Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI
Tas bija tāds kā sapnis. Jau sen. Bet vienmēr ir bijis pagrūti to realizēt, jo samērā sarežģīta plānošana, nokļūšana un, protams, lielas izmaksas. Taču tā sagadījās, ka pilnīgi citu apstākļu dēļ es tur jau biju. Amerikā. Un man bija vesela čupa neizmantotu atvaļinājuma dienu. Ja reiz kalns ir atnācis pie Muhameda... jābrauc!

Es piedalījos ASV Valsts departamenta rīkotā apmaiņas programmā preses fotogrāfiem. Mūsu programmas noslēgums bija Floridā – Amerikas labajā krastā. Pēc programmas noslēguma bija iespēja vēl šeit palikt, un atlika vien izdomāt, ko gan tur darīt. Florida nav pati interesantākā vieta, ja vien nerūp kubiešu naktsklubi un Disnejlenda (man nerūp), tāpēc domāju, kur gan vēl tuvumā varētu aizdoties. Tomēr – grozies, kā gribi, tā īsti tuvumā nekā nav. Tuvākā saistošā vieta ir Ņūorleāna, un pat tā ir tūkstoš kilometru attālumā.

Uz augšu? Vienmēr jau var ko atrast, bet arī īsti nekā nav. Tur, augstāk, protams, ir diži – Vašingtona, Ņujorka –, bet tur es jau esmu bijis. Gribējās ko jaunu. Tā neizbēgami sāku skatīties vecā sapņa virzienā. Bet kā būtu, ja... es vienkārši brauktu pāri uz otru krastu? Tas varētu būt diezgan forši. Nu, es zinu, ka tas ir forši, bet vai es tam esmu gatavs? Vienatnē pāri visai Amerikai divās nedēļās? Kā jau noprotams – es izlēmu, ka esmu tam gatavs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!