Diemžēl daļa vasaras traumu saistītas ar neuzmanību un nereti ar neuzmanīgu rīcību reibumā, piemēram, atpūšoties pie ugunskura vai grila, pie ūdeņiem, brīdina mediķi. Ik gadu cilvēki vasarā gūstot vienas un tās pašas tradicionāli traumas, dodoties atpūsties pie dabas un vasarnīcās: apdegumus, darbojoties pie ugunskuriem, griliem, neievērojot degmaisījuma lietošanas noteikumus, bieži ir negadījumi pie ūdeņiem, lecot uz galvas, kājām vai peldoties, stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi.
Kā rīkoties nelaimes gadījumā?
• Saglabā mieru!
• Novērtē situāciju, tai skaitā esošās un draudošās briesmas!
• Rīkojies ātri, droši, bet mērķtiecīgi!
• Nebaidies no kļūdām!
• Sargā pats sevi!
Lūk, biežākās vasaras nelaimes un padomi, kā sniegt pirmo palīdzību!
Palīdzība pārkaršanas gadījumā
Saule un jūra, kas gan vēl vasarā vajadzīgs? Diemžēl siltā laika baudīšanā jāievēro mērenība, jo tā var arī novest pie pārkaršanas. Īpaši jāuzmanās maziem bērniem (vienmēr mazajā galviņā jāliek cepure!) un senioriem, kā arī grūtniecēm. Noteikti jāatceras par pietiekamu šķidruma uzņemšanu. Pārkaršanu var radīt arī pārlieka fiziska slodze karstā laikā.
Tāpat jāpiesargās ar strauju atdzesēšanos, piemēram, lēkšanu ūdenī, ja jau iepriekš bijušas sirds problēmas.
Kā rīkoties, ja cilvēks pārkarsis?
• novieto cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus;• atģērb cietušo;
• mitrini ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis;
• dot dzert vēsu ūdeni;
• vēdini, dzesē, radi gaisa plūsmu;
• ja nepieciešams, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Slīkšana un pirmā palīdzība
Kur saule, tur arī ūdens. Glābēji aicina visiem būt ļoti piesardzīgiem ar peldēšanos un ūdens prieku baudīšanu, pieskatīt mazus bērnus. Pirms peldēšanās nepazīstamā vietā, pārbaudīt, kāds ir peldvietas dibens, vai nav kādi slēpti šķēršļi.
Palīdzības sniegšana slīcējam:
Bez liekas steigas, saprātīgi jāpasviež slīkstošajam glābšanas līdzekļi - riņķis, kamera, dēlis vai jebkas cits. Pirms došanās palīgā peldus, izsver un saproti, vai tiešām spēsi palīdzēt un zini, kā tas jādara.
Ja nolem doties palīgā, piepeldot klāt slīkstošajam, taupi spēkus. Divu vai trīs metru attālumā no slīcēja ienirsti un zem ūdens piepeldi viņam no mugurpuses, centies slīkstošo pavērst ar muguru pret sevi. Ja slīcējs satver tevi, atbrīvojieties no satvēriena – dari jebko, kas nepieciešams, lai tiktu vaļā. Viens no efektīvākajiem paņēmieniem, ja slīkstošais ir tevi saķēris, ir ievilkt elpu un palīst kopā ar slīkstošo zem ūdens, tad slīkstošais, iespējams, pats atlaidīsies un varēsi atpeldēt drošākā attālumā.
Slīkstošā nogādi uz krastu var veikt ar dažādiem paņēmieniem, piemēram, pagriez slīcēju uz muguras, satver ar abām rokām aiz galvas vai padusēm, pašam peldot uz muguras, un darbojoties tikai ar kājām, virzies uz krastu.
Izvelkot slīcēju no ūdens, nekavējoties izsauc ārstu.
Pēc tam, ja nepieciešams, nevilcinoties sniedzi pirmo palīdzību. Ja slīcējs nav zaudējis samaņu, novieto viņu siltā vietā un ļauj atpūsties.
Ja cietušais zaudējis samaņu, jāizdara mākslīgā elpināšana un sirds masāža. Noguldi cietušo uz muguras zemē un veic ritmisku sirds masāžu, pārmaiņus, atliecot cietušā galvu,ar mutu pūt gaisu cietušajam degunā vai mutē. Sirds masāža jāveic ritmiski, izdarot spiedienu sirds apvidū. Mazāžas un elpināšanas attiecība ir 30 :2. Proti, 30 strauji masāžas spiedieni, ar rokām un delnu pamatnēm (viena virs otras) uzliktām uz cietušā krūškurvja sirds rajonā. Grūdienveida kustības tiek izdarītas ar taisnām rokām, iespiežot krūškurvi par trīs līdz piecus centimetrs mugurkaula virzienā. Pēc tam divas reizes veic mākslīgo elpināšanu. Minūtē jāveic 100 - 120 masāžas kustību un sešas līdz astoņas ieelpas.
Pirmā palīdzība apdegumu gadījumā
Ar uguni vienmēr jābūt ļoti uzmanīgam, īpaši sargājot bērnus.Ja nav izdevies pasargāties no karstajām liesmām, ir jārīkojas šādi:
- Apdeguma vietu dzesē zem tekoša, vēsa ūdens, bet ne ledaini auksta ūdens vismaz 10 minūtes.
- Ja apdegums ir zem apģērba, nerauj to nost. Ieteicams uz apģērba vai starp apģērbu un ādu liet vēsu ūdeni.
- Tāpat arī nedrīkst pārplēst tulznas, jo nelielais ādas slānītis cietušo vietu sargā no infekcijas.
- Ja ir cietis bērns un apdegums ir lielāks par viņa plaukstu, nekavējoties izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ja apdegums ir mazāks par bērna plaukstu, konsultējaties ar bērna ārstu.
- Kamēr tiek gaidīti mediķi, nepārsieniet brūci un nelieciet neko tai virsū. Uz brūces liek vienīgi speciālu pretapdeguma pārsēju, ko var iegādāties aptiekā.
- Uz brūces nedrīkst likt kāpostu lapas, skābo krējumu, eļļu, ziedes vai smēres, kas nav paredzētas apdegumu kopšanai.
- Ja apdegumus ir guvusi seja, obligāti ir jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, jo ir iespējams elpceļu apdegums.
Pirmā palīdzība dažādu traumu gadījumā
Traumas var būt dažādas: brūces, sasitumi, sastiepumi, izmežģījumi, lūzumi. Arī palīdzība katrā no gadījumiem ir citāda, bet šeit daži ieteikumi no neatliekamās palīdzības mediķiem, kā rīkoties, kad negadījums noticis. Jāpiebilst, ka vienmēr nedrīkst ļaut cietušajam atdzist un tas jāpasargā no apkārtējās vides iedarbības, jāaprūpē un jācenšas nomierināt.
Brūces:
- Pārsien tikai ar sausiem, vēlams steriliem pārsējiem;
- nelieto ziedes, pūderus, dezinfekcijas līdzekļus.
Roku un kāju traumas
Raksturīgākās pazīmes - sāpes, deformācija, nespēja kustināt locekli, pietūkums. Necenties atšķirt dažādus traumu veidus un vienmēr pieņem, ka trauma var būt lūzums!Palīdzība:
Ja traumēts augšdelms vai kāja:
- nekustini, nepārvieto cietušo;
- pārvieto tikai tad, ja draud briesmas dzīvībai;
- saglabā traumas radīto deformāciju;
- pārvietojot cietušo, saudzē augšdelmu vai kāju;
- izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Ja traumēts apakšdelms:
- fiksē roku ar diviem trīsstūrveida lakatiņiem un vari transportēt cietušo pats;
- saglabā traumas radīto deformāciju.
Atceries - neliec šinu!
Mugurkaula traumas
Ja nelaimes gadījumu izraisījis kritiens no augstuma, lēciens ūdenī, ceļu satiksmes negadījums, cietušajam uzkritis liels smagums vai bijis sprādziens, tad pieņem, ka cietušajam var būt traumēts mugurkauls.
Palīdzība :
- nekustini, nepārvieto cietušo!
- pārvieto tikai tad, ja draud briesmas dzīvībai;
- pārvietojot cietušo, saudzē mugurkaulu;
- vienmēr izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību;
- veic atdzīvināšanas pasākumus, ja nepieciešams.
Vēdera traumas
- Novieto cietušo guļus ar valnīti zem ceļiem (piemēram, spilvenu), vai saglabā cietušā saudzējošo pozu;
- vienmēr izsauc ātro palīdzību;
- ja ir brūce, uzliec sterilu pārsēju.
- Necenties ievietot izkritušos orgānus atpakaļ vēderā un nedod ēst, dzert un medikamentus.
Krūškurvja traumas
- Novieto cietušo pusguļus stāvoklī vai cietušajam ērtākajā pozā;
- izsauc ātro palīdzību;
- ja ir brūce, uzliec sterilu pārsēju.
Galvas traumas
Tās ir bīstamas, jo var izraisīt bezsamaņu.Palīdzība:
- novieto cietušo pusguļus vai cietušajam ērtākajā pozā;
- vienmēr izsauc ātro palīdzību;
- ja cietušais vemj, pagriez to uz sāniem;
- ja ir brūce, uzliec sterilu pārsēju.
Asiņošana no deguna
- Aizspied cietušajam asiņojošo nāsi;
- galvu noliec uz priekšu, apsēdini;
- pieliec aukstumu pie deguna un pakauša;
- ja asiņošana turpinās ilgāk par 20 minūtēm, izsauc ātro palīdzību.
Ceļu satiksmes negadījumi un pirmā palīdzība
- apstādini savu automašīnu drošā attālumā no negadījuma vietas;
- ieslēdz savas automašīnas avārijas gaismas signalizāciju;
- paņem automašīnas aptieciņu, avārijas zīmi;
- novieto avārijas zīmi nepieciešamajā attālumā no negadījuma vietas;
- centies iekļūt automašīnas salonā.
Palīdzība:
- izvērtē situāciju un cietušā stāvokli, ja nepieciešams, izsauc Ātro palīdzību;
- atstāj cietušo automašīnas salonā, izņemot gadījumus, kad ir briesmas cietušā dzīvībai vai cietušais ir bez samaņas.
- ja nepieciešams, saudzīgi izvelc cietušo ar „’pērtiķa tvērienu”;
- sniedz nepieciešamo palīdzību.
Rīcība motocikla avārijas vietā
- nekustini un nepārvieto cietušo;
- izsauc ātro palīdzību;
- aizsargķiveri noņem ļoti uzmanīgi, saudzējot cietušā kaklu, tikai, ja cietušais ir bezsamaņā vai ir asiņošana no ķiveres apakšas.
- palīdzi noņemt ķiveri, ja cietušais to grib, piemēram, ja ir asiņošana, vemšana;
- sniedz nepieciešamo palīdzību.
NMP dienesta mediķi atgādina – ja notikusi nelaime un gūta smaga trauma vai pēkšņi pasliktinājies veselības stāvoklis apdraudot dzīvību, neatliekamo medicīnisko palīdzību var izsaukt zvanot uz ārkārtas tālruni 113. Savukārt, ja nepieciešama konsultācija vieglāku traumu vai saslimšanu gadījumos, mediķa padomu varēsi saņemt zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, kas brīvdienās un svētku dienās strādās visu diennakti.
Iepazīties ar ārstniecības iestāžu sarakstu, kurās pieejami dežūrārsti, var Nacionālā veselības dienesta mājaslapā: vmnvd.gov.lv.
Materiāla tapšanā izmantota informācija no nmpd.gov.lv.
