"Esam pieraduši par sportu domāt kategorijās "uzvaras", "zaudējumi", "neizšķirti", kā arī saistībā ar iekļūšanu vai neiekļūšanu čempionātos. Šie raksti iezīmē, ka sportā ir arī ēnas un intrigas puses, kā arī politiskas blaknes, kas iet paralēli notikumiem stadionos vai laukumos," "Delfi" abonentiem paredzēto saturu vērtē ilggadēja Latvijas futbola personība un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.
Rakstu sērija "Saturs nav sēnalas" ir domu apmaiņa par sabiedrībai svarīgu saturu, tā patērēšanas ieradumiem un "Delfi" kā mediju telpas daļu. Tajā uzrunājām piecus dažādu nozaru pārstāvjus, lūdzot vērtēt "Delfi" abonentiem domāto saturu.
Kaspars Gorkšs
pievienojās LDDK šī gada sākumā. Latvijā atpazīstamību ieguvis un līdzšinējo karjeru pamatā būvējis sportā – ilgus gadus profesionāli spēlēja futbolu, kā arī bija Latvijas izlases kapteinis. Pēc profesionālā sportista gaitu noslēgšanas vadīja Latvijas Futbola federāciju un citas nevalstiskās organizācijas, kā arī bagāto futbolista pieredzi nodod nākamajām paaudzēm.
Gorkša mediju patēriņu veido gan ziņas par ekonomiku, tautsaimniecību un uzņēmējdarbību, ko nosaka viņa darba pienākumi, gan jaunumi no sporta pasaules, kura joprojām ir viņa sirdslieta, kā arī draugu un paziņu pienestais savējo "burbulī". Viņš augstu vērtē godprātīgu un labi sagatavotu žurnālistu, kuru savā ikdienas darbā redz kā "darījumu partneri", bet sarunu ar tādu – kā "divu profesionāļu sāncensību". Gorkšs saka, ka novērtē "Delfi TV" raidījumus, kuri izceļ svarīgāko un ikdienā aizstājuši vakara ziņu pārraižu skatīšanos, kas dienas ritējuma dēļ vairs nav iespējama.
'Slaucamie vecāki'. Ienesīgās blēdības jauniešu futbolā un basketbolā
Gorkšs atklāj, ka viņu īpaši uzrunā raksti par bērnu un jauniešu sportu. "Patiesībā līdz šim es nebiju redzējis, kur kāds padziļināti apskata vecāku maksājumu tematiku bērnu un jauniešu sportā. Bieži vien kuluāros vai aizmuguriski tiek runāts, ka šādi maksājumi pastāv, bet šeit žurnālists pietiekami dziļi un precīzi bija pētījis," viņš vērtē vienu no abonentiem paredzētajiem rakstiem. Tas licis vēlreiz pārdomāt, kā šādi maksājumi var kropļot vidi, – tie veicina nevienlīdzīgus apstākļus bērnu un jauniešu sportā, kurā pašam galvenajam ir jābūt tieši atvērtai videi.
'Augstas riska pakāpes gājiens.' Vai naturalizēts spēlētājs pacels spārnos Latvijas basketbolu?
"Daudz tiek runāts par imigrācijas jautājumiem, piemēram, darbaspēka nepietiekamību un cilvēkresursu deficītu. Tāpat arī sportā bieži vien kādu problēmu vēlas risināt vai uzlabot sniegumu caur spēlētāju naturalizācijas prizmu. Tomēr pašam attiecībā uz sportu (..) spēlētāju naturalizēšana vai mākslīga ievešana nebūtu tas, ko atbalstītu," komentējot rakstu par Latvijā pieredzētajiem naturalizācijas gadījumiem, saka Gorkšs. Vienlaikus viņš par labiem vai loģiskiem ieguvumiem uzskata iebraukušā trenējošā personāla pienesumu, kā arī gadījumus, kad sportisti naturalizējušies citā ceļā, ne ar mākslīgi meklētām saknēm.
Fanātisms, kas pazudināja... Kas notika ar Ogres basketbola skarbo ģēniju Jāni Puzāku?
Komentējot MVP veidoto atskatu uz basketbola trenera Jāņa Puzāka mūžu ar traģisku noslēgumu, Gorkšs norāda, ka joprojām ir pārāk maz domāts un runāts par sportistu un treneru sociāli nodrošinātām vecumdienām. Papildus rakstā minētājam viņš skaidro, ka būtiski ir palīdzēt "atrast pievienoto vērtību", te var palīdzēt izglītība, tā dēvētā duālā karjera, kad līdzās sporta zālei tiek gūtas arī akadēmiskās zināšanas.
Talantīgi sportisti ķīlnieku lomā... Sezona sākas ar zemestrīci biatlona saimē
Raksts "Talantīgi sportisti ķīlnieku lomā... Sezona sākas ar zemestrīci biatlona saimē", pēc Gorkša domām, labi izceļ to, ka pats sportists ir tikai viena maza daļa no visas sportā iesaistīto organizāciju un cilvēku gūzmas. "Pats sportists, pat īsti neapzinoties un nenogrēkojoties, nonāk situācijā, kad viņam ir liegta iespēja piedalīties kādās sacensībās, kaut gan no paša sportista tur atkarīgs ir gaužām maz," viņš komentē. Caur šo vienu žurnālista apskatīto gadījumu ir pavērts skats uz precedentu, kādu nozarē esot daudz.
Mārcis Auziņš: no nekvalitatīvas informācijas cilvēkus var pasargāt izglītība
Kārlis Būmeisters: Bieži vien svarīgākais nepieciešams kondensēti
Gundega Roze: Aizbraukt pie cilvēka šodien ir ekskluzīvi
Ģirts Rungainis: Par sev svarīgo informāciju es izvēlos maksāt