Politiķus tas neinteresē? Ko politiskie spēki sola integrācijas jautājumā

Krievijas iebrukums Ukrainā manāmi saasinājis domstarpības starp latviešiem un krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem un atkal aktualizējis jautājumu par integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu. Gaidāmajās Saeimas vēlēšanās par integrāciju runā 14 partijas, taču aptuveni un bez konkrētiem soļiem, kā solīto grasās īstenot.

Eksperti vērtēja partiju īsās programmas.

Analītiskajā rakstu sērijā "Sasodīti sasolīts" piedāvājam padziļinātu ieskatu visu Saeimas vēlēšanās startējošo politisko spēku piedāvājumā vēlētājiem. "Delfi" autoru kolektīvs kopā ar vairāk nekā 40 ekspertiem izanalizēja katras partijas īsajā programmā izteiktos solījumus un mērķus. Skaidrojam, kā dažādi politiskie spēki sola mainīt veselības un izglītības sistēmas, veicināt integrāciju, stiprināt likuma varu un Latvijas aizsardzību, kā arī ieviest citas pārmaiņas. Atzīmējam arī tos, kuri noteiktus jautājumus vai pat veselas nozares atstājuši novārtā. Kāds ir konkrēto solījumu pamatojums, mērķis un nozīme, savukārt vērtē gan pieredzējuši jomu pārstāvji un praktiķi, gan jaunie speciālisti.

Politologs un SPPI vadošais pētnieks Juris Rozenvalds integrāciju uzskata par būtisku tēmu, taču nevērtē partiju priekšlikumus īpaši augsti. Viņaprāt, ir svarīgi veidot politisko nāciju, taču bez politiskās līdzdalības to nevar izdarīt. Turklāt ir jāpievērš uzmanība nepilsoņu jautājumam, ko lielākā daļa partiju ignorē. Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs partiju priekšlikumus vērtē vēl zemāk. "Konservatīvāki politiskie spēki, šķiet, ir aizmirsuši, ka mazākumtautību aizsardzība ir viens no Eiropas Parlamentā (EP) pārstāvēto valstu pienākumiem," uzskata Hanovs.

Savukārt Latvijas Universitātes (LU) sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers uzsver, ka lielākā daļa partiju priekšlikumu attiecībā uz integrāciju ir balstīti uz ideoloģiskiem un etniskiem aizspriedumiem. Tāpat