Sanda Dejus izgaismos pilsētnieku mītus par lauksaimniecību
Pilsētnieku mītus par lauksaimniecību atraktīvos un informatīvos video atspēkos TV un Radio SWH ētera personība Sanda Dejus. Interesanti, ka tieši pilsētnieki ir kritiskāki, vērtējot, cik zaļa un dabai draudzīga ir Latvijas lauksaimnieku darbība.
Foto: publicitātes
Lielāku skaidrību par šādu vērtējumu, kā arī zināšanu trūkumu par lauksaimniecību sniedz SKDS aptaujas rezultāti. Izrādās, ka būtiskai daļai pilsētnieku nav radu, draugu vai paziņu laukos, bet vēl lielāks ir to pilsētnieku skaits, kam nav radu vai draugu, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību.

Teju katrs ceturtais jeb 23,6% pilsētnieku nekad vai reti tiekas ar cilvēkiem, kuri dzīvo laukos, savukārt vairāk nekā 32,5% pilsētnieku vispār nekad vai tikai retu reizi ir tikušies ar reāliem lauksaimniekiem, liecina SKDS aptauja*, veicot tiešās intervijas vairāk nekā 1000 respondentu dzīvesvietās.

Sanda Dejus smej, ka viņai, meitenei no laukiem, tagad jāiejūtas pilsētnieku lomā un, iztaujājot nozares ekspertus, jānoliek malā savas zināšanas par lauku dzīvi. "Cilvēki skatīsies video un domās, ka esmu pilsētniece, kura neko nezina par laukiem," saka Sanda. Viņa ir dzimusi un augusi Madonā, brīvlaiku pavadot vecmāmiņas un vectētiņa saimniecībā, vācot sienu un veicot citus lauku darbus. Piedevām Sandas vectētiņš bija agronoms.
Lauksaimnieki pārmēslojot laukus, viņiem nerūpot augsne un savos laukos saražoto viņi paši nemaz neēdot – tie ir tikai daži no mītiem, ko daļa sabiedrības uztver par baltu patiesību. Kamēr lauksaimnieki katrs bija aizņemti savos darbos un publiski runāja vien reizēs, kad bija slikti – nelabvēlīgi dabas apstākļi, zemas cenas vai dārgas izejvielas, par nozari izveidojušies daudz puspatiesu un pavisam nepatiesu mīti.
Lai sabiedrībai stāstītu, rādītu un vairāk runātu par to, ko lauksaimnieki dara savos laukos, dārzos vai fermās, lai iepazīstinātu ar produkta ceļu no lauka līdz galdam, 2021. gada sākumā tika dibināta Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi. Informatīvie video "Sanda Dejus skaidro" ir vēl viena no apvienības aktivitātēm, lai veidotu dialogu ar sabiedrību un skaidrotu, kas patiesībā notiek laukos.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, šķiet, daudz vairāk nekā citus gadus tiek runāts par minerālmēsliem. Pirmajā video Sanda skaidro, vai tiesa, ka Latvijā zeme tiek pārmēslota, kā arī uzzina atbildi uz jautājumu, cik vidējai zemnieku saimniecībai izmaksātu gadā zemei iedot par 10% vairāk slāpekļa mēslojuma, nekā nepieciešams.

Viesojoties pie jaunā lauksaimnieka Valtera Zelča, Sanda piedalās praktiskā eksperimentā, noskaidrojot, cik gramu minerālmēslu Latvijā nepieciešami kvadrātmetram ziemas kviešu.

"Runājot par lauksaimniecību, nereti mīti un emocijas dzirdamas daudz spilgtāk nekā mierīgi un izsvērti viedokļi. Arī politiskajā līmenī aizvien biežāk novērojamas uzskatu sadursmes par to, kādā virzienā Latvijas lauksaimniecībai jāiet. Diemžēl bieži iztrūkst zinātnes – faktu, skaitļu un ekspertīzes, un šo robu mēs mēģinām aizpildīt, lai nozares attīstība netiktu veidota uz pieņēmumu, uzskatu un varbūtības pamata," norāda jaunais lauksaimnieks un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs.
Nākamos video ar Sandu Deju, kuros tiks izskaidroti maldīgie mīti par nozari, sniegtas atbildes uz tādiem jautājumiem, kā, piemēram, kāpēc minerālmēslus nevar aizstāt ar kūtsmēsliem un cik liela deva no smidzinājumiem nonāk tur, kur nevajadzētu, meklējiet apvienības "Facebook" un "YouTube" kontos.

*Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS aptauju veicis 2020. gada septembrī, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā.