Foto: AP/Scanpix/LETA
Baltijas valstis aicina Starptautisko Olimpisko komiteju (SOK) saglabāt ierobežojošos pasākumus pret Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, neļaujot viņiem atgriezties olimpiskajās spēlēs nekādā statusā.

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, Latvijas ārlietu ministra pienākumu izpildītājs, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna kopīgā paziņojumā atzinīgi vērtē SOK rīcību, neielūdzot Krieviju un Baltkrieviju uz 2024.gada Parīzes Olimpiādi.

Tomēr Baltijas valstis satrauc SOK ieteikums dot iespēju Krievijas un Baltkrievijas sportistiem iekļūt starptautiskās sacensībās "neitralitātes aizsegā". Ārlietu ministru ieskatā, šāda pieeja ir neattaisnojama, jo Krievija un tās līdzdalībniece Baltkrievija turpina nežēlīgu karu pret Ukrainu, lai iznīcinātu suverēnu nāciju - olimpiskās kustības dalībnieci.

Paziņojumā akcentēts, ka kamēr Krievijas agresija un zvērības, kas vērstas pret Ukrainai un tās tautu, tostarp tās sporta kopienu, ir tikai pasliktinājušās, nav pamatojuma atvieglot nekādus ierobežojumus pret Krieviju un Baltkrieviju, tostarp tos, ko SOK noteica pirms vairāk nekā pusotra gada.

"Mēs nevaram ignorēt to, ka šos sportistus atbalsta viņu valdības, kā arī uzņēmumi, kas atbalsta pašreizējos režīmus Krievijā un Baltkrievijā," uzsver ārlietu ministri.

Turklāt pēdējo gadu laikā Krievija izmanto "neitrālu" sportistu klātbūtni starptautiskās sacensībās savā valsts propagandā, kas ietver agresora armijas slavināšanu un militārās vervēšanas veicināšanu. Ministri norāda, ka piedalīšanās aizliegums Krievijas sportistiem, kuri patlaban pilda militāro dienestu, to pienācīgi nenovērš.

Ārlietu ministri izsaka atzinību arī SOK mēģinājumiem noskaidrot agresornāciju sportistu neitralitātes statusu. Tomēr viņi atgādina arī par 36 valstu, tostarp Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kopīgu paziņojumu maijā, kurā bija minētas palikušās bažas, piemēram, par sportistu sakariem ar militāro sektoru, valsts finansējumu un cita veida oficiālu atbalstu gan sportistiem, gan palīgpersonālam.

"Mēs nevaram ignorēt pieaugošās sportistu un sporta organizāciju bažas visā pasaulē par iespējamo lēmumu ļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem starptautiskā mērogā sacensties kopā ar ukraiņiem, kuriem ir jāaizstāv sava valsts un brīvība," uzsvērts paziņojumā.

Ārlietu ministri norāda, ka Krievijas agresijas kara dēļ dzīvību zaudējuši arī simtiem Ukrainas sportistu un apzinātos uzbrukumos civilajai infrastruktūrai iznīcinātas vai bojātas Ukrainas sporta būves. Daudziem sportistiem no Ukrainas joprojām nav iespējams piedalīties sporta pasākumos, jo Krievija ir uzbrukusi viņu valstij.

Ministri norāda, ka vēlme mainīt robežas ar varu, kā arī šāda mēroga kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci ir rupjš ANO Statūtu pārkāpums un grauj olimpiskās kustības pamatprincipus. Paziņojumā amatpersonas aicina aizsargāt Olimpiskās hartas principus un sacensību integritāti un pārvērtēt pieeju attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību gaidāmajās olimpiskajās spēlēs.

"Tas jādara Ukrainas sporta kopienas, visas pasaules sportistu un nākamo paaudžu labā, kuras ir pelnījušas dzīvot pasaulē, kur agresija kā politisks instruments ir pilnībā diskreditēta un ir saglabātas vērtības, kas mums ir dārgas kā olimpiskās kustības daļa," norāda ministri.

SOK prezidents Tomass Bahs trešdien izsūtīja 203 valstīm ielūgums uz 2024.gada Parīzes olimpiskajām spēlēm, un to vidū nav Krievija un Baltkrievija.

Jau jūlija vidū SOK brīdināja, ka neizsūtīs Krievijai un Baltkrievijai ielūgumus uz Parīzes olimpiskajām spēlēm. Tomēr SOK norāda, ka vēl nav izslēgta abu agresorvalstu sportistu dalība Olimpiādē kā neitrāliem atlētiem.

SOK martā publicēja rekomendācijās starptautiskajām sporta veidu federācijām un sacensību rīkotājiem, kurās teikts, ka sportisti sacensībās var atgriezties tikai kā individuāli pārstāvji, nevis kā komandu dalībnieki.

Sportisti un apkalpojošais personāls, kas aktīvi atbalsta Krievijas karadarbību Ukrainā, nedrīkst piedalīties sacensībās. Tāpat startēt nedrīkst sportisti un sacensībās piedalīties apkalpojošā personāla pārstāvji, kuri ir Krievijas vai Baltkrievijas spēka struktūru darbinieki. Sportistiem jāatbilst arī starptautisko federāciju antidopinga noteikumiem.

SOK rekomendācijas joprojām izslēdz starptautisko sporta sacensību norisi Krievijā un Baltkrievijā, kā arī šo valstu karogi, himnas un nacionālie simboli nedrīkst tikt demonstrēti sacensību laikā. Federācijām arī rekomendēts šo valstu pārstāvjus neielūgt uz starptautiskajām sacensībām.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!