Sākums Noslēgusies SEB Youth LAB vasaras prakses programmas otrā sezona, bet jau ar nepacietību to gaidām atkal nākamvasar. Kāpēc ir vērts tai pieteikties? Noskaties, kas par to sakāms šī gada prakses programmas dalībniekiem! SEB Youth LAB vasaras prakses programmas otrā sezona ir noslēgusies. Divu mēnešu garumā 19 aizrautīgi un zinātkāri studenti strādāja dažādās bankas pārvaldēs, pilnveidojot savas zināšanas un profesionālās iemaņas. Pateicoties dažādajām atbalsta un izaugsmes programmām, apmācību kursiem, investoru iniciatīvām un citām uzņēmējdarbības atbalsta iespējām, tā vien šķiet, ka nekad vēl nav bijis tik viegli savu ideju pārvērst strauji augošā uzņēmumā, kā tas ir šobrīd. Ar Baltijas Demo dienu noslēdzās 'SEB Youth LAB' vasaras prakses inovāciju laboratorija, kurā jaunieši no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezentēja sešu nedēļu garumā veidotos risinājumus dažādiem izaicinājumiem, ar ko banka saskaras ikdienā. SEB Youth LAB Inovāciju programmas finālā tikās labākās komandas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, lai noskaidrotu, kura ir visdrosmīgākā, gaidītākā un ilgtspējīgākā inovācija. Kā veicās jauniešiem un kādi ir šī gada Youth LAB kolēģi Lietuvā un Igaunijā? Skaties uz uzzini! Šobrīd ir ideāli apstākļi, lai jaunieši atrastu darbu, – vakanču ir daudz, bet darba tirgū ienākošo jauniešu skaits ir mazinājies. Lai gan vairums pretendentu uz brīvajām darba vietām ir ar augstāko izglītību, teorētiskās zināšanas tomēr nespēj pilnībā aizstāt praktiskās iemaņas, tāpēc jauniešiem par vienu no svarīgākajām prioritātēm būtu jāizvirza prakse. Viens no Inovāciju programmas nozīmīgākajiem brīžiem – Latvijas demo diena – ir aizvadīts. 4 komandas, 3 minūtes un 3 ceļazīmes uz Baltijas demo dienu. Kuras komandas iegūs iespēju tikties ar labākajiem kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas? Un, kā komandu veikumu vērtē Inovāciju vadītājs Kārlis Karolis? Skaties video! Kāda ir darbadiena SEB Finanšu centrā, kur aizrit lielākā daļa no studentu darbīgās ikdienas šovasar? Skaties un uzzini vairāk par jauniešu iespaidiem un atziņām! Starp darba pienākumiem un aktīvu projektu prototipu veidošanu jāatrod laiks arī kafijas pauzei un sarunām ar #SEByouthLAB kolēģiem par to, kā pēc pirmajām nedēļām mainījies sākotnējais priekšstats par banku. Līdz ar darbu bankā un Inovāciju centrā veidojas arī jaunas draudzības, attīstās iemaņas un krājas pieredze. Noskaties video! Aizvadīta otrā #SEByouthLAB programmas nedēļa. Paralēli ikdienas darbam bankā, jaunieši komandās strādā pie dažādām inovācijām. Ir definētas problēmas, tiek meklēti tām risinājumi, notiek ideju prāta vētras, apgūta dizaina domāšana un vēl daudz kas cits. Kā jauniešiem sokas? Noskaties video! Ir aizvadītas pirmās dienas SEB Youth LAB vasaras praksē. Ir satikti kolēģi, iepazīti prakses vadītāji, izveidotas komandas un saņemti pirmie uzdevumi. To, kā mums ar tiem veicās, vari noskatīties šeit. Seko līdzi arī turpmāk mūsu gaitām šajā uzdevumā - palīdzēt veidot nākotnes banku jau šodien. Trešdaļa jauniešu Latvijā vecumā no 18 līdz 25 gadiem apvieno mācības ar darbu un saņem 500 līdz 800 eiro pēc nodokļu nomaksas. Tas ir vidēji par vismaz 200 eiro mazāk nekā viņi vēlētos saņemt atbilstoši savām zināšanām un prasmēm, secināts SEB bankas aptaujā*. SEB bankas 'Youth LAB' vasaras prakses programmai šogad saņēmām pieteikumus no 140 jauniešiem. 30 paši motivētākie tika aicināti piedalīties atlases noslēdzošajā kārtā, kur jauniešiem bija iespēja parādīt savas spējas un prasmes darboties komandā un rast risinājumus dažādiem izaicinājumiem. Vairākums jauniešu, studējot vai pēc mācībām, izmanto iespēju iziet praksi savā profesijā, liecina SEB bankas veiktās aptaujas rezultāti.* Jaunieši ir pārliecināti, ka tikai prakse reālajā darba vidē sniedz pilnīgāku priekštatu par izvēlēto profesiju un ļauj iegūt reālu pieredzi.
Sponsor Logo



Kādas iemaņas nepieciešamas jauniešiem darba tirgū

Šobrīd ir ideāli apstākļi, lai jaunieši atrastu darbu, – vakanču ir daudz, bet darba tirgū ienākošo jauniešu skaits ir mazinājies. Lai gan vairums pretendentu uz brīvajām darba vietām ir ar augstāko izglītību, teorētiskās zināšanas tomēr nespēj pilnībā aizstāt praktiskās iemaņas, tāpēc jauniešiem par vienu no  svarīgākajām prioritātēm būtu jāizvirza prakse.

Jauniešiem, kuriem piemīt kādas no darba devēju pieprasītākajām spējām, priekšrocību ir ievērojami vairāk.

Vērīgāko īpašību vidū ir spēja risināt kompleksus uzdevumus, kritiskā domāšana un radoša pieeja darbam.

“Šobrīd jauniešiem ir lielākas iespējas atrast darbu nekā jebkad agrāk,” saka CV Online vadītājs Aivis Brodiņš. Saskaņā ar viņa vadītā uzņēmuma datiem pērn darba devēji meklējuši vismaz 20 000 dažādu darbinieku. Vienlaikus migrācijas un demogrāfijas radīto apstākļu dēļ šobrīd ir sarucis darba tirgū ienākošo jauniešu skaits. Tomēr, lai atrastu savu sapņu darbu, ar izglītību vien var būt par maz.

Mēģināsim noskaidrot, bez kādām īpašībām un spējām veiksmīga karjera mūsdienās nav iespējama.

Prakse, prakse un vēlreiz prakse

“Nevajag noniecināt praktiskās, vienkāršās lietas,” saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars, norādot – lai cik iespaidīga būtu teorētisko zināšanu bagāža, tā nekad nespēs aizstāt praksē apgūtās iemaņas. Viņš ir novērojis, ka dažkārt jaunie darbinieki, kas beiguši prestižas augstskolas, uzsākot darba gaitas, nespēj paveikt elementāras lietas tikai tāpēc, ka viņiem nav pieredzes reālajā darba vidē.

Iepriecinoša tendence

63% jauniešu (saskaņā ar SEB bankas veiktās aptaujas datiem) ir izmantojuši prakses iespējas.

Vienlaikus iespējas atrast darbu pieaugušas arī tiem, kuriem prakses nav. “Ja agrāk gandrīz katrā darba sludinājumā obligāta prasība bija iepriekšēja darba pieredze, tad tagad iespēja uzsākt darba gaitas arī bez jebkādas pieredzes – galvenais ir prasmes un gatavība mācīties,” komentē A. Brodiņš. Tomēr viņš iesaka jauniešiem laikus domāt par reālas pieredzes uzkrāšanu, jo darba tirgū tā vienmēr būs priekšrocība konkurencē ar kandidātiem bez pieredzes.

Šobrīd pieprasītākās profesijas

CV Online datubāze liecina, ka darba devēji šobrīd visvairāk meklē darbiniekus pārdošanas, tirdzniecības, klientu apkalpošanas, dažādu pakalpojumu nodrošināšanas jomās.

A. Brodiņš ir novērojis, ka lielākas iespējas atrast darbu specialitātē ir tiem jauniešiem, kas ir studējuši eksaktās un inženierzinātnes. Savukārt Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš norāda: “Izcili, ja jaunietis iegūst izglītību vairākās jomās, kuras, veidojot karjeru, ir iespējams apvienot.” Viņa uzskats sasaucas arī ar daudzu uzņēmumu izmantoto pieeju – lai izvairītos no vienveidības un dzīvošanas “burbulī”, darbinieku lokam tiek piesaistīti atšķirīgu kompetenču un jomu speciālisti.

Izcili, ja jaunietis iegūst izglītību vairākās jomās, kuras, veidojot karjeru, ir iespējams apvienot. Gatis Krūmiņš

“Lai paraudzītos uz sevi no malas un spētu ģenerēt svaigākas idejas, ir svarīgi piesaistīt darbiniekus no citām jomām, ” teic SEB bankas inovāciju vadītājs Kārlis Karolis. “Arī mēs bankā dažādu projektu ietvaros veidojam komandas gan no dažādu struktūrvienību darbiniekiem, gan no citu uzņēmumu pārstāvjiem, gan arī no klientiem, jo katram cilvēkam ir sava unikāla pieredzi, kas, viņam pašam to varbūt pat neapzinoties, palīdz atrisināt kādu jautājumu. Piemēram, bankas filiālēs viesmīlības procesu uzlabošanai var noderēt cilvēks, kas iepriekš ir strādājis klientu apkalpošanā viesnīcā.”

G. Krūmiņš uzskata, ka mūsdienās nav nekādu problēmu arī mainīt karjeru, ja jūtat, ka līdzšinējā nodarbošanās vairs nesniedz gandarījumu. “Ja vēlaties strādāt citā jomā, nevajag baidīties, pat ja izmaiņas ir radikālas,” viņš iedrošina.

“Man arī pēc desmit gadiem būs darbs”

Tas, ka šobrīd situācija jauniešu ienākšanai darba tirgū ir tik labvēlīga, negarantē, ka tāda pati tā būs arī pēc 10 gadiem. Turklāt jāņem vērā, ka virkne profesiju tehnoloģiju attīstību iespaidā pamazām izzūd, – tiek prognozēts, ka nākotnē aizvien mazāk pieprasītas būs profesijas, kas saistītas ar vienkāršu iekārtu komplektēšanu un apkalpošanu vai datu ievadi. Labā ziņa – šo profesiju vietā jau tagad rodas jaunas.

Aptauja

SEB bankas veiktajā jauniešu aptaujā ir noskaidrots: 53% respondentu uzskata, ka viņiem arī nākotnē nebūs problēmu ar darbu izvēlētajā profesijā. Tomēr jāņem vērā, ka izšķirošās veiksmīgai karjerai var būt nevis konkrētās zināšanas, bet gan pieprasītākās spējas.

Darba ņēmējiem izvirzāmo prasību topa veidotāji uzskata, ka nozīmi pamazām zaudēs aktīva klausīšanās un kvalitātes kontrole, savukārt pirmo reizi topā ir iekļuvušas tādas īpašības kā emocionālā inteliģence un kognitīvais elastīgums.

Foto: Shutterstock

Nākotnes tendences

2015. gada Pasaules ekonomikas forumā viena no lielajām tēmām bija nākotnes nodarbinātība, kuras ietvaros tika iezīmētas darba ņēmēju 10 spējas, kuras izvirzīsies priekšplānā 2020. gadā. Speciālisti uzskata, ka  arī 2020. gadā nozīmīgākā būs spēja risināt kompleksus uzdevumus, bet kā otru svarīgāko izceļ kritisko domāšanu.

“Manuprāt, kritiskās domāšanas nozīme darbā  pieaug, jo, attīstoties tehnoloģijām, palielinās gan informācijas apjoms, gan dažādas iespējas to izmantot, tāpēc kritiski jādomā un jāizvērtē, kas ir piemērojams konkrētajam darbam,” K. Karolis spriež. Citējot menedžmenta konsultantu Pīteru Drakeru (Peter Drucker): “Nekas nav tik bezjēdzīgi, kā efektīgi darīt to, kas vispār nebūtu jādara.”

Uzskatu, ka radoša pieeja ir nepieciešama visās nozarēs, jo palīdz rast nestandarta risinājumus vidē, kur valda nenoteiktība. Kārlis Karolis

Savukārt radoša pieeja darbam no topa 10. vietas ir uzlēkusi līdz trešajai, un, kā uzsvēruši topa veidotāji, lai gan roboti daudzus procesus padarīs efektīvākus, tie tomēr nespēs mēroties ar cilvēku radošo domu. Tam piekrīt arī K. Karolis: “Uzskatu, ka radoša pieeja ir nepieciešama visās nozarēs, jo palīdz rast nestandarta risinājumus vidē, kur valda nenoteiktība. Piemēram, globalizācijas ietekmē lokāli parādās jauni konkurenti, kas liek ātri reaģēt un celt savu konkurētspēju, vai arī jūtami trūkst darbaspēka mazāk kvalificēta darba veikšanai un, lai veiksmīgi attīstītos, šī problēma ir jāatrisina. Galu galā, radoša domāšana ir vajadzīga arī ikdienā, kad notiek kaut kas neparedzēts, piemēram, tiek atcelts avioreiss.”

Darba devēju prasību tops

Darba ņēmējiem izvirzāmo prasību topa veidotāji uzskata, ka nozīmi pamazām zaudēs aktīva klausīšanās un kvalitātes kontrole, savukārt pirmo reizi topā ir iekļuvušas tādas īpašības kā emocionālā inteliģence un kognitīvais elastīgums.

“Kognitīvais elastīgums manā izpratnē ir spēja mainīt savus uzskatus, ja ir iegūta jauna un pamatota informācija,” K. Karolis skaidro. “Manuprāt, šī prasme ir īpaši būtiska tajos uzņēmumos, kam tirgū ir vēsturiskas un stabilas pozīcijas un kas uz jaunu informāciju reaģē nepietiekami elastīgi. Esmu novērojis, ka darbiniekiem dažkārt ir grūti pieņemt citādu skatījumu un atteikties no savas idejas par labu kādai citai, lai rastu veiksmīgāku risinājumu.” Viņš arī piebilst, ka šī īpašība ļauj pārlēkt no spējas domāt radoši uz spēju domāt kritiski, lai virzītu kādu ieceri uz priekšu.

Kā jauniešiem attīstīt vajadzīgās spējas

Par laimi, šobrīd jauniešiem ir pieejamas dažādas iespējas, kas ļauj attīstīt lielu daļu iepriekš minēto spēju jau pirms darba attiecību uzsākšanas.

Viena no šādām iespējām ir dalība nometnēs un hakatonos – 24 vai 48 stundu ilgos pasākumos, kur komandās tiek izstrādāti risinājumi konkrētiem izaicinājumiem. “Praktiski tas notiek tā, ka piektdienas vakarā sapulcējas interesenti, – gan tādi, kuriem ir idejas, gan tādi, kas vēlas idejas attīstīt. Tie, kuriem izdodas izveidot komandu, strādā pie idejas attīstības, lai jau svētdienas pēcpusdienā varētu pārējiem atrādīt sava risinājuma prototipu,” K. Karolis stāsta, piebilstot, ka šie pasākumi bieži notiek bez maksas un par dažādām tēmām gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Viņš iesaka arī diskusijas ar draugiem, paziņām un ģimeni, lai sarunu ceļā izprastu, kāpēc otra cilvēka skatījums ir tieši tāds. Tāpat noderīgs treniņš ir savu domu vizualizācija, zīmējot un veidojot dažādu ideju fiziskus prototipus. Visbeidzot, daudz vērtīgas informācijas ir iespējams uzzināt arī internetā, lasot rakstus, kas saistīti ar dizaina domāšanu (design thinking) vai Lean Startup metodēm.

10 darba tirgū izplatītākās prasības 2020. gadā

10 nozares Latvijā ar vislielāko pieprasījumu pēc darbaspēka

1. Spēja risināt kompleksus uzdevumus
2. Kritiskā domāšana
3. Radoša pieeja
4. Darbinieku vadīšana
5. Spēja sadarboties
6. Emocionālā inteliģence
7. Spēja patstāvīgi spriest un pieņemt lēmumus
8. Orientācija uz servisu
9. Sarunu vadīšana
10. Kognitīvais elastīgums

Avots: Pasaules ekonomikas forums (2016. gads)

1. Pārdošana, tirdzniecība, klientu apkalpošana – 16%
2. Pakalpojumi – 12%
3. Ražošana, rūpniecība – 11%
4. Transports, loģistika, piegāde – 10%
5. Celtniecība, nekustamais īpašums – 9%
6. Tūrisms, viesnīcas, ēdināšana – 8%
7. IT – 6%
8. Administrēšana, asistēšana – 5%
9. Inženiertehnika – 5%
10. Izglītība, zinātne – 5%

Avots: Visidarbi.lv dati (2019. gads)

Projekta ''SEB Youth LAB - vieta iedvesmojošiem atklājumiem'' veidotāji: saturs - SEB, dizains - Natālija Šindikova, izstrāde - Karīna Sabecka un Artis Dzundza, projektu vadītājas - Marta Cīrule, Kristīne Melne, Liene Lacberga.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.