Cik droša ir pārtika, ko patērējam?
Publicitātes foto
Ne velti vecmāmiņas mācīja, ka ceļš uz vīrieša sirdi iet caur vēderu. Ēdiens ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Tomēr, nostājoties pie veikala plaukta un izdarot izvēli, mēs neko daudz nezinām par izvēlēto produktu. Pesticīdu atliekvielas neviens uz etiķetēm taču nenorāda! Kā lai pārliecināmies, ka konkrētais tomāts, banāns vai piens pudelē ir droši lietojami uzturā? Kas ir tie neredzamie "rūķīši", kas par to gādā?
PVD pārstāvis Māris Eiklons. Foto: LETA
Pēdējā laikā daudz tiek cilāts un viļāts tāds termins kā pesticīdi un to atliekvielas, kurus, ja runājam par lauksaimniecību, pareizi ir dēvēt par augu aizsardzības līdzekļiem, jo otru pesticīdu sadaļu – biocīdus ikkatrs no mums nereti lieto sadzīvē. Etiķetē varam uzzināt produkta sastāvu, noskaidrot izcelsmes valsti. Nav noslēpums, ka citu valstu ražotāji reizēm savām Latvijā tirgotajām precēm uzzliek zīmolu, kas ar pirmo acu uzmetienu vedina domāt – ražots Latvijā. Tomēr sastāva uzskaitījumā neatradīsim ailīti – pesticīdu atliekvielas.

"Rūķīši", kas gādā par pārtikas drošību Latvijā, ir Pārtikas un veterinārais dienests. "Tas tiesa, pesticīdu atliekvielas etiķetēs nav jānorāda," apliecina Pārtikas un veterinārā dienesta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons. Viņš uzsver, ka pircējiem ir jāuzticas Pārtikas un veterinārajam dienestam, kas kontrolē un uzrauga pārtikas apriti Latvijā visos tās ražošanas un tirdzniecības posmos. Tāpat jāatceras, ka, pirmkārt, par produktu kvalitāti un atbilstību normatīvu un nekaitīguma prasībām ir atbildīgs pats ražotājs. Ja kaut kas nebūs labi, tad uzņēmums varēs savu bodi slēgt.
Latvijā ir visdrošākā pārtika Eiropas Savienībā
Agronome un dārzeņkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte
Eiropas Savienībā galvenās pārtikas drošības risku novērtēšanas institūcija ir Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA). Pēc EFSA datiem Latvijas patērētājiem pieejamie pārtikas produkti augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu ziņā ir vieni no tīrākajiem visā Eiropas Savienībā.

Jaunākais EFSA pētījums par pesticīdu atliekvielu saturu pārtikā, kurā analizēti dati par 2019. gadu, liecina, ka nevienā no Latvijas izcelsmes ievāktajiem paraugiem nav atrasts atliekvielu daudzums virs noteiktās pieļaujamās normas.

Ievāktajos paraugos Eiropas Savienībā 96,1 % gadījumu atliekvielas nepārsniedz maksimāli pieļaujamo daudzumu, bet 53 % gadījumu – nesatur atliekvielas tādā daudzumā, lai to varētu novērtēt skaitliski.

Agronome un dārzeņkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte, komentējot šos datus, uzsver: "Es visu laiku stāstu, ka Latvijā ir visdrošākā pārtika Eiropas Savienībā! Augļi un dārzeņu produkcija Latvijā ir ļoti tīra. Tīrāks produkts ir tikai Islandē." Satraukumu viņai rada importa produkti no Vjetnamas, Indijas un citām Āzijas valstīm. Lielāks atliekvielu apjoms konstatēts no Āzijas nākušajām vīnogām un čili pipariem.

Pēc ekspertes domām, Latvija ir droša valsts, jo pie mums ļoti labi strādā gan Pārtikas un veterinārais dienests, gan Valsts augu aizsardzības dienests. "Pesticīdu lietošana Latvijā tiek stingri kontrolēta. Katru gadu izlases kārtībā tiek izņemts pietiekams daudzums paraugu no dažādām saimniecībām. Situācija, skatoties desmit gadu nogrieznī, ir būtiski uzlabojusies, jo izdevies samazināt nelegālo pesticīdu lietošanu. Latvijā drīkst izmantot tikai tos augu aizsardzības līdzekļus, kas ir reģistrēti, un tikai tajos kultūraugos, kuros tie ir reģistrēti, un tikai pret noteiktajiem kaitīgajiem organismiem," stāsta Gailīte, piebilstot, ka šie līdzekļi patiesībā ir ļoti dārgi. Ir līdzekļi, kuriem viens smidzinājums maksā virs 80 eiro/ha.
Kontrole gan tirdziņos, gan uz valsts robežām
Ja produktu iepakojumiem uz etiķetēm tiek norādīts sastāvs, tad augļiem un dārzeņiem nekā cita par izcelsmes valsti cenrādī un varbūt kādu uzlīmi uz augļa gan nav. Un kas notiek tirgū, vai kāds pārbauda, ka zemene patiešām ir Latvijas saimniecībā audzēta, nevis ievesta no tuvākas vai tālākas kaimiņzemes?

"Protams, ka arī tirgū dienests skatās un pārbauda, vai norāde par izcelsmes valsti sakrīt ar pavaddokumentiem, ar marķējumu uz taras. Runājot par ievestajiem produktiem, arī citās Eiropas valstīs ir līdzīgi dienesti, kas tāpat kā Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē savas valsts ražotājus. Savukārt trešo valstu pārtikas produkcija tiek kontrolēta uz Eiropas Savienības ārējās robežas, kur tiek ņemti paraugi un veiktas analīzes," skaidro Eiklons.

Veselīgā uztura piekritēji nereti savu ēdienkarti veido no augļiem, dārzeņiem, tajā skaitā eksotiskiem augļiem kā avokado, kivi, banāniem. Zemēs, kur klimats ir siltāks, augu aizsardzības līdzekļu jeb pesticīdu lietošana ir intensīvāka, jo tur ir vairāk slimību un kaitēkļu, ar kuriem jācīnās, norāda Eiklons. Tomēr arī silto zemju lauksaimniekiem no kontrolējošām iestādēm neizsprukt.
Ķibeles gadās ar ievesto produkciju
Latvijā tiek īstenotas divas pesticīdu atliekvielu kontroles programmas, atklāj Eiklons. Viena no tām ir Eiropas Savienības koordinētā pesticīdu atliekvielu kontroles programma, kuras ietvaros ik gadu tiek ņemti vairāk nekā 300 paraugi no dažādiem Latvijas un ievestajiem produktiem. Pēdējo piecu gadu laikā analīžu rezultāti apliecina, ka ar Latvijas pārtiku viss ir kārtībā. Katru gadu pāris gadījumos atliekvielu pārsniegumi tiek konstatēti, bet runa ir par importa produktiem, piemēram, greipfrūtiem un vīnogām.

Latvijā ir arī nacionālā pesticīdu atliekvielu kontroles programma, kuras ietvaros tiek kontrolēti un vētīti tieši Latvijas produkti. "Ja runājam par Latvijas kontroles programmu, tad arī šīs programmas ietvaros ņemtajos Latvijas produktu paraugos pēdējos gados Latvijas produktos ne reizi nav konstatēta pesticīdu atliekvielu normu neievērošana. Pesticīdu atliekvielām ir normas, kas ir zinātniski izstrādātas un pamatotas," stāsta Eiklons.

Pēc viņa teiktā, nekā satraucoša nav, ja atliekvielas produktos tiek konstatētas, bet normas nav pārsniegtas, jo normas ir izstrādātas ar pamatīgu drošības spilvenu cilvēku veselībai. "Tas ir līdzīgi kā ar pārtikas piedevām. Katram produktam ir noteikta sava pārtikas piedevu norma, kas tāpat ir zinātnieku izstrādāta. Ja norma nav pārsniegta, tas nozīmē, ka produkts ir nekaitīgs un drīkstam to ēst pilnīgi droši. Mūsu un citu valstu dienestu rīcība seko, ja norma tiek pārsniegta. Tas nozīmē automātisku partijas izņemšanu un likvidēšanu un bargas sankcijas pārkāpējiem," uzraudzības ķēdes drošumu ieskicē Eiklons.
Pieļaujamā dienas deva – 74 tomāti
Zemnieku saimniecības "Meža Grumuži" īpašnieks Artūrs Tjušs
Lai rūpētos par patērētāju aizsardzību un veselību, ir noteikti speciāli rādītāji, kas mēra atliekvielu daudzuma drošības robežas. Piemēram, pieļaujamā dienas deva nosaka, cik šo produktu cilvēks drīkst apēst katru dienu bez jebkāda riska savai veselībai. Lai cilvēks sasniegtu Eiropā noteikto pieļaujamo dienas devu, dienā viņam būtu jāapēd 74 tomāti. Savukārt, lai sasniegtu nelabvēlīgās ietekmes līmeni, dienā būtu jāapēd 7054 tomāti!

Kā piemēru uzņēmumu atbildībai par saražoto produkciju Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis min dzirnavniekus. "Runājot par labības produktiem, dažkārt dzirdam pārmetumus, ka zemnieki miglojot labības laukus un pārsniedzot normas, taču visās lielajās dzirnavās ir ļoti stingra kvalitātes kontrole katrai ievestajai graudu kravai. Viņiem ir gan savas laboratorijas, gan paraugi tiek testēti citās akreditētās laboratorijās un, konstatējot pārkāpumus, seko rīcība – piesārņotās pārtikas izņemšana no tirgus, līdz ar to vēlos uzsvērt, ka Latvijā legālajās tirdzniecības vietās nopērkamā pārtika ir pavisam droša," apliecina Eiklons.

Rēzeknes novada Lūznavas pagasta zemnieku saimniecības "Meža Grumuži" īpašnieks Artūrs Tjušs arī novērojis, ka atliekvielu pieminēšana biedē patērētājus, taču fakti liecina, ka Latvijas produkti ir absolūti droši lietojami gan bērnu, gan pieaugušo, gan senioru uzturā. "Latvijas produkti ir daudzreiz drošāki par importa precēm, kas saņem daudz lielākas augu aizsardzības līdzekļu devas. Iespējams, vēl svarīgāks apliecinājums mūsu lauksaimniecības produktu kvalitātei un drošumam ir tas, ka pašu saražotos labumus, vai tie būtu kartupeļi no lieliem laukiem vai āboli no piemājas ābeļdārziem, zemnieki droši ēd gan paši, gan dod saviem bērniem un mazbērniem, nemaz nerunājot par klimata pēdas mazo ietekmi, ēdot vietējo, nevis produktu vedot pāri puspasaulei," norāda Tjušs.