Precīzo lauksaimniecības tehnoloģiju superefekts uz vides saudzēšanu
Publicitātes foto
Latvietis pēc dabas ir viens skaudīgs tips. Ja kaimiņš nopirks jaunu traktoru, drīzāk jau klusībā spriedīsim – tas nu gan zog, nu kā vēl var atļauties tādu tehniku? Noteikti maksā pārsimt tūkstošu. Un kāds vispār man labums no tā, ka manam kaimiņam pagalmā jauna lauksaimniecības tehnika? Bet ka tevi jupis! Ir gan labums, un ne vien man, bet videi ar.
Pa lauku braucošs smidzinātājs daļu sabiedrības satrauc, jo nav sapratnes, ko un kāpēc tas tur dara. Ja tehnika ir veca un lauksaimnieks aizkavējies pagājušajā gadsimtā, tas tiešām ir satraucoši, jo katram būs gadījies redzēt, kādi zili dūmi nāk no veciem auto. Labā ziņa ir tā, ka zemnieku interese par nākotnes tehnoloģijām un ilgtspējīgu saimniekošanu, ko nodrošina precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, pieaug. Pat vidēja lieluma zemnieku saimniecības atjauno tehnikas parku, lai sasniegtu jaunus mērķus, lai saimniekotu ne vien efektīvāk, bet arī videi draudzīgāk.
Iesēžoties pie stūres jaunākajos traktoros, sajūta ir kā datorspēlē vai kā lidmašīnas pilotam – jo slēdžu, ekrānu, visa kā ir tik daudz, ka pie stūres tādai tehnikai jāsēž gudriem vadītājiem. Ja agrāk nevarējām iedomāties, ka mūsu mājā grīdas slaucīs un mazgās roboti, tad līdzīgs tehnoloģiju lēciens ir noticis arī lauksaimniecībā. Prātam grūti aptvert, ka, piemēram, smidzinātājs ne vien atpazīst nezāles, bet par to attīstības fāzes. Braucot pār lauku, katra sprausla pieslēdzas vai atslēdzas atsevišķi, jo ar GPS datiem tās līdz pat divu centimetru precizitātei zina savu atrašanās vietu.
Ja kaimiņam ir jauns precīzais smidzinātājs, kā arī atbilstošas prasmes ar to rīkoties, tad vari būt drošs, ka augu aizsardzības līdzekļi nenonāks tur, kur tiem nevajadzētu nonākt. Šie smidzinātāji nodrošina augu aizsardzībai nepieciešamās ķīmijas samazinājumu līdz pat 90%! Un ne tikai smidzināšana, tas pats attiecas uz mēslošanu ar mēslojuma izkliedētājiem.
Iesēžoties pie stūres jaunākajos traktoros, sajūta ir kā datorspēlē vai kā lidmašīnas pilotam – jo slēdžu, ekrānu, visa kā ir tik daudz, ka pie stūres tādai tehnikai jāsēž gudriem vadītājiem. Ja agrāk nevarējām iedomāties, ka mūsu mājā grīdas slaucīs un mazgās roboti, tad līdzīgs tehnoloģiju lēciens ir noticis arī lauksaimniecībā. Prātam grūti aptvert, ka, piemēram, smidzinātājs ne vien atpazīst nezāles, bet par to attīstības fāzes. Braucot pār lauku, katra sprausla pieslēdzas vai atslēdzas atsevišķi, jo ar GPS datiem tās līdz pat divu centimetru precizitātei zina savu atrašanās vietu.
Ja kaimiņam ir jauns precīzais smidzinātājs, kā arī atbilstošas prasmes ar to rīkoties, tad vari būt drošs, ka augu aizsardzības līdzekļi nenonāks tur, kur tiem nevajadzētu nonākt. Šie smidzinātāji nodrošina augu aizsardzībai nepieciešamās ķīmijas samazinājumu līdz pat 90%! Un ne tikai smidzināšana, tas pats attiecas uz mēslošanu ar mēslojuma izkliedētājiem.
Precīzās lauksaimniecības divi vaļi
Lauksaimniecības un industriālās tehnikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Laurinovičs
Kā stāsta Lauksaimniecības un industriālās tehnikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Laurinovičs, precīzā lauksaimniecība pamatojas uz diviem vaļiem – pirmkārt, pateicoties GPS tehnoloģijām, precīzu braukšanu bez pārklājumiem, otrkārt, precīzu un lietderīgu augkopības materiālu izmantošanu.
"Precīza braukšana bez pārklājumiem, izmantojot GPS, iespējama ar precizitāti līdz +/- 2,5 centimetriem. Tik augsta precizitāte novērš pārklāšanos vai neapstrādi augsnes sagatavošanā, sējā, smidzināšanā, mēslojuma iestrādē un kulšanā. Šajā kontekstā galvenais uzsvars ir uz degvielas ekonomiju, taču, jo mazāk kilometru tiek nobraukts un mazāk degvielas tiek patērēts, jo mazāku slodzi uz vidi rada zemnieks. Zinām arī, ka aptuveni 25% no SEG emisijām Latvijas lauksaimniecības sektorā nāk no augsnēm. Arī šeit ir ieguvums – jo mazāka cilvēciskā kļūda, jo mazāk apstrādājam vienu un to pašu gabalu divreiz, jo mazākas SEG emisijas," norāda Laurinovičs.
Otrs valis iespaida ziņā daudz neatpaliek. "Smidzinātāji spēj analizēt augsnes un ražas kartes, meteoroloģiskos apstākļus, kultūraugu un nezāļu attīstības fāzes. Tas nozīmē, ka, veicot attiecīgos darbus, piemēram, mēslošanu vai smidzināšanu, tehnika pati piemēro mainīgas normas konkrētajam lauka apvidum. Nav vajadzības visā laukā izmantot konstantu mēslojuma vai augu aizsardzības līdzekļu devu. Tehnika pati apskatās – ahā, šeit augu biezība ir zema, devu samazinām. Šeit augu biezība optimāla – lietojam standarta devu," tehnoloģiju iespējas ieskicē Laurinovičs.
"Izmantojot šīs tehnoloģijas mēslojuma iestrādē, veidojas materiāla ietaupījums vismaz 30%. Precīzās tehnoloģijas ļauj izmērīt, kurā kvadrātmetrā nepieciešams vairāk mēslojuma, lai nepārmēslotu jau auglīgo lauka daļu un netērētu resursus, nevajadzīgi piesārņojot vidi. Tehnoloģijas palīdz dot laukam tieši tik, cik nepieciešams. Tieši precīzās tehnoloģijas dod vislielāko efektu vides saudzēšanā," uz Eiropas Savienības pētījumu atsaucas Laurinovičs.
"Precīza braukšana bez pārklājumiem, izmantojot GPS, iespējama ar precizitāti līdz +/- 2,5 centimetriem. Tik augsta precizitāte novērš pārklāšanos vai neapstrādi augsnes sagatavošanā, sējā, smidzināšanā, mēslojuma iestrādē un kulšanā. Šajā kontekstā galvenais uzsvars ir uz degvielas ekonomiju, taču, jo mazāk kilometru tiek nobraukts un mazāk degvielas tiek patērēts, jo mazāku slodzi uz vidi rada zemnieks. Zinām arī, ka aptuveni 25% no SEG emisijām Latvijas lauksaimniecības sektorā nāk no augsnēm. Arī šeit ir ieguvums – jo mazāka cilvēciskā kļūda, jo mazāk apstrādājam vienu un to pašu gabalu divreiz, jo mazākas SEG emisijas," norāda Laurinovičs.
Otrs valis iespaida ziņā daudz neatpaliek. "Smidzinātāji spēj analizēt augsnes un ražas kartes, meteoroloģiskos apstākļus, kultūraugu un nezāļu attīstības fāzes. Tas nozīmē, ka, veicot attiecīgos darbus, piemēram, mēslošanu vai smidzināšanu, tehnika pati piemēro mainīgas normas konkrētajam lauka apvidum. Nav vajadzības visā laukā izmantot konstantu mēslojuma vai augu aizsardzības līdzekļu devu. Tehnika pati apskatās – ahā, šeit augu biezība ir zema, devu samazinām. Šeit augu biezība optimāla – lietojam standarta devu," tehnoloģiju iespējas ieskicē Laurinovičs.
"Izmantojot šīs tehnoloģijas mēslojuma iestrādē, veidojas materiāla ietaupījums vismaz 30%. Precīzās tehnoloģijas ļauj izmērīt, kurā kvadrātmetrā nepieciešams vairāk mēslojuma, lai nepārmēslotu jau auglīgo lauka daļu un netērētu resursus, nevajadzīgi piesārņojot vidi. Tehnoloģijas palīdz dot laukam tieši tik, cik nepieciešams. Tieši precīzās tehnoloģijas dod vislielāko efektu vides saudzēšanā," uz Eiropas Savienības pētījumu atsaucas Laurinovičs.
Lieli, moderni smidzinātāji – labs signāls nozares nespeciālistiem un videi
Kooperatīva LATRAPS valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža
"Raugoties no malas, cilvēki uz laukiem redz milzīgus smidzinātājus un šausminās, ka lauksaimnieki indē. Patiesība ir pilnīgi pretēja," intervijā žurnāla "Dienas Bizness" izdevumam TOP 500 uzsver kooperatīva LATRAPS valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža. "Lielie smidzinātāji Latvijas laukos ir liecība, ka viss notiek pareizi. Nav nekādas indēšanas. Zemnieki investē milzīgu naudu gudrās ierīcēs. Ilgtspējīgi domājošs lauksaimnieks smidzinātāju nepērk par trim tūkstošiem eiro, bet investē 300 tūkstošus, tāpēc ka tas ir precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas sastāvdaļa," skaidro Ruža.
"Tehnika ir aprīkota ar datoriem, skeneriem, GPS, notiek augu un ražības analīze apstrādes procesā. Uz lauka tiek izsmidzināta tikai minimālā nepieciešamā augu aizsardzības līdzekļa deva, lai kultūraugi būtu veselīgi. Ar katru gadu augu aizsardzības līdzekļu devas ir mazākas, apstrāde precīzāka un rezultāts labāks. Tā veidojas gan labāka ražošanas ekonomika, gan saimniekošana kļūst «zaļāka». Šāds darbs ir videi draudzīgāks. Salīdzinot ar Holandi vai Vāciju, graudkopība Latvijā ir videi daudz draudzīgāka. Precīzā lauksaimniecība, dronu tehnoloģijas ir lietas, kam nākotnē jābūt pieejamām vairumam lauksaimnieku," zaļākas nākotnes perspektīvas ieskicē Ruža.
"Tehnika ir aprīkota ar datoriem, skeneriem, GPS, notiek augu un ražības analīze apstrādes procesā. Uz lauka tiek izsmidzināta tikai minimālā nepieciešamā augu aizsardzības līdzekļa deva, lai kultūraugi būtu veselīgi. Ar katru gadu augu aizsardzības līdzekļu devas ir mazākas, apstrāde precīzāka un rezultāts labāks. Tā veidojas gan labāka ražošanas ekonomika, gan saimniekošana kļūst «zaļāka». Šāds darbs ir videi draudzīgāks. Salīdzinot ar Holandi vai Vāciju, graudkopība Latvijā ir videi daudz draudzīgāka. Precīzā lauksaimniecība, dronu tehnoloģijas ir lietas, kam nākotnē jābūt pieejamām vairumam lauksaimnieku," zaļākas nākotnes perspektīvas ieskicē Ruža.
Nākamais solis – vēl vairāk samazināt ietekmi uz klimatu
Ārpus precīzajām tehnoloģijām, aizvien vairāk Latvijā palielinās klimata entuziasti lauksaimniecības nozarē. Arvien biežāk arī Latvijā tiek izmantotas bezaršanas tehnoloģijas sējmašīnas jeb no-till, ko Eiropā lauksaimnieki izmanto vairāk nekā 40 gadus. Atšķirībā no parastās sējmašīnas, ar bezaršanas tehnoloģijas sējmašīnām sēklas tiek iespiestas zemē ar speciālu disku palīdzību, nav nepieciešama nekāda augsnes apstrāde. Tehnoloģijas unikalitāte slēpjas tajā, ka zeme netiek kustināta, ļaujot augsnei dzīvot dabīgu procesu, maksimāli saglabājot tās dabiskos mikrobioloģiskos procesus. Un šeit stāsts atkal ir par SEG emisijām – augsne kustināta netiek faktiski vispār, līdz ar to CO2 no tās atbrīvojas pavisam nedaudz. Tomēr šādas tehnoloģijas grūtāk ieviest ir mūsu apņēmīgajiem bioloģiskajiem ražotājiem, jo, vismaz pirmajos gados, pastāv pastiprināts risks slimību patogēnu, nezāļu un kukaiņu pastiprinātai izplatībai. Arī cieto kūtsmēslu iestrāde šādā tehnoloģijā īsti nav iespējama, ja vien tie netiek kompostēti.
"Swedbank" lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš uzsver, ka "no-till tehnoloģijas sējmašīna palīdz veikt uzreiz divas pamatdarbības – sēju ar pamatmēslojuma iestrādi. Turklāt šai jaunajai pieejai ir vēl nākamais līmenis, uz kuru tiekties. Ja saimnieks starpkultūrā izmanto pareizos augus, ir iespējams ne tikai piesaistīt barības elementus, bet arī nomākt nezāles un slimības un iztikt vispār bez augu aizsardzības līdzekļu smidzināšanas. Šāda pieeja prasa diezgan apjomīgu darbu un papildu izpēti, lai zinātu, kā tieši dažādi augi sadzīvo vai nesadzīvo, tomēr tā ir nākotne, samazināt ne vien izdevumus, kas nepieciešami smidzināšanai, bet arī ietekmi uz klimatu."
"Swedbank" lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš uzsver, ka "no-till tehnoloģijas sējmašīna palīdz veikt uzreiz divas pamatdarbības – sēju ar pamatmēslojuma iestrādi. Turklāt šai jaunajai pieejai ir vēl nākamais līmenis, uz kuru tiekties. Ja saimnieks starpkultūrā izmanto pareizos augus, ir iespējams ne tikai piesaistīt barības elementus, bet arī nomākt nezāles un slimības un iztikt vispār bez augu aizsardzības līdzekļu smidzināšanas. Šāda pieeja prasa diezgan apjomīgu darbu un papildu izpēti, lai zinātu, kā tieši dažādi augi sadzīvo vai nesadzīvo, tomēr tā ir nākotne, samazināt ne vien izdevumus, kas nepieciešami smidzināšanai, bet arī ietekmi uz klimatu."
Automātiskā stūrēšana un komfortabls darbs nakts tumsā
"Dojus Latvia" precīzās lauksaimniecības tehnikas speciālists Kristaps Janaitis
Ne katram, bet varbūt būs gadījies redzēt, ka melnā naktī, braucot pa šoseju, pamani gaismas starus nekurienes vidū, katrā ziņā – noteikti ne uz ceļa. Līdztekus jau pieminētajiem ieguvumiem vēl viens ir tāds, ka gudrās tehnoloģijas zemniekiem ļauj laukus apkopt arī nakts laikā. "Automātiskā stūrēšanas sistēma samazina degvielas patēriņu par 8%, efektivitāti paaugstina par 14%, un ar to ir iespējams komfortabli strādāt diennakts tumšajā laikā. Un tehnoloģijas ir tās, kas atvieglo darbu, strādājot garas darba stundas," stāsta "Dojus Latvia" precīzās lauksaimniecības tehnikas speciālists Kristaps Janaitis.
"Lauksaimnieki ne tikai pelna naudu, bet arī veic pamatīgas investīcijas augsnes sagatavošanai, veicot augsnes analīzes. Pēc mūsu datiem nepieciešamā mēslojuma daudzumu iespējams samazināt par 8%. Slāpekļa sensori nolasa augus, rezultātā augs saņems tik daudz vai maz augu aizsardzības līdzekļu, cik tam nepieciešams. Jo vairāk lauksaimnieki strādās ar jaunu un attīstītu tehniku, jo mazāka būs negatīvā ietekme uz vidi," uzsver Janaitis.
"No šādām mūsdienīgām un modernām tehnoloģijām lielākie ieguvēji ir visi – daba un mūsu sabiedrība kopumā, kā arī paši lauksaimnieki. Samazinās dūmgāzu izmeši, mazāk tiek lietoti augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļi un to izmantošana notiek daudz precīzāk. Un maldīgs ir mīts, ka moderno tehniku var atļauties tikai lielie saimnieki – pateicoties gan Eiropas Savienības atbalstam, gan banku piedāvājumiem, arī vidēja un pat neliela izmēra saimniecības iegādājas šādu tehniku. Papildus tam, attīstoties tehnoloģijām, precīzās iekārtas strauji paliek lētākas un nereti jau cenas līmenī nostājas uz vienas taisnes ar neprecīzajām iekārtām," vēl vienu pozitīvu momentu piemin Lauksaimniecības un industriālās tehnikas asociācijas vadītājs.
"Lauksaimnieki ne tikai pelna naudu, bet arī veic pamatīgas investīcijas augsnes sagatavošanai, veicot augsnes analīzes. Pēc mūsu datiem nepieciešamā mēslojuma daudzumu iespējams samazināt par 8%. Slāpekļa sensori nolasa augus, rezultātā augs saņems tik daudz vai maz augu aizsardzības līdzekļu, cik tam nepieciešams. Jo vairāk lauksaimnieki strādās ar jaunu un attīstītu tehniku, jo mazāka būs negatīvā ietekme uz vidi," uzsver Janaitis.
"No šādām mūsdienīgām un modernām tehnoloģijām lielākie ieguvēji ir visi – daba un mūsu sabiedrība kopumā, kā arī paši lauksaimnieki. Samazinās dūmgāzu izmeši, mazāk tiek lietoti augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļi un to izmantošana notiek daudz precīzāk. Un maldīgs ir mīts, ka moderno tehniku var atļauties tikai lielie saimnieki – pateicoties gan Eiropas Savienības atbalstam, gan banku piedāvājumiem, arī vidēja un pat neliela izmēra saimniecības iegādājas šādu tehniku. Papildus tam, attīstoties tehnoloģijām, precīzās iekārtas strauji paliek lētākas un nereti jau cenas līmenī nostājas uz vienas taisnes ar neprecīzajām iekārtām," vēl vienu pozitīvu momentu piemin Lauksaimniecības un industriālās tehnikas asociācijas vadītājs.