pievienojās LDDK šī gada sākumā. Latvijā atpazīstamību ieguvis un līdzšinējo karjeru pamatā būvējis sportā – ilgus gadus profesionāli spēlēja futbolu, kā arī bija Latvijas izlases kapteinis. Pēc profesionālā sportista gaitu noslēgšanas vadīja Latvijas Futbola federāciju un citas nevalstiskās organizācijas, kā arī bagāto futbolista pieredzi nodod nākamajām paaudzēm.

Gorkšs atklāj, ka viņu īpaši uzrunā raksti par bērnu un jauniešu sportu. "Patiesībā līdz šim es nebiju redzējis, kur kāds padziļināti apskata vecāku maksājumu tematiku bērnu un jauniešu sportā. Bieži vien kuluāros vai aizmuguriski tiek runāts, ka šādi maksājumi pastāv, bet šeit žurnālists pietiekami dziļi un precīzi bija pētījis," viņš vērtē vienu no abonentiem paredzētajiem rakstiem. Tas licis vēlreiz pārdomāt, kā šādi maksājumi var kropļot vidi, – tie veicina nevienlīdzīgus apstākļus bērnu un jauniešu sportā, kurā pašam galvenajam ir jābūt tieši atvērtai videi.

"Daudz tiek runāts par imigrācijas jautājumiem, piemēram, darbaspēka nepietiekamību un cilvēkresursu deficītu. Tāpat arī sportā bieži vien kādu problēmu vēlas risināt vai uzlabot sniegumu caur spēlētāju naturalizācijas prizmu. Tomēr pašam attiecībā uz sportu (..) spēlētāju naturalizēšana vai mākslīga ievešana nebūtu tas, ko atbalstītu," komentējot rakstu par Latvijā pieredzētajiem naturalizācijas gadījumiem, saka Gorkšs. Vienlaikus viņš par labiem vai loģiskiem ieguvumiem uzskata iebraukušā trenējošā personāla pienesumu, kā arī gadījumus, kad sportisti naturalizējušies citā ceļā, ne ar mākslīgi meklētām saknēm.

Komentējot MVP veidoto atskatu uz basketbola trenera Jāņa Puzāka mūžu ar traģisku noslēgumu, Gorkšs norāda, ka joprojām ir pārāk maz domāts un runāts par sportistu un treneru sociāli nodrošinātām vecumdienām. Papildus rakstā minētājam viņš skaidro, ka būtiski ir palīdzēt "atrast pievienoto vērtību", te var palīdzēt izglītība, tā dēvētā duālā karjera, kad līdzās sporta zālei tiek gūtas arī akadēmiskās zināšanas.

Raksts "Talantīgi sportisti ķīlnieku lomā... Sezona sākas ar zemestrīci biatlona saimē", pēc Gorkša domām, labi izceļ to, ka pats sportists ir tikai viena maza daļa no visas sportā iesaistīto organizāciju un cilvēku gūzmas. "Pats sportists, pat īsti neapzinoties un nenogrēkojoties, nonāk situācijā, kad viņam ir liegta iespēja piedalīties kādās sacensībās, kaut gan no paša sportista tur atkarīgs ir gaužām maz," viņš komentē. Caur šo vienu žurnālista apskatīto gadījumu ir pavērts skats uz precedentu, kādu nozarē esot daudz.