

Foto: Shutterstock
Rakstā izmantoti LETA, DELFI un "R.Evolution" publicitātes foto
- Apkaime. Vai mājoklis atrodas vietā, kur visu var sasniegt 15 minūšu gājienā – bērnudārzu, skolu, parku, veikalu, sporta un izklaides iespējas un citus ikdienā nepieciešamos pakalpojumus.
- Efektīvi un ilgtspējīgi enerģijas risinājumi, kas ļauj ne tikai patērēt elektroenerģijas resursus, bet arī tos ražot, un te priekšroka tiks dota attīstītājiem un apsaimniekotājiem, kas piedāvās šādas iespējas.
- Modulāra jeb pielāgojama dzīves vide. Covid-19 pandēmija un darbs no mājām izmainīja to, kā raugāmies uz savu dzīves telpu. Jaunie apstākļi pierādīja, ka varam strādāt arī no dzīvokļa, un daudzi no mums to vismaz daļēji turpinās darīt arī turpmāk. Tāpēc nākotnē vēl jo svarīgāka ir ne tikai iespēja pielāgot dzīvesvietu darba vajadzībām, bet arī kvalitatīvas vides un pakalpojumu pieejamība ap dzīvesvietu.
- Zaļie un zilie komponenti, kuru vērtība tikai pieaugs. Tuvāk parkiem esošo dzīvokļu vērtība jau tagad ir augstāka, un šī tendence paliks nemainīga. Tāpat pagaidām nepietiekami apgūtas ir Rīgas ūdenstilpes un jo īpaši Daugava, kam ir milzīgs potenciāls.
Ja mēs raugāmies uz atpazīstamām un novērtētām Rīgas apkaimēm, kas cilvēkos raisa patīkamas asociācijas par perspektīvu dzīves telpu, jāizceļ Klusais centrs. Kā atzīst Celmiņš, tā bija iekārojama dzīvesvieta Latvijas Republikas neatkarības pirmajā posmā, saglabāja vērtību arī padomju gados un, pateicoties savam profilam – lokācija starp parkiem un tuvu pilsētas centram, bet klusā vietā –, mūsdienās apkaime ir atguvusi savu vērtību.
Tāpat starp Rīgas "iekārojamajām" apkaimēm minama Teika, kas vienmēr bijusi pievilcīga, Āgenskalns un Torņakalns līdz ar tuvo Pārdaugavu, kas aptver Zundas kanālu un Ķīpsalas apkaimi ar Daugavas tuvumu. Pozitīvā virzienā attīstās arī Maskavas forštate, līdz ar dzelzceļa trases attīstību perspektīvs kļūs VEF kvartāls. Tāpat attīstīsies Andrejsala un ostas teritorija, Mežaparks un Čiekurkalns.

"Mūsu kā pilsētas iedzīvotāju prasības pret telpu nepārtraukti aug. Mēs dažkārt nenovērtējam, ka cilvēku pacietības mērs ir nulle, viņi vēlas visu tagad un uzreiz un lai rītdiena ir labāka par šodienu, un pandēmija šo sajūtu un prasības pret pilsētvidi tikai pastiprina," novērojis Celmiņš. Lai gan cilvēki izvēlas pārcelties prom no pilsētas uz Pierīgas pašvaldībām, kas jau tagad nodrošina ģimenēm ērtāku dzīvesvidi, vai pārceļas uz dzīvi reģionos, pilsētplānotājs spriež, ka tā ir īslaicīga – četru līdz piecu gadu – tendence: "Nav vairs viduslaiki, un masveida migrācija prom no pilsētām nenotiks. Nebūs tā, ka dzīvosim pa visu Latviju un strādāsim attālināti."
Pasaules pieredze liecina, ka pilsētas, lai mazinātu cilvēku aizplūšanu, sper radikālus soļus – ceļi tiek pārvērsti par gājēju, velosipēdistu vai apvienotajām gājēju/velosipēdistu un auto ielām, autostāvvietas pārtop parkos un skvēros, radot jaunas zaļās oāzes vai reanimējot to, kas ir bijis. Tāpat tiek attīstīti, sakopti un pilnveidoti parki pilsētu apkaimēs. "Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Rīga ies šo ceļu, ja nevēlēsies zaudēt vēl vairāk iedzīvotāju. Cilvēku prasības elpo pakausī pilsētai gan individuālā, gan uzņēmēju līmenī, un pilsētai ir jāreaģē," norāda Celmiņš, uzsverot, ka arī attīstītāji gaida no pilsētas skaidru vīziju, kuras pilsētas daļas attīstīsies vispirms un kādu infrastruktūru piedāvās no savas puses.
Vai Rīga var kļūt par iekārojamu dzīves telpu ārzemniekiem? Tas, kā vērtē pilsētplānotājs, notiek jau tagad – Rīgu izvēlas tūkstošiem ārvalstu studentu, tāpat interesants virziens ir dažādu Krievijas speciālistu izvēle te dzīvot. "Protams, mēs nevarēsim konkurēt ar Portugāli vai Spāniju, kur cilvēki brauc pēc saules, bet mēs varam konkurēt ar to, ka esam kompakta pilsēta. Ja uzlabosies gājēju infrastruktūra, ja cilvēks jutīsies droši un ērti un novērtēs Rīgas daudzveidīgo kultūru. Ja mēs šo ceļu turpināsim, mēs varam kļūt par zaļu un staigājamu pilsētu – mūsu arhitektūra, parki un Daugava noteikti ir konkurētspējīgs piedāvājums, bet vēl daudzām lietām ir jāmainās."


1. Atbalstīt intelektuālu nekustamo īpašumu attīstīšanu.
2. Izvēlēties arhitektūras, dizaina un materiālu kvalitāti tā, it kā veidotu projektu sev.
3. Pievērst uzmanību katram sīkumam. Liels attēls veidojas no sīkumiem, un katra detaļa kopīgajā ainā ir svarīga.
4. Strādāt ar telpu piecās dimensijās, liekot lietā septiņas maņas.
5. Rūpēties par energoefektivitāti, sekmēt eko pieeju un antipatēriņu.
6. Ņemt vērā senās zināšanas par cilvēku un tā mijiedarbību ar apkārtējo vidi.
7. Radīt vidi, kurā dzīvo laimīgi, brīvi, cēli, veiksmīgi un gudri cilvēki. Mēs uzskatām, ka ne tikai cilvēks maina vidi, bet arī vide maina un ietekmē cilvēku.
8. Radot mūsu mājas, domāt par to, kādu ieguldījumu mēs atstājam mūsu pilsētas arhitektūras un kopējā veidolā nākamajiem gadsimtiem.
9. Radīt ilgtermiņā likvīdu nekustamo īpašumu kā drošu investīciju objektu.
1. Atbalstīt intelektuālu nekustamo īpašumu attīstīšanu.
2. Izvēlēties arhitektūras, dizaina un materiālu kvalitāti tā, it kā veidotu projektu sev.
3. Pievērst uzmanību katram sīkumam. Liels attēls veidojas no sīkumiem, un katra detaļa kopīgajā ainā ir svarīga.
4. Strādāt ar telpu piecās dimensijās, liekot lietā septiņas maņas.
5. Rūpēties par energoefektivitāti, sekmēt eko pieeju un antipatēriņu.
6. Ņemt vērā senās zināšanas par cilvēku un tā mijiedarbību ar apkārtējo vidi.
7. Radīt vidi, kurā dzīvo laimīgi, brīvi, cēli, veiksmīgi un gudri cilvēki. Mēs uzskatām, ka ne tikai cilvēks maina vidi, bet arī vide maina un ietekmē cilvēku.
8. Radot mūsu mājas, domāt par to, kādu ieguldījumu mēs atstājam mūsu pilsētas arhitektūras un kopējā veidolā nākamajiem gadsimtiem.
9. Radīt ilgtermiņā likvīdu nekustamo īpašumu kā drošu investīciju objektu.
Gadu gaitā "R.Evolution" realizējusi vairākus projektus arī Jūrmalā, un tagad Dzintaros tapusi "Villa Milia", veltījums latviešu preses karalienei Emīlijai Benjamiņai.
Zagrebeļnijs ir cieši pārliecināts – Jūrmala var konkurēt ar daudzām citām kūrortpilsētām. "Jūrmala ir īpaša ar savu dabu, kas iedvesmo veselīgam dzīvesveidam un mudina pavadīt laiku kopā ar ģimeni un bērniem. Tā ir pludmale, garas pastaigas pa skaistiem mežiem, tā ir iespēja pabūt ar sevi un padomāt. Jūrmalā var smalki sajust telpu, un vēsturiski tā ir intelektuālais kūrorts – Jūrmala nav Turcija."