PROJEKTU APMAKSĀ APVIENĪBA PAR ILGSTSPĒJĪGU LAUKSAIMNIECĪBU UN LAUKU VIDI
Rapšu ziedēšanas svētki – Latvijas vasaras ieskandināšana
Foto materiāls rakstam: fotogrāfi Alvils Ronalds Bijons un Jānis Paļulis
Mākslas darbi un mākslinieces: Ieva Bondare, Elita Patmalniece, Kristīne Luīze Avotiņa
Siltais vasaras laiks parasti asociējas ar dzelteniem saules toņiem, par ko vislielākais paldies sakāms rapšu laukiem, kas priecē mūsu acis apziņā – beidzot ilgi gaidītā vasara ir klāt. Rapšu lauku vērtība Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti daudzpusīga, jo sniedz gan vietu dabas baudīšanai un fotogrāfijām ar dabas ainavu, gan arī dāvā plaši pielietojamo rapšu eļļu.
Dzeltenā krāsa ne vien vēsta par vasaras un siltuma klātesamību, bet arī veicina optimismu, gaišumu un laimi. Pēc psihologu domām, dzeltenā krāsa vairo enerģiju, rosina uz radošumu, kā arī pievērš uzmanību un uzlabo garastāvokli. Šī krāsa neapšaubāmi izceļās citu vidū, kas samērīgos daudzumos un proporcijās ir veselīga kā ķermenim, tā prātam. Pavasaris un vasaras sākums ir laiks, kad mums ikvienam ir iespēja baudīt dzeltenās krāsas plašumus rapšu laukos un smelties gan prieku, gan enerģiju turpmākām dzīves aktivitātēm.

Rapsis ir otrs lielākais augu eļļas ieguves avots pasaulē un visplašāk audzētais eļļas augs Eiropā. Rapsis aug arī klimatiski skarbos apstākļos, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ ticis ievests Eiropā. Latvijā rapsi audzē gan sēklu, gan retāk arī kā augu, ko iekļaut starpkultūru maisījumos – vairojot bioloģisko daudzvedību un "noķerot" nitrātu noplūdes. Tas neapšaubāmi ir arī nozīmīgs eļļas augs, ko var izmantot arī kā nektāraugu.
Rapšu eļļa ir svarīgs pārtikas produkts, jo tā satur ļoti daudz nepiesātināto un mazpiesātināto taukskābju. Pēc diētiskajām īpašībām rapša eļļa ir atzīta par vienu no visaugstvērtīgākajām pārtikas eļļām.
Taču tā ir nozīmīga ne vien uzturā, ar to var mazināt arī atkarību no neatjaunojamajiem dabas resursiem, piemēram, naftas – aizvien lielāku nozīmi iegūst rapšu eļļas izmantošana biodegvielas ražošanai.

Rapsis ir ne tikai vērtīgs augs eļļas iegūšanai, bet arī ļoti pievilcīgs acu priecēšanai. Un tieši tāpēc mēs katrs varam svinēt rapšu ziedēšanas svētkus, novērtējot to plašumus, iemūžinot ainavu fotogrāfijas un vienkārši baudot ģimenisku kopā būšanu skaistā apkārtnē, atgādinot sev un citiem, cik lepni esam par mūsu neaprakstāmo dabu.
Pārsteidzošs skaistums iemūžināts Smiltenes novadā, kas rosina fantazēt un iztēloties rapšu lauku kā Latvijas iedzīvotāju un ārzemju tūristu apskates vietu.
Kāpēc gan Latvijas rapšu lauki nevarētu kļūt tik atpazīstami kā Japānas sakuras dārzi vai Provansas lavandu lauki Francijā? Kā Holandes tulpju svinēšanas svētki un krāšņās parādes...
Tieši tāpat arī Latvijai vairāk jālepojas ar nenoliedzami spilgtāko ziedošo krāsu – rapsi. Attīstot dažādas idejas, rapšu lauks varētu būt ievērojams apskates objekts. Tas ir potenciāls, ko Latvijā pietiekoši neizmantojam, lai attīstītu vietējo tūrismu un piesaistītu ārzemniekus. Kāpēc gan rapšu ziedēšanas ceļa kartes nevarētu mūs vest caur Latviju līdzīgi kā pa izzinošām takām pārvietojamies Lielā Ķemeru tīreļa purvā?
Rapsim ir potenciāls mirdzēt arī dažādos suvenīros: spilgti dzelteni zīmulīši, blociņi, zeķes, auduma maisiņi, krekliņi, krūzītes. Tas optimisms, gaišums un pozitīvisms, ko šī krāsa iemieso, ir jādāvā cilvēkiem vairāk un vairāk.
Ceram uz arvien lielāku lauksaimnieku iesaisti, lai rapšu ziedēšanu padarītu ne vien par savu lolojumu, bet arī iespēju ikvienam apstāties un apbrīnot, ko cilvēks spēj radīt roku rokā ar dabu.
Pirms divām nedēļām tika aizvadīts rapšu makslas plenērs, kas iedvesmoja ne tikai mākslinieces, bet teju katru, kurš sekojis šim notikumam līdzi. Košās krāsas un radošums, iemūžinot rapšu lauku gleznās, fotogrāfijās un mākslas darbos, rosina doties dabā un iemēģināt arī savu roku, gan spīdot fotogrāfijās, gan radot mākslu. Iedvesmojies, sapņo un dodies dabā!
Projekta ''Rapsis zied” veidotāji: saturs – Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi, foto – publicitātes foto, dizains – Oskars Dreģis, Ralfs Eglītis, izstrāde – Krišjānis Bušs, projekta vadītāja – Marta Cīrule, publiskā sektora komunikācijas vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.