cerēts. Un ja ienākumu nav, tad nav arī iespēju investēt attīstībā. Precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas ir ļoti zaļa komponente, ne velti tā ir Zaļā kursa sastāvdaļa, un šādas modernas tehnikas iegādi vajag atbalstīt. Nezāļaini un augu slimību apsēsti lauki – tā nav nākotne, kuru vēlamies.

— Salīdzinājums ar mobilajiem tālruņiem ir vietā tādā ziņā, ka arī lauksaimniecības tehnika strauji attīstās, taču galīgi greizi ir musināt, sakot, ka vietā būs jāpērk jauna tehnika. Atšķirībā no viedtālruņa, kura veiktspēja pēc diviem gadiem tiešām nereti ir zem katras kritikas, un esam spiesti lūkoties pēc jauna tālruņa, tad lauksaimniecības tehnika nezaudē savu funkcionalitāti ne pēc gada, ne pieciem. Jauda nepazeminās, un nav nekādu šķēršļu braukt un braukt, turklāt visus atjauninājumus var integrēt. Kā jau iepriekš minēju, arī pavecākam traktoram iespējams pieslēgt modernāko minerālmēslu kliedētāju.

— Tam nu gan ir jāpiekrīt, bet pēc šādas filozofijas mums jāatgriežas akmens laikmetā. Arī bioloģiskie lauksaimnieki nestaigā pastalās un nepārvietojas zirgu pajūgos pa Latviju. Un savās saimniecībās tāpat izmanto traktorus un citu tehniku. Jebkura rūpniecība atstāj pēdas. Elektroauto un elektrotraktoru ekoloģiskās pēdas nospiedums ir lielāks nekā fosilajiem, tad likvidēsim to arī saknē? Kaut kādam saprātam un loģikai ir jābūt. Man patika, kā izteicās viens zemnieks – ja jau lauksaimnieki nedrīkst izmantot augu aizsardzības līdzekļus, tad slēdzam ciet arī aptiekas un slimnīcas – dzīvojam tik, cik katram dots.

— Peļņa bija slikta sociālismā un padomju iekārtā, taču mēs dzīvojam citos laikos un valsts iekārtā. Precīzās tehnoloģijas dod iespēju optimizēt izmaksas, gudri un efektīvi saimniekojot, gūt peļņu. Peļņa ir ļoti svarīga, un tas ir viens no galvenajiem saimniekošanas mērķiem. Vienlaikus mēs, lauksaimnieki, savā ziņā esam priviliģētā situācijā, jo nodarbojamies ar savu sirdslietu, darām darbu, kas mums tiešām patīk.