Ķieģelis logā un neērti lēmumi. Intervija ar bijušo Rīgas mēru Māri Purgaili

"Tā bija nopietna izvēle. Es neteiktu, ka ar lielu prieku pieņēmu šo piedāvājumu..." intervijā Mārtiņam Ķibildam avīzē "Diena" 1994. gada jūnija sākumā, dažas dienas pirms ievēlēšanas mēra amatā, teica Māris Purgailis, vēlāk vēl piebilstot: "Pašreizējā situācijā ir ļoti vajadzīga stingra rīcība, un es ceru, ka tāds varēšu būt." Intervijā portālam "Delfi" 26 gadus vēlāk Purgailis atklāti stāsta par daudzu tā laika notikumu aizkulisēm, kā arī iezīmē grūtības, ar kurām saskarsies jaunais domes sasaukums.

30 gadu laikā Rīgai bijuši 10 mēri – daži amatā noturējušies gadiem un vairākus termiņus, citiem šis laiks mērāms vien mēnešos vai pat nedēļās. Šī ir "Delfi plus" interviju sērija ar visiem Rīgas mēriem, kas pārvaldījuši pilsētu kopš 1990. gada, bet nekandidē ārkārtas vēlēšanās 29. augustā. Interviju ar pirmo mēru pēc neatkarības atjaunošanas Andri Teikmani lasi šeit.

1994. gadā Rīgas domes vēlēšanas notika 28. maijā. Tolaik LNNK startēja vienā sarakstā ar Zaļo partiju, izmantojot saukli "Par latvisku un zaļu Rīgu!" (ironiskā kārtā nekas daudz saukļu izvēlē nav mainījies arī pēc 25 gadiem). Vēlāk par pilsētas galvu kļuva šī tandēma virzītais ekonomists, Latvijas Universitātes pasniedzējs un tolaik arī fakultātes dekāns Māris Purgailis. Viņš pie varas bija trīs gadus. Ļoti raibus gadus. Šajā laikā Latvija piedzīvoja gan banku krīzi, gan privatizāciju, Purgailis lika pamatakmeni Melngalvju namam, tālākajai Rātslaukuma būvniecībai un piedalījās atjaunotās Konventa sētas atklāšanas pasākumos. Viņam savas valdīšanas laikā nācās iesaistīties ķīviņos ar Jūliju Krūmiņu par naftas biznesu ostā, viņa vārds tika saistīts arī ar divdomīgu garantijas vēstuli 50 miljonu apmērā pavisam neilgi pirms tam Aleksandra Sorokina dibinātajai SIA "Industrija AVIA". Purgailis toreiz medijiem skaidroja, ka tas bijis nodomu protokols, nevis garantijas vēstule. Viņa vārds saistīts arī ar Zviedrijas firmas "SwemBalt AB" kuģa sagriešanas krimināllietu, kurā Purgailis tika apsūdzēts nolaidībā, bet vēlāk attaisnots. Tāpat Purgaiļa laikā pašvaldībai nācās cīnīties ar ikdienas grūtībām, kas nu jau daudziem aizmirsušās, piemēram, siltais ūdens nebija pieejams visu diennakti, infrastruktūra pilsētā bruka, bija problēmas ar apgaismojumu galvaspilsētas ielās un bažas par to, kā izdosies uzsākt apkures sezonu... Pašam mēram šis laiks saistās arī ar nopietnām veselības problēmām un ilgstošu ārstēšanos slimnīcā.

Nākamajās vēlēšanās Purgailis tika ievēlēts kā deputāts, bet nepievienojās LNNK savienībai ar "Tēvzemei un Brīvībai", vēlāk kļuva par Tautas partijas biedru, bet Saeimas vēlēšanās kandidēja no "Latvijas ceļa"/Latvijas Pirmās partijas saraksta. 2000. gadu sākumā viņš savu politisko karjeru beidza.