Kad trīsdesmitgadīga vīrieša dzīvē itin nekas netrūkst – ir veiksmīga karjera, laimīga ģimenes dzīve, mīloši vecāki un burvīgi bērni, kad pietiek naudas un ideju ceļojumiem vai citām atpūtas iespējām, kādā dienā tu, stāvot rindā pēc pusdienām, vārda tiešā nozīmē dabū pa galvu un saproti – nekas no tā visa tev vairs nesagādā prieku. Ko darīt? Vai ir vērts to kādam teikt? Vai to sapratīs? Varbūt pārpratīs? Mūsdienīga komēdija ar dažiem nopietnības mirkļiem par šodienas Latvijas cilvēkiem, kurā daudz līdzības ar bērnībā izsapņoto Sprīdīša sapni par Laimīgo zemi. Arī mūsu varonis nolemj doties pasaulē... t.i. iziet ārpus ierastās trajektorijas – un sāk cirst tikko nopirktajā savrupmājā logu.
Režisora stāsts par mēģinājumu izrauties no radošā strupceļa caur personisko pieredzi - atmiņām par vecmāmiņu, atmiņām par pirmo mīlestību un draudzību.
Kā ir radusies latviešu valoda? Kas tās tādas par skaņām, kuras mēs šodien saucam par latviešu valodu? Kas vispār notiek tai brīdī, kad dzimst vārdi un rodas valoda? Neibarts (jeb Ņurbulis) ar latviešu valodu ir apgājies un izrīkojies tik neparastā veidā, ka, lasot viņa pantus, rodas ļoti dīvaina ilūzija - it kā būt lieciniekam tai brīdī, kad tika radīta latviešu valoda. Latviešu mēle.
Uz Maestro melodiju fona izskan stāsts par tilta celtniekiem – par trīsdesmitgadniekiem, par viņu dzīves jēgas meklējumiem, par pirmo mīlestību, pirmo vilšanos. Stāsts par to, ka katrā dzīves posmā mēs nonākam krustcelēs, un jautājums, pa kuru ceļu aiziet, paliek mūsu pašu ziņā. 60. gadu kolorīts ienāks ne tikai mūzikā un tekstā, bet arī vidē, kuru veido mākslinieki Mārtiņš Vilkārsis un Keita. Un arī tiltam šajā stāstā būs simboliska loma – jo tiltus, pa kuriem aiziet citam pie cita, mēs meklējam joprojām.
Mīlestība ir galvenā tēma, kas izskan stāstā par Salomi. Mīlestība, kas sakāpināta līdz neprātam. Mīlestība, kas noved līdz nāvei. Mīlestība, kas liek upurēt sevi. Bet vienlaikus Salome nav mīts, Salome ir reāla vēsturiska persona, ķēniņa Hēroda sievas Hērodijas meita no pirmās laulības, kas dzimusi mūsu ēras 14. gadā. Kad Hērods apsola daiļajai meitenei izpildīt jebkuru viņas vēlēšanos, ja vien viņa piekritīs dejot viņa dzimšanas dienas svinībās, Hērodijas meita pieprasa Jāņa Kristītāja galvu. Šis stāsts līdz Nacionālā teātra skatuvei nonācis ne tikai caur Marka un Mateja evaņģeliju, bet arī izcilo Oskara Vailda lugu un Riharda Štrausa operu, ko radošā komanda savienojusi neparastā kopskaņā.
Dudas Paivas “Zelta zirgs” iestudējums Latvijas Leļļu teātrī piedāvā mūsdienīgu skatījumu pieaugušajiem skatītājiem. Raiņa luga pirmo reizi iestudēta 1904. gadā un kopš tā laika kļuvusi par Latvijas teātra klasiku. Lielākoties iestudēta bērnu auditorijai, jo tās pamatā ir pasaka. Ne mazāk saistoši luga stāsta par to, kā ir būt cilvēkam, par sapņiem un cerībām, kuras katrs reiz ir piedzīvojis. Paivas uzmanības centrā ir pretmetu dialektika - kā gaisma un tumsa, cerības un nolemtība, valdnieki un pārvaldītie. Sacensība par princeses Saulcerītes roku var tikt uzlūkota kā cīņa starp melno un balto, kas izrādē pārnesta šaha laukumā. Tā ir nežēlīga spēle, bet vienlaikus galvenais varonis Antiņš nes naivu vēstījumu, kas silda sirdis un negaidot apstulbina ar atklātību.
1900. gada pirmajā dienā uz kuģa “Virdžīnija” citronu kastē atrada zīdaini. Zēns kļuva par izcilu pianistu, lai gan spēlēt neviens viņu nebija mācījis. Okeāna un klavieru dēls Novecento ne reizi nebija izkāpis krastā, bet nodzīvoja ceļojumiem un piedzīvojumiem piepildītu dzīvi: viņa mūzikā skanēja Parīze un Londona, Āfrika un Arktika… Novecento apbūra klausītājus un uzbūra savas vēlmes, atskaņoja “kaut kādas savas notis” un izspēlēja muzikālo dueli ar “džeza izgudrotāju”… Viņš aizgāja kopā ar savu pasauli, kas bija kuģis, taču leģenda – tā palika.
"Cilvēks parastais" ir cilvēka izpētes ceļojums, kura laikā tiek mēģināts aizrakties līdz cilvēka esencei, izprast, kādi jautājumi un emocijas virmo mūsu sabiedrībā. Tas ir cilvēka izjūtu šķērsgriezums, kur var satikt atmiņas no pagātnes, sirdsapziņas pārmetumus, mīlestības svētlaimi, bērnības sapņus, cilvēka vēlmi izprast, kāds ir viņa pastāvēšanas mērķis...
Izrādes centrā atrodas Latvijā dzīvojošu sešu studentu kopiena, kuru likteņus izsķir nevis valsts ģeopolitiskā atrašanās vieta starp rietumiem un austrumiem, bet paaudzes atrašanās laikā starp sabiedrībā neatrisinātiem pagātnes konfliktiem un neziņu par nākotni. Galvenie varoņi savus priekšstatus viens par otru veido nevis reālajā sadzīvē, bet no savu tēvu, vectēvu un pat vecvectēvu nostāstiem un populistiskiem ierakstiem sociālajos tīklos, kā rezultātā mierīga līdzpastāvēšana kļūst tikpat kā neiespējama.
20. gadsimta 50. gadi. Amerikas Dienvidos dzīvo kāda liela un bagāta ģimene. Ir silts un mierīgs vasaras vakars. Ir Lielā Tēta 65.dzimšanas diena. Ģimene sanāk kopā, lai svinētu. Vakara gaitā svinības pārvēršas par ģimenes savstarpējo attiecību krīzi, bet gadiem krātie meli vienam pret otru un sevi pašu nebūt nav sliktākais, ko viņi visi kopā lobīs kā sīpolu - kārtu pēc kārtas...
Jānis ir latvietis. Jānim nav sievas. Jānim nav bērnu. Jānis dzīvo laukos un savas dzīves laikā pilsētā bijis divas reizes. Jānis dezertēja no padomju armijas 1944. gadā un vairāk nekā piecdesmit gadus nodzīvoja mežā, no kura ārā iznāca tikai 1995. gadā, kad neatkarīgās Latvijas teritoriju bija atstājušas pēdējās padomju armijas vienības. Un tomēr - piecdesmit gadi mežā! Ko Jānis darīja piecdesmit gadus mežā? Cīnījās par brīvību, meklēja brīvību vai arī bija jau atradis to? Un kas piešķir brīvību - neatkarības deklarācija vai arī tas ir apziņas stāvoklis? Izrādes Jānis radies no vēsturiskas personas, Jāņa Pīnupa no Latgales, dzīvesstāsta.
„Aiz saules, aiz mēneša, aiz trejdeviņām jūrām,” saka galvenā šī stāsta varone Annele, ar kuru kopā noskaidrosim: kas ir Dievs Annelei un mums šodien? Kas ir daba Annelei un mums šodien? Kas ir darbs Annelei un mums šodien? Kas ir vecāki Annelei un mums šodien? To visu kopā piedzīvojot un iztēlojoties. Kopā spēlējoties. Kopā lasot. Kopā pasauli izzinot.
Renāte ir parasta, nīgra kaimiņiene, kura necieš daudzas lietas šajā pasaulē, bieži raksta sūdzības pilsētas domei un pukst par skaļām bērnu čalām. Viņu īpaši nomoka kaiju ķērcieni, kas nez kādēļ uzbāzīgi atskan tieši viņas pagalmā. Renāte mitinās kādas pilsētas daudzstāvu mājas mazā dzīvoklītī, kurā ielūkojoties, rodas iespēja atklāt pavisam neparastu noslēpumu. Kāda Renāte ir patiesībā? Varbūt viņa ir vienkārši noburta?
Vai bez mums plašajā visumā ir vēl kādas dzīvas un saprātīgas būtnes, un vai šīs būtnes ir draudzīgas? Izrādē “Lidojošais šķīvītis” divi aizrautīgi pētnieki aicinās bērnus doties kosmiskā ceļojumā, meklējot nezināmas planētas un nezināmu planētu vēl mazāk zināmos iemītniekus. Caur šiem meklējumiem mēģinot apzināt arī to, kas un kādi esam mēs paši.
Pie saldējuma kioska satiekas trīs dīvaini cilvēciņi – Uzrocis, Ķērpjbārdis un Puszābaks. Viņi mielojas ar saldējumu un ziņkārīgi cits citu uzlūko. Tas ir sākums draudzībai, kas būs stiprāka par ķildām, bailēm un grūtībām, ko Naksitrallīšiem nāksies pārvarēt, lai dabā atkal valdītu līdzsvars.
Čomiņi - tie ir viņi - labākie draugi Olivers un Pāvels. Starp viņiem nav noslēpumu. Viņi runā par visu un, protams, par meitenēm. Un tieši meitene ir tā, kas nostājas starp viņiem un kļūst par lielāko pārbaudījumu abu draudzībai.
Iestudējums “Labie bērni” pēta atgadījumu, kas noticis ar vidusskolnieci Hloju sestdienas vakara ballītē. Pati Hloja neko neatceras, bet skolā visi sačukstas. Sociālajos tīklos sāk parādīties komentāri, vēlāk bildes un video. Izrādās, ka Hloja ir cietusi nodarījumā, ko veikuši viņas vienaudži. Notikums ir nofilmēts, safotografēts un negaidīti tiek publiskots.
“Romeo un Džuljeta” ir viesrežisora Dāvida Džovanzanas (Somija) mūsdienīgs skatījums uz sarežģīto un trauslo posmu cilvēka dzīvē, ko sauc par pieaugšanu. Laiku, kad bez brieduma un pieredzes jātiek galā ar emocijām un izaicinājumiem, kas pārsniedz jebko līdz šim piedzīvoto. Multimediāls, vizuāli iespaidīgs skatuves stāsts par mēģinājumu atrast savu vietu iepriekšējo paaudžu izveidotajā pasaulē, kamēr paša spēkos vēl nav neko tajā mainīt, iepazīstot vilšanos, dusmas un cerības, ko nes līdzi ieiešana pieauguša cilvēka realitātē.
"Spēlmaņu nakts" balvai nominēts par titullomu izrādē "Lūcis" un Grabeca lomu izrādē "Baladīna" (Valmieras drāmas teātris)
"Spēlmaņu nakts" balvai nominēts par Ivana lomu izrādē "Art" un Helges lomu izrādē "Svinības" (Dailes teātris).
"Spēlmaņu nakts" balvai nominēts par Fredija lomu izrādē "Dziļā skumjā jūra" un Jāņa Bērziņa lomu izradē "Arī vaļiem ir bail" (Latvijas Nacionālais teātris)
"Spēlmaņu nakts" balvai nominēts par Stāstnieka lomu izrādē "1900. Leģenda par pianistu" (Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris)
"Spēlmaņu nakts" balvai nominēts par titullomu izrādē "Cilvēks parastais" (Daugavpils teātris)
"Spēlmaņu nakts" balvai nominēts par Ļeņina lomu izrādē "Pēdējā Ļeņina eglīte" un Omes lomu izrādē "Cerību ezers aizsalis" (Jaunais Rīgas teātris)
"Spēlmaņu nakts" balvai nominēta par titullomu izrādē "Salome" (Latvijas Nacionālais teātris)
"Spēlmaņu nakts" balvai nominēta par Rozes lomu izrādē "Man 30 gadu" un Esteres lomu izrādē "Dziļā, skumjā jūra" (Latvijas Nacionālais teātris)
"Spēlmaņu nakts" balvai nominēta par Ņurbuļa lomu izrādē "Dieviņš pillā" (Jaunais Rīgas teātris)
"Spēlmaņu nakts" balvai nominēta par Madāmas un Ilzes lomām izrādē "Vidzemnieki", kā arī Megijas lomu izrādē "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta" (Valmieras drāmas teātris)
"Spēlmaņu nakts" balvai nominēta par Emmas lomu izrādē "Cilvēki, lietas un vietas" (Latvijas Nacionālais teātris)
Piedalies aptaujā "Spēlmaņu nakts 2017/2018"!
AS "DELFI" sadarbībā ar Latvijas Teātra darbinieku savienību organizē sabiedrības aptauju, lai balsojumā noskaidrotu 2017./2018. gada sezonas labāko izrādi, aktrisi un aktieri DELFI lasītāju vērtējumā.
1. Balsojums norisinās no 2018. gada 1. līdz 21. novembrim interneta vietnē delfi.lv.
2. Aptaujas dalībnieki balso trīs kategorijās, atzīmējot izvēlēto izrādi, aktrisi, aktieri.
3. Aptaujas dalībniekiem nav redzams, cik reižu par katru nominantu jau nobalsots.
4. Aptaujas dalībnieks drīkst balsot atkārtoti, bet ne biežāk kā vienu reizi dienā par katru nomināciju. Katrā balsošanas reizē aptaujas dalībnieks var balsot par dažādiem nominantiem.
5. No vienas IP adreses par savu izvēlēto favorītu 24 stundu laikā var nobalsot vienu reizi.
6. Aptaujas noslēgumā pēc nejaušības principa, t.i., ar savstarpējo sakarību metodes palīdzību, tiks izlozēts ielūgums divām personām uz “Spēlmaņu nakts 2017./2018.” apbalvošanas ceremoniju.
7. Izlozē piedalās tikai unikāla e-pasta adrese.
8. Lai piedalītos balvas izlozē, jānobalso vismaz par vienu no aptaujas kategorijām. Savukārt pēc balsojuma veikšanas jāaizpilda izlozes dalībnieka anketa izlecošajā logā. Norādītā informācija tiks izmantota tikai un vienīgi organizatora Latvijas Teātra darbinieku savienības saziņai ar balvas laimētāju.
9. Par balvas saņemšanu “Spēlmaņu nakts 2017./2018.” organizatori sazināsies ar laimētāju personiski 2018. gada 22. novembrī, izmantojot izlozes dalībnieka anketā norādīto kontaktinformāciju.
10. Balsojumā uzvarējušie “Spēlmaņu nakts 2017./2018.” laureāti tiks nosaukti “Spēlmaņu Nakts 2017./2018.” apbalvošanas ceremonijas laikā 23. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī. Aptaujas rezultāti 2018. gada 23. novembrī tiks publicēti interneta vietnē delfi.lv.
