Vai turpmāk mēslosim laukus ar satelītu palīdzību?
Neskatoties uz to, ka minerālmēsli to izmaksu straujā pieauguma dēļ teju katram zemniekam ir kļuvuši zelta vērtē, joprojām izskan pārmetumi, ka lauki tiek pārmēsloti, savukārt ūdeņi tiek piesārņoti ar nitrātiem un citām notekvielām. Realitātē augsto cenu dēļ lauksaimnieki ar mēslojumu jau sen velti nešķiežas. Tieši pretēji, tiek meklēti un radīti risinājumi, lai saimniekotu vēl gudrāk. Šeit palīgā nāk digitālās lauksaimniecības rīki, kā, piemēram, satelītuzņēmumi, pēc kuriem ar sarežģītu algoritmu palīdzību iespējams veikt diferencētu mēslošanu atbilstoši augu vajadzībām. Viens no šādiem piemēriem ir lietotne "Atfarm", kuras mērķis ir atvieglot zemniekam mēslošanas darbus, taupīt finanšu un izejvielu resursus, savukārt klimatam – mazināt CO2 izmešus un slāpekļa izskalošanos dabā.
Ne tikai daudz piesauktais Zaļais kurss, bet mūsu pašu rūpes par vidi, par sabiedrību mudina lauksaimniekus saimniekot gudrāk un izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas, norāda pasaulē vadošā minerālmēslu ražošanas uzņēmuma YARA tirdzniecības vadītājs Ģirts Peirāgs. Viņš pārliecināts, ka šobrīd mums pat teorētiski nav jāuztraucas par to, ka lauki tiks pārmēsloti.
Pie šī brīža cenām vidēja lieluma 200 hektāru ģimenes saimniecībai slāpekļa mēslojums gadā izmaksā ap 100 tūkstošiem eiro. Pat iedomājoties, ka šāda saimniecība zemei iedod vien par 10% vairāk minerālmēslu, nekā nepieciešams, tie automātiski ir 10 tūkstoši pilnīgi nelietderīgi iztērētu eiro.
Pie šī brīža cenām vidēja lieluma 200 hektāru ģimenes saimniecībai slāpekļa mēslojums gadā izmaksā ap 100 tūkstošiem eiro. Pat iedomājoties, ka šāda saimniecība zemei iedod vien par 10% vairāk minerālmēslu, nekā nepieciešams, tie automātiski ir 10 tūkstoši pilnīgi nelietderīgi iztērētu eiro.
Ģirts Peirāgs
"Zemnieks skaita līdzi un rūpīgi izsver katru lēmumu. Tā tas bijis pirms kara sākuma, bet šobrīd rēķināts tiek vēl jo vairāk, jo izmaksu kāpums ir visās pozīcijās," uzsver Ģirts Peirāgs.
Kā izdarīt gudrāko izvēli no miljons iespējamajām
Līdzīgās domās ir arī LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. "Mūsu vidējais lauksaimnieks perfekti zina, kā izaudzēt ļoti kvalitatīvu, augstvērtīgu pārtiku jebkādā tās izskatā, bet šīs zināšanas ir veidojušās gadu desmitiem. Esošās agrotehniskās pieejas ir veidojušās gadu desmitiem no noteiktas izmaksu struktūras un noteikta prognozējama rezultāta tam darbam, ko tu dari, tajā skaitā naudas izteiksmē. Tagad pēdējo trīs mēnešu laikā viss ir sagriezies kājām gaisā," "Latvijas Radio" raidījumā "Pievienotā vērtība" komentē R. Strīpnieks.
Šobrīd būtu vajadzīgi vēl desmiti gadu, lai zemkopji šādā situācijā saprastu, kā izdarīt gudrāko izvēli no miljons iespējamajām.
Ja pie noteiktās izmaksu struktūras – minerālmēslu cenas, augu aizsardzības līdzekļu cenas – visi zināja, kā dabūt labāko ekonomisko efektu no zemes apsaimniekošanas, tad šobrīd, kad izmaksas ir kāpušas piecreiz, bet galaprodukcijas cenas – divreiz, ir liels jautājums, kur tagad ir tas piesātinājums jeb labākās izvēles ceļš," norāda LATRAPS valdes priekšsēdētājs R.Strīpnieks.
Šobrīd nozare saskaras ar minerālmēslu krīzi, jo kritiskā situācija pasaulē būtiski ietekmējusi to piegādi un ražošanas jaudu. Sekas ir jūtamas jau tagad – ja agrāk minerālmēslus tirgoja par 200 eiro/t, tad šopavasar cena bija pārsniegusi 1000 eiro/t. Diemžēl ekspertu prognozes liecina, ka situācija paliks vēl kritiskāka nākamos mēnešus un pat turpmākos gadus. Tas noteikti kalpos par signālu arī tiem lauksaimniekiem, kuri vēl turpināja piekopt saimniekošanas metodes, kas bija aktuālas pirms 10 gadiem. Mūsdienās lauksaimniecības nozarē arvien vairāk ienāk tehnoloģijas, kuras zemniekam sniedz būtisku atbalstu, un ir pēdējais brīdis sākt izmantot šīs iespējas.
Šobrīd nozare saskaras ar minerālmēslu krīzi, jo kritiskā situācija pasaulē būtiski ietekmējusi to piegādi un ražošanas jaudu. Sekas ir jūtamas jau tagad – ja agrāk minerālmēslus tirgoja par 200 eiro/t, tad šopavasar cena bija pārsniegusi 1000 eiro/t. Diemžēl ekspertu prognozes liecina, ka situācija paliks vēl kritiskāka nākamos mēnešus un pat turpmākos gadus. Tas noteikti kalpos par signālu arī tiem lauksaimniekiem, kuri vēl turpināja piekopt saimniekošanas metodes, kas bija aktuālas pirms 10 gadiem. Mūsdienās lauksaimniecības nozarē arvien vairāk ienāk tehnoloģijas, kuras zemniekam sniedz būtisku atbalstu, un ir pēdējais brīdis sākt izmantot šīs iespējas.
Roberts Strīpnieks
Tehnoloģijas kā palīglīdzeklis efektīvākai lauksaimniecībai
Precīzās lauksaimniecības rīki palīdz saimniekam pieņemt taktiskus lēmumus par sezonā veicamajiem darbiem uz lauka. YARA piedāvātais digitālais rīks "Atfarm", kas pieejams gan kā datorprogramma, gan mobilā lietotne, palīdz noteiktu slāpekļa devu izkliedēt tieši tur, kur tas ir nepieciešams, ļaujot vienlaicīgi sasniegt vairākus mērķus: samazināt izlietotā slāpekļa apjomu, optimizēt slāpekļa mēslojuma lietojumu, tādā veidā lieki neiztērējot līdzekļus, kā arī palīdzēs virzīties tuvāk ES Zaļā kursa uzstādījumiem.
Ar "Atfarm" palīdzību var monitorēt visus galvenos laukkopības kultūraugus – ziemas un vasaras kviešus, rapsi, auzas, miežus, pākšaugus. Lietotnē ir apkopotas trīs galvenās funkcijas: pirmā ir bezmaksas augu biomasas uzraudzība – iespēja attālināti uzraudzīt augu biomasu un noteikt kultūraugu augšanas intensitāti visās augšanas stadijās un dažādu laikapstākļu ietekmē.
Otrā "Atfarm" funkcija ir mainīgo mēslojuma devu (angliski VRA) karšu veidošana un mēslojuma izkliede ar mainīgo devu. Šīs kartes paredz optimizētu mēslošanu jeb optimizētu slāpekļa izkliedi – augi katrā lauka nogabalā tiek mēsloti tieši tik, cik nepieciešams, izslēdzot nepietiekošu vai pārlieki bagātīgu mēslošanu. Šādas mēslošanas priekšrocība ir tieši efektīva slāpekļa izmantošana – augiem, veidojot ražu, tiek izmantots viss izkliedētais mēslojums, taču brīdī, kad raža novākta, augsnē "liekā" slāpekļa, kuru augi neizmantoja, paliek ļoti maz, līdz ar to arī izskalošanās risks ir zems.
Savukārt trešā funkcija ir fotoanalīze – slāpekļa nepieciešamības noteikšana ziemas kviešu agrīnās attīstības stadijās ar fotoattēlu palīdzību. Funkcija ir izmantojama mobilajā aplikācijā viedtālrunī vai planšetē. Ar tās palīdzību var noteikt ziemas kviešu vajadzību pēc slāpekļa pirms pirmās papildmēslošanas reizes. Kā skaidro Ģ. Peirāgs, šobrīd līdzīgas platformas ir gana lielā skaitā, jo tieši precīzā lauksaimniecība ir viens no Zaļā kursa stūrakmeņiem.
"Atfarm" izmanto ''Sentinel-2'' satelītus, kā rezultātā uz konkurentu fona izceļas ar savu precizitāti. Vēl viens būtisks pluss lauksaimniekiem – šajā lietotnē ir iespējams izveidot neierobežotu saimniecību skaitu un augšupielādēt vai zīmēt laukus. Piemēram, ja zemnieks savus laukus labi pārzina, tad lietotnē var izgriezt konkrētu laukumu (akas, grāvjus, nezāles utt.) un tur nemēslot.
Ar "Atfarm" palīdzību var monitorēt visus galvenos laukkopības kultūraugus – ziemas un vasaras kviešus, rapsi, auzas, miežus, pākšaugus. Lietotnē ir apkopotas trīs galvenās funkcijas: pirmā ir bezmaksas augu biomasas uzraudzība – iespēja attālināti uzraudzīt augu biomasu un noteikt kultūraugu augšanas intensitāti visās augšanas stadijās un dažādu laikapstākļu ietekmē.
Otrā "Atfarm" funkcija ir mainīgo mēslojuma devu (angliski VRA) karšu veidošana un mēslojuma izkliede ar mainīgo devu. Šīs kartes paredz optimizētu mēslošanu jeb optimizētu slāpekļa izkliedi – augi katrā lauka nogabalā tiek mēsloti tieši tik, cik nepieciešams, izslēdzot nepietiekošu vai pārlieki bagātīgu mēslošanu. Šādas mēslošanas priekšrocība ir tieši efektīva slāpekļa izmantošana – augiem, veidojot ražu, tiek izmantots viss izkliedētais mēslojums, taču brīdī, kad raža novākta, augsnē "liekā" slāpekļa, kuru augi neizmantoja, paliek ļoti maz, līdz ar to arī izskalošanās risks ir zems.
Savukārt trešā funkcija ir fotoanalīze – slāpekļa nepieciešamības noteikšana ziemas kviešu agrīnās attīstības stadijās ar fotoattēlu palīdzību. Funkcija ir izmantojama mobilajā aplikācijā viedtālrunī vai planšetē. Ar tās palīdzību var noteikt ziemas kviešu vajadzību pēc slāpekļa pirms pirmās papildmēslošanas reizes. Kā skaidro Ģ. Peirāgs, šobrīd līdzīgas platformas ir gana lielā skaitā, jo tieši precīzā lauksaimniecība ir viens no Zaļā kursa stūrakmeņiem.
"Atfarm" izmanto ''Sentinel-2'' satelītus, kā rezultātā uz konkurentu fona izceļas ar savu precizitāti. Vēl viens būtisks pluss lauksaimniekiem – šajā lietotnē ir iespējams izveidot neierobežotu saimniecību skaitu un augšupielādēt vai zīmēt laukus. Piemēram, ja zemnieks savus laukus labi pārzina, tad lietotnē var izgriezt konkrētu laukumu (akas, grāvjus, nezāles utt.) un tur nemēslot.
Ar satelītattēla palīdzību sagatavota karte izkliedei ar mainīgu slāpekļa devu (VRA)
Kultūraugu biomasas uzraudzība ar "Atfarm" lietotni
Augsta precizitāte, atvieglots darbs zemniekam
To, cik daudz slāpekļa mēslojuma nepieciešams, ir iespējams noteikt ar diviem precīzās lauksaimniecības rīkiem. Pirmais rīks ir Yara N-Testeris – maza pārnēsājama ierīce, ar kuru, veicot lapu skenēšanu, iespējams sekot līdzi devām un izvērtēt, cik daudz mēslot. Otrs rīks, kas ir ļoti precīzs, ir Yara N-Sensors, kurš tiek nostiprināts traktoram uz jumta. Traktoram braucot, sensors reāllaikā skenē augus, kas atrodas traktora apkārtnē. Sekundes simtdaļas laikā noskenētās vērtības tiek padotas tālāk uz datoru, kas, savukārt, ļoti ātri un precīzi noteiktai laukuma vienībai aprēķina nepieciešamo mēslojuma devu.
Ņemot vērā, ka jaunā tehnika strādā lielā simbiozē ar šīm programmām, traktors pats šo informāciju par nepieciešamajām devām padod aizmugurē pieāķētajam minerālmēslu kliedētājam, kas doto uzdevumu izpilda. Līdz ar to iegūstam ārkārtīgi augstu precizitāti un ļoti atvieglotu darbu pašam zemniekam. Tomēr investīcijas, lai tiktu pie šāda sensora, kas liekams traktoram uz jumta, ir ļoti lielas – vismaz 35 000 eiro.
"Kad sākām darbu pie "Atfarm" ieviešanas Latvijā, nevarējām paredzēt, kas notiks tepat kaimiņos. Šobrīd daudziem lauksaimniekiem nākas pārdomāt stratēģiju, izsvērt, kādā veidā notiek audzēšana un mēslojuma lietošana, lai šo procesu varētu optimizēt, vienlaikus samazinot izdevumus.
Ņemot vērā, ka jaunā tehnika strādā lielā simbiozē ar šīm programmām, traktors pats šo informāciju par nepieciešamajām devām padod aizmugurē pieāķētajam minerālmēslu kliedētājam, kas doto uzdevumu izpilda. Līdz ar to iegūstam ārkārtīgi augstu precizitāti un ļoti atvieglotu darbu pašam zemniekam. Tomēr investīcijas, lai tiktu pie šāda sensora, kas liekams traktoram uz jumta, ir ļoti lielas – vismaz 35 000 eiro.
"Kad sākām darbu pie "Atfarm" ieviešanas Latvijā, nevarējām paredzēt, kas notiks tepat kaimiņos. Šobrīd daudziem lauksaimniekiem nākas pārdomāt stratēģiju, izsvērt, kādā veidā notiek audzēšana un mēslojuma lietošana, lai šo procesu varētu optimizēt, vienlaikus samazinot izdevumus.
Ar lietotnes palīdzību mēs radām balansu – nebarojam tik daudz augus, kas konkrētajā brīdī ir normālā attīstības līmenī, bet vairāk dodam tiem, kuriem ir potenciāls un kuri dažādu iemeslu dēļ nav paēduši," ieguvumus skaidro YARA tirdzniecības vadītājs Latvijā.
Kaut arī šāds tehnoloģiskais risinājums ir ieviests īstajā laikā un daudzi lauksaimnieki jau novērtējuši tā sniegtās iespējas, tomēr Ģ. Peirāgs piebilst, ka šī programma nav burvju nūjiņa – ir jābūt agronomiskām zināšanām, vēlmei kaut ko mainīt, saprast savus laukus un redzēt kopbildi. "Tehnoloģijas bez agronoma, bez regulāras lauku apsekošanas un situācijas pārzināšanas vienas jūsu vietā labu ražu neizaudzēs," saka Ģ. Peirāgs.
Ģirts Peirāgs
Minerālmēsli meliorācijas sistēmās un upēs tiešā veidā nenonāk
"Apgalvojums, ka minerālmēsli tiešā veidā nonāk meliorācijas sistēmās un upēs, ir aplams. Slāpekļa un fosfora savienojumi augsnē veidojas gan dabisku procesu rezultātā, piemēram, mineralizācijas procesos, gan tos mēslojuma veidā ienesot cilvēkam," uzsver profesors, Dr. Sc. Ing. Ainis Lagzdiņš, kurš Latvijas Lauksaimniecības universitātē vada Meža un ūdens resursu zinātnisko laboratoriju.
Ainis Lagzdiņš
"Lauksaimnieki, kas saimnieko tālredzīgi un ilgtspējīgi, ievāc un analizē augsnes paraugus, zina, ko vajag vai nevajag. Šādā situācijā neviens uz lauka nevedīs vairāk, nekā nepieciešams (ja nepieciešams). Izmantojot precīzās tehnoloģijas un skatoties kultūrauga attīstību, tiek rēķināts: cik daudz mēslojuma konkrētajā vietā vajag – darbs rit pārdomāti," žurnālā "Baltijas Koks" komentē A. Lagzdiņš, piebilstot, ka, protams, gadās arī saimnieki, kas vēro, ko dara autoritāte kaimiņos.