Cilvēks kļūst arvien prasīgāks. Kāda ir Rīgas sajūta?
Raksts: Kristīne Melne
Foto: Shutterstock
Rakstā izmantoti LETA, DELFI un "R.evolution" publicitātes foto
Foto: Shutterstock
Rakstā izmantoti LETA, DELFI un "R.evolution" publicitātes foto
Mājas nav tikai fiziska dzīvesvieta, kur atgriezties vakarā pēc darba, paēst vakariņas, noskatīties mīļāko sporta pārraidi, pārģērbties un izgulēties. Mājas ir sajūtu kopums un mūsu dzīves centrs, kur satiekam savus vistuvākos un izdzīvojam vispatiesākās emocijas. Tā ir vide, kurā cilvēks vēlas justies komfortabli, droši, veiksmīgi un laimīgi.
"Pagaidām vēl vairums cilvēku Latvijā, izvēloties dzīvesvietu, pērk kvadrātmetrus ēkā. Jā, mēs paskatāmies, kurā rajonā atrodas īpašums, vai tur ir pieejama autostāvvieta, bet vairums no mums vēl neizvēlas īpašumu, vadoties no apkārtējās vides apsvērumiem. Tas, ko es redzu, kas notiek pasaulē, un tas notiks arī pie mums, – nākotnē, izvēloties jaunu dzīves telpu, mēs pirksim komplektu, pakalpojumu paketi jeb ekosistēmu, kas ļaus dzīvot optimālāk," cilvēku ieradumus raksturo pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.
Pilsētpētnieks izdala vairākus faktorus, kam cilvēki pievērsīs arvien lielāku uzmanību, izvēloties mājokli un domājot par to kā par nākotnes investīciju ne tikai tuvākajiem 10 vai 15 gadiem, bet vairākām desmitgadēm un nākamajām paaudzēm:
- Apkaime. Vai mājoklis atrodas vietā, kur visu var sasniegt 15 minūšu gājienā – bērnudārzu, skolu, parku, veikalu, sporta un izklaides iespējas un citus ikdienā nepieciešamos pakalpojumus.
- Efektīvi un ilgtspējīgi enerģijas risinājumi, kas ļauj ne tikai patērēt elektroenerģijas resursus, bet arī tos ražot, un te priekšroka tiks dota attīstītājiem un apsaimniekotājiem, kas piedāvās šādas iespējas.
- Modulāra jeb pielāgojama dzīves vide. Covid-19 pandēmija un darbs no mājām izmainīja to, kā raugāmies uz savu dzīves telpu. Jaunie apstākļi pierādīja, ka varam strādāt arī no dzīvokļa, un daudzi no mums to vismaz daļēji turpinās darīt arī turpmāk. Tāpēc nākotnē vēl jo svarīgāka ir ne tikai iespēja pielāgot dzīvesvietu darba vajadzībām, bet arī kvalitatīvas vides un pakalpojumu pieejamība ap dzīvesvietu.
- Zaļie un zilie komponenti, kuru vērtība tikai pieaugs. Tuvāk parkiem esošo dzīvokļu vērtība jau tagad ir augstāka, un šī tendence paliks nemainīga. Tāpat pagaidām nepietiekami apgūtas ir Rīgas ūdenstilpes un jo īpaši Daugava, kam ir milzīgs potenciāls.
Vai Rīga ir iekārojama?
Kā savā grāmatā "Pilsētas cilvēkiem" rakstījis dāņu arhitekts, pilsētplānotājs Jans Gēls, pilsētas vēsturiski ir bijušas satikšanās vietas: "Te pilsoņi tikās, apmainījās ar informāciju, slēdza darījumus, norunāja precības, skatījās kumēdiņus un piedāvāja savas preces." Arī Celmiņš uzsver pilsētas sociālās dzīves nozīmi, izdalot apkaimes, kurās ir ielas, uz kurām notiek sociālā dzīve, kuras cilvēks var apdzīvot, doties pastaigās, nopirkt kafiju, un apkaimes, kurās ir ceļi, kuru pamatuzdevums ir nogādāt autovadītāju no punkta A līdz punktam B pēc iespējas ātrāk un ap kuriem neveidojas sociālā dzīve.
Ja mēs raugāmies uz atpazīstamām un novērtētām Rīgas apkaimēm, kas cilvēkos raisa patīkamas asociācijas par perspektīvu dzīves telpu, jāizceļ Klusais centrs. Kā atzīst Celmiņš, tā bija iekārojama dzīvesvieta Latvijas Republikas neatkarības pirmajā posmā, saglabāja vērtību arī padomju gados un, pateicoties savam profilam – lokācija starp parkiem un tuvu pilsētas centram, bet klusā vietā –, mūsdienās apkaime ir atguvusi savu vērtību.
Tāpat starp Rīgas "iekārojamajām" apkaimēm minama Teika, kas vienmēr bijusi pievilcīga, Āgenskalns un Torņakalns līdz ar tuvo Pārdaugavu, kas aptver Zundas kanālu un Ķīpsalas apkaimi ar Daugavas tuvumu. Pozitīvā virzienā attīstās arī Maskavas forštate, līdz ar dzelzceļa trases attīstību perspektīvs kļūs VEF kvartāls. Tāpat attīstīsies Andrejsala un ostas teritorija, Mežaparks un Čiekurkalns.
Ja mēs raugāmies uz atpazīstamām un novērtētām Rīgas apkaimēm, kas cilvēkos raisa patīkamas asociācijas par perspektīvu dzīves telpu, jāizceļ Klusais centrs. Kā atzīst Celmiņš, tā bija iekārojama dzīvesvieta Latvijas Republikas neatkarības pirmajā posmā, saglabāja vērtību arī padomju gados un, pateicoties savam profilam – lokācija starp parkiem un tuvu pilsētas centram, bet klusā vietā –, mūsdienās apkaime ir atguvusi savu vērtību.
Tāpat starp Rīgas "iekārojamajām" apkaimēm minama Teika, kas vienmēr bijusi pievilcīga, Āgenskalns un Torņakalns līdz ar tuvo Pārdaugavu, kas aptver Zundas kanālu un Ķīpsalas apkaimi ar Daugavas tuvumu. Pozitīvā virzienā attīstās arī Maskavas forštate, līdz ar dzelzceļa trases attīstību perspektīvs kļūs VEF kvartāls. Tāpat attīstīsies Andrejsala un ostas teritorija, Mežaparks un Čiekurkalns.
Viesturs Celmiņš
Pilsētplānotājs
Es redzu, ka nākotnē pilsēta kļūs kompaktāka un zaļāka, zilāka, un mums ir teritorijas, kas līdz šim ir bijušas industriālas, bet ko ir iespējams adaptēt mājokļiem. Tie būs rajoni, kas līdz ar sasniedzamību, sabiedriskā transporta pieejamību un zaļo infrastruktūru, kas tiks pilnveidota, kļūs prominentāki. Mēs nebūsim mūžīgi mikrorajonu galvaspilsēta vai Pierīgas metropole.
Pārmaiņas pilsētas sejā veido sabiedrība, tās pieprasījums pēc sakārtotas vides, cilvēkam draudzīgiem risinājumiem. Tādēļ sabiedrības vērtīborientācija, attieksmes maiņa pret gājējiem un sabiedrisko transportu, velosipēdistu un automobiļu vadītāju vajadzības un attiecības pilsētvidē var ietekmēt tās attīstības virzienu.
"Mūsu kā pilsētas iedzīvotāju prasības pret telpu nepārtraukti aug. Mēs dažkārt nenovērtējam, ka cilvēku pacietības mērs ir nulle, viņi vēlas visu tagad un uzreiz un lai rītdiena ir labāka par šodienu, un pandēmija šo sajūtu un prasības pret pilsētvidi tikai pastiprina," novērojis Celmiņš. Lai gan cilvēki izvēlas pārcelties prom no pilsētas uz Pierīgas pašvaldībām, kas jau tagad nodrošina ģimenēm ērtāku dzīvesvidi, vai pārceļas uz dzīvi reģionos, pilsētplānotājs spriež, ka tā ir īslaicīga – četru līdz piecu gadu – tendence: "Nav vairs viduslaiki, un masveida migrācija prom no pilsētām nenotiks. Nebūs tā, ka dzīvosim pa visu Latviju un strādāsim attālināti."
Pasaules pieredze liecina, ka pilsētas, lai mazinātu cilvēku aizplūšanu, sper radikālus soļus – ceļi tiek pārvērsti par gājēju, velosipēdistu vai apvienotajām gājēju/velosipēdistu un auto ielām, autostāvvietas pārtop parkos un skvēros, radot jaunas zaļās oāzes vai reanimējot to, kas ir bijis. Tāpat tiek attīstīti, sakopti un pilnveidoti parki pilsētu apkaimēs. "Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Rīga ies šo ceļu, ja nevēlēsies zaudēt vēl vairāk iedzīvotāju. Cilvēku prasības elpo pakausī pilsētai gan individuālā, gan uzņēmēju līmenī, un pilsētai ir jāreaģē," norāda Celmiņš, uzsverot, ka arī attīstītāji gaida no pilsētas skaidru vīziju, kuras pilsētas daļas attīstīsies vispirms un kādu infrastruktūru piedāvās no savas puses.
Vai Rīga var kļūt par iekārojamu dzīves telpu ārzemniekiem? Tas, kā vērtē pilsētplānotājs, notiek jau tagad – Rīgu izvēlas tūkstošiem ārvalstu studentu, tāpat interesants virziens ir dažādu Krievijas speciālistu izvēle te dzīvot. "Protams, mēs nevarēsim konkurēt ar Portugāli vai Spāniju, kur cilvēki brauc pēc saules, bet mēs varam konkurēt ar to, ka esam kompakta pilsēta. Ja uzlabosies gājēju infrastruktūra, ja cilvēks jutīsies droši un ērti un novērtēs Rīgas daudzveidīgo kultūru. Ja mēs šo ceļu turpināsim, mēs varam kļūt par zaļu un staigājamu pilsētu – mūsu arhitektūra, parki un Daugava noteikti ir konkurētspējīgs piedāvājums, bet vēl daudzām lietām ir jāmainās."
"Mūsu kā pilsētas iedzīvotāju prasības pret telpu nepārtraukti aug. Mēs dažkārt nenovērtējam, ka cilvēku pacietības mērs ir nulle, viņi vēlas visu tagad un uzreiz un lai rītdiena ir labāka par šodienu, un pandēmija šo sajūtu un prasības pret pilsētvidi tikai pastiprina," novērojis Celmiņš. Lai gan cilvēki izvēlas pārcelties prom no pilsētas uz Pierīgas pašvaldībām, kas jau tagad nodrošina ģimenēm ērtāku dzīvesvidi, vai pārceļas uz dzīvi reģionos, pilsētplānotājs spriež, ka tā ir īslaicīga – četru līdz piecu gadu – tendence: "Nav vairs viduslaiki, un masveida migrācija prom no pilsētām nenotiks. Nebūs tā, ka dzīvosim pa visu Latviju un strādāsim attālināti."
Pasaules pieredze liecina, ka pilsētas, lai mazinātu cilvēku aizplūšanu, sper radikālus soļus – ceļi tiek pārvērsti par gājēju, velosipēdistu vai apvienotajām gājēju/velosipēdistu un auto ielām, autostāvvietas pārtop parkos un skvēros, radot jaunas zaļās oāzes vai reanimējot to, kas ir bijis. Tāpat tiek attīstīti, sakopti un pilnveidoti parki pilsētu apkaimēs. "Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Rīga ies šo ceļu, ja nevēlēsies zaudēt vēl vairāk iedzīvotāju. Cilvēku prasības elpo pakausī pilsētai gan individuālā, gan uzņēmēju līmenī, un pilsētai ir jāreaģē," norāda Celmiņš, uzsverot, ka arī attīstītāji gaida no pilsētas skaidru vīziju, kuras pilsētas daļas attīstīsies vispirms un kādu infrastruktūru piedāvās no savas puses.
Vai Rīga var kļūt par iekārojamu dzīves telpu ārzemniekiem? Tas, kā vērtē pilsētplānotājs, notiek jau tagad – Rīgu izvēlas tūkstošiem ārvalstu studentu, tāpat interesants virziens ir dažādu Krievijas speciālistu izvēle te dzīvot. "Protams, mēs nevarēsim konkurēt ar Portugāli vai Spāniju, kur cilvēki brauc pēc saules, bet mēs varam konkurēt ar to, ka esam kompakta pilsēta. Ja uzlabosies gājēju infrastruktūra, ja cilvēks jutīsies droši un ērti un novērtēs Rīgas daudzveidīgo kultūru. Ja mēs šo ceļu turpināsim, mēs varam kļūt par zaļu un staigājamu pilsētu – mūsu arhitektūra, parki un Daugava noteikti ir konkurētspējīgs piedāvājums, bet vēl daudzām lietām ir jāmainās."
Mājas ar vēsturi un nākotni
Arī kompāniju "R.evolution", izstrādājot savus projektus, vada ne tikai rūpes par indivīdu, bet vīzija par pilsētu un tās seju kopumā un pārliecība – kā cilvēks ietekmē apkārtējo vidi, tā arī apkārtējā vide ietekmē cilvēku.
Aleksejs Zagrebeļnijs
"R.evolution" valdes priekšsēdētājs
Viena no mūsu galvenajām vērtībām ir tas, kādas emocijas mūsu mājās izjutīs un pārdzīvos cilvēks un kādas iespējas mēs veidojam mūsu nākotnes klientam. Projektējot ēkas, mēs vienmēr par to aizdomājamies un vizualizējam galvā, kā dažādas personības jutīsies šajā telpā. Otra mūsu vērtība ir sekošana deviņiem "R.evolution" baušļiem – mēs paši pēc tiem dzīvojam, un rezultāts, ko sniedzam saviem klientiem, pilnībā atbilst tam, ko sludinām. Trešā un svarīgākā vērtība ir atbildība par mūsu pilsētas jauno izskatu. Mēs radām ne tikai skaistas dekorācijas mūsu klientu un viņu ģimeņu laimīgai dzīvei, bet no betona, koka un stikla veidojam arī mūsu pilsētas nākotnes seju. Un tas ir uz visiem laikiem! Visi mūsu projekti ir spilgti, unikāli. Tie savā līmenī spēcīgi atšķiras, pat salīdzinot ar piedāvājumiem citās Eiropas galvaspilsētās. Mēs ceram, ka tie ne tikai rotās mūsu pilsētu, bet arī ieņems atsevišķu lappusi tās vēsturē. Es pats ar lepnumu rādīšu saviem mazbērniem visu, ko izdarīju. Un esmu pārliecināts, ka visi mūsu komandas dalībnieki – arī.
"R.evolution" Rīgā darbojas jau gandrīz 20 gadu – pirmais kompānijas projekts īsi pēc gadsimtu mijas bija "Tomsona terases". Divās nepilnās desmitgadēs tapuši vairāk nekā 10 projekti Rīgā, Jūrmalā un Saulkrastos. Šobrīd aktuālie "R.evolution" projekti Rīgā ir "Tal Residence", ko iedvesmojis leģendārais šahists Mihails Tāls un viņa dzīves ceļš, "Lofts&Rosegold", kas pilsētvidē iedzīvinās divu dažādu laikmetu arhitektūras mākslas mijiedarbību, "Philosophers Residence", kas ir veltījums nākotnes iedzīvotājiem, no kuriem katrs ar savu dzīves filozofiju iet savu ceļu, un "HOFT" jeb Lidojošo koku māja, kas mainīs priekšstatu par dabas un indivīda mijiedarbību pilsētvidē un jau guvusi atzinību "Latvijas Būvniecības gada balvā" nominācijā "Jauna dzīvojamā māja".
"R.evolution" deviņi baušļi:
1. Atbalstīt intelektuālu nekustamo īpašumu attīstīšanu.
2. Izvēlēties arhitektūras, dizaina un materiālu kvalitāti tā, it kā veidotu projektu sev.
3. Pievērst uzmanību katram sīkumam. Liels attēls veidojas no sīkumiem, un katra detaļa kopīgajā ainā ir svarīga.
4. Strādāt ar telpu piecās dimensijās, liekot lietā septiņas maņas.
5. Rūpēties par energoefektivitāti, sekmēt eko pieeju un antipatēriņu.
6. Ņemt vērā senās zināšanas par cilvēku un tā mijiedarbību ar apkārtējo vidi.
7. Radīt vidi, kurā dzīvo laimīgi, brīvi, cēli, veiksmīgi un gudri cilvēki. Mēs uzskatām, ka ne tikai cilvēks maina vidi, bet arī vide maina un ietekmē cilvēku.
8. Radot mūsu mājas, domāt par to, kādu ieguldījumu mēs atstājam mūsu pilsētas arhitektūras un kopējā veidolā nākamajiem gadsimtiem.
9. Radīt ilgtermiņā likvīdu nekustamo īpašumu kā drošu investīciju objektu.
1. Atbalstīt intelektuālu nekustamo īpašumu attīstīšanu.
2. Izvēlēties arhitektūras, dizaina un materiālu kvalitāti tā, it kā veidotu projektu sev.
3. Pievērst uzmanību katram sīkumam. Liels attēls veidojas no sīkumiem, un katra detaļa kopīgajā ainā ir svarīga.
4. Strādāt ar telpu piecās dimensijās, liekot lietā septiņas maņas.
5. Rūpēties par energoefektivitāti, sekmēt eko pieeju un antipatēriņu.
6. Ņemt vērā senās zināšanas par cilvēku un tā mijiedarbību ar apkārtējo vidi.
7. Radīt vidi, kurā dzīvo laimīgi, brīvi, cēli, veiksmīgi un gudri cilvēki. Mēs uzskatām, ka ne tikai cilvēks maina vidi, bet arī vide maina un ietekmē cilvēku.
8. Radot mūsu mājas, domāt par to, kādu ieguldījumu mēs atstājam mūsu pilsētas arhitektūras un kopējā veidolā nākamajiem gadsimtiem.
9. Radīt ilgtermiņā likvīdu nekustamo īpašumu kā drošu investīciju objektu.
"R.evolution" deviņi baušļi:
1. Atbalstīt intelektuālu nekustamo īpašumu attīstīšanu.
2. Izvēlēties arhitektūras, dizaina un materiālu kvalitāti tā, it kā veidotu projektu sev.
3. Pievērst uzmanību katram sīkumam. Liels attēls veidojas no sīkumiem, un katra detaļa kopīgajā ainā ir svarīga.
4. Strādāt ar telpu piecās dimensijās, liekot lietā septiņas maņas.
5. Rūpēties par energoefektivitāti, sekmēt eko pieeju un antipatēriņu.
6. Ņemt vērā senās zināšanas par cilvēku un tā mijiedarbību ar apkārtējo vidi.
7. Radīt vidi, kurā dzīvo laimīgi, brīvi, cēli, veiksmīgi un gudri cilvēki. Mēs uzskatām, ka ne tikai cilvēks maina vidi, bet arī vide maina un ietekmē cilvēku.
8. Radot mūsu mājas, domāt par to, kādu ieguldījumu mēs atstājam mūsu pilsētas arhitektūras un kopējā veidolā nākamajiem gadsimtiem.
9. Radīt ilgtermiņā likvīdu nekustamo īpašumu kā drošu investīciju objektu.
1. Atbalstīt intelektuālu nekustamo īpašumu attīstīšanu.
2. Izvēlēties arhitektūras, dizaina un materiālu kvalitāti tā, it kā veidotu projektu sev.
3. Pievērst uzmanību katram sīkumam. Liels attēls veidojas no sīkumiem, un katra detaļa kopīgajā ainā ir svarīga.
4. Strādāt ar telpu piecās dimensijās, liekot lietā septiņas maņas.
5. Rūpēties par energoefektivitāti, sekmēt eko pieeju un antipatēriņu.
6. Ņemt vērā senās zināšanas par cilvēku un tā mijiedarbību ar apkārtējo vidi.
7. Radīt vidi, kurā dzīvo laimīgi, brīvi, cēli, veiksmīgi un gudri cilvēki. Mēs uzskatām, ka ne tikai cilvēks maina vidi, bet arī vide maina un ietekmē cilvēku.
8. Radot mūsu mājas, domāt par to, kādu ieguldījumu mēs atstājam mūsu pilsētas arhitektūras un kopējā veidolā nākamajiem gadsimtiem.
9. Radīt ilgtermiņā likvīdu nekustamo īpašumu kā drošu investīciju objektu.
"Mēs savus projektus veidojam cilvēkiem, kuri vēlas un spēj novērtēt skaistumu, īpašu dzīves komfortu sev un savai ģimenei, tie ir izglītoti cilvēki, kurus raksturo atvērtība pret jaunām sajūtām," stāsta Zagrebeļnijs, vēloties arī kliedēt mītu par "R.evolution" projektu pasakainajām cenām. "Tas nepārtraukti vajā "R.evolution" un, iespējams, atbaida pircējus. Mūsu portfelī ir dažādi piedāvājumi, tostarp arī projekti ar cenu 2200 eiro par kvadrātmetru. Arī apsaimniekošanas maksa pēc dzīvokļa iegādes ir absolūti vidējas, salīdzinot ar cenām tirgū, vienīgais, kas atšķiras, ir neliela papildu maksa par ēkas fizisko apsardzi, bet to pieprasa paši dzīvokļu īpašnieki."
Katram no šiem "R.evolution" projektiem ir savs stāsts un sajūtu kopums, bet kas tad ir tā īpašā Rīgas – salīdzinājumā ar pasaules metropolēm mazās pilsētas – sajūta? "Rīga ir klusa, mierīga un meditatīva pilsēta komfortablai ģimenes dzīvei ar savu absolūti unikālu enerģētiku, kur dažkārt pat nedaudz apstājas laiks. Un tas ir labi! Dievinu Rīgu sestdienās un svētdienās, it īpaši agri no rīta. Un, starp citu, Rīga kaut kādā un noteikti pozitīvā ziņā izskatās pat vairāk buržuāziska nekā dažas "bagātās" metropoles," Rīgu vērtē "R.evolution" vizionārs.
Gadu gaitā "R.evolution" realizējusi vairākus projektus arī Jūrmalā, un tagad Dzintaros tapusi "Villa Milia", veltījums latviešu preses karalienei Emīlijai Benjamiņai.
Zagrebeļnijs ir cieši pārliecināts – Jūrmala var konkurēt ar daudzām citām kūrortpilsētām. "Jūrmala ir īpaša ar savu dabu, kas iedvesmo veselīgam dzīvesveidam un mudina pavadīt laiku kopā ar ģimeni un bērniem. Tā ir pludmale, garas pastaigas pa skaistiem mežiem, tā ir iespēja pabūt ar sevi un padomāt. Jūrmalā var smalki sajust telpu, un vēsturiski tā ir intelektuālais kūrorts – Jūrmala nav Turcija."
Gadu gaitā "R.evolution" realizējusi vairākus projektus arī Jūrmalā, un tagad Dzintaros tapusi "Villa Milia", veltījums latviešu preses karalienei Emīlijai Benjamiņai.
Zagrebeļnijs ir cieši pārliecināts – Jūrmala var konkurēt ar daudzām citām kūrortpilsētām. "Jūrmala ir īpaša ar savu dabu, kas iedvesmo veselīgam dzīvesveidam un mudina pavadīt laiku kopā ar ģimeni un bērniem. Tā ir pludmale, garas pastaigas pa skaistiem mežiem, tā ir iespēja pabūt ar sevi un padomāt. Jūrmalā var smalki sajust telpu, un vēsturiski tā ir intelektuālais kūrorts – Jūrmala nav Turcija."
Projekta "Sajūtu pilsēta" nākamajās sērijās mēs kopā ar "R.evolution", arhitektiem un dizaina māksliniekiem ielūkosimies daudzveidīgajos projektos, tuvāk iepazīstinot ar neparasto Lidojošo koku māju (HOFT), "hygge" dzīves filozofijai kā radīto "Lofts&Rosegold", šaha leģendas Mihaila Tāla stāstu un "Tal Residence", sava ceļa gājējiem un "Philosophers Residence" un atklājot, kāpēc "Villa Milia" ir īpaši personisks projekts. Stāsti rada sajūtas – dosimies kopā tās atklāt!
