Ernestam Gulbim bija labs sezonas sākums, bet kopš "Australian Open" nekādu panākumu nav. Melburnā zaudējums pirmajā kārtā, pēcāk treniņi, bet Roterdamā svītru pāri visam pārvilka slimība. Neba nu Gulbis vienīgais, kuru pievārē vīruss, tāpat Roterdamā gadījās Tomašam Berdīham, tomēr uzvaru nav. Šonedēļ Gulbis spēlēja Marseļā un jau pirmajā kārtā zaudēja vācietim Filipam Pečneram. Līdzīgi pirmajā setā līdz taibreikam, tomēr tajā pilnīgs fiasko un ātri vien zaudēts arī otrajā setā. Slimības sekas, spēļu prakses trūkums? Noteikti no visa pa druskai. Bez sacensībām neiztikt, bet kopš janvāra vidus Ernestam bijušas tikai divas spēles.
Kā saka bijušais pasaules reitinga līderis zviedrs Mats Vīlanders, sacensību praksi nevar aizstāt neviens treniņš, tikai tā var ieiet īstajā ritmā un gūt psiholoģisko noturību. Jaunnedēļ Gulbis spēlēs ATP 500 sērijas turnīrā Dubaijā un ja vien tur neparādīs izcilu sniegumu, kritiens reitingā būs neizbēgams. Tiks zaudēti 250 punkti par uzvaru pērn Delrejbīčas turnīrā un šāds deficīts reitingā atmetīs atpakaļ par vietām astoņām desmit. Pagaidām Gulbis ir 22 .vietā pasaulē, lai paliktu izlikto sportistu skaitā "Grand Slam" sērijas turnīros, jābūt kā minimums 32 labāko skaitā. Kaut arī tikpat labi viņa apņemšanās tikt desmitniekā arī varbūt ietekmē psiholoģiju. Reizēm vieglāk spēlēt tad, kad neviens neko negaida. Gadās, ka tad tiek gūtas tās lielākas uzvaras.
Pārējie mūsu puiši arī nevar lepoties ar kādiem dižiem sasniegumiem šajā periodā, kaut vienu tendenci gribētu uzteikt. "Future" turnīros jau sākuši spēlēt vēl nepilnus 16 gadus vecie dvīņu brāļi Mārtiņš un Jānis Podžus. Mārtiņam pat izdevies pārvarēt kvalifikāciju un apspēlēt vecākus pretiniekus ar jau nopelnītajiem reitinga punktiem. Ja šāda tendence turpināsies, arī pašiem vajadzētu gūt punktus, kas vismaz bieži garantētu līdzdalību "Future" pamatturnīrā
Anastasijai Sevastovai pēc veiksmīgās spēles Melburnā bija sacensību pārtraukums, turklāt radās problēmas ar gudrības zobiem. Sevastova tieši tādēļ nevarēja palīdzēt Latvijas izlasei Federācijas kausa izcīņā , bet turpināja trenēties Austrijā. Atnāca arī uz Eiropas U-14 mačiem meiteņu komandām, kur Latvija ieņēma trešo vietu. Neveiksmīga izloze mums, jo nācās spēlēt vienā grupā ar faktiski spēcīgāko šī vecuma komandu Krieviju, turklāt savstarpējā cīņā tikties pusfinālā. Uz lielo finālu tika divas labākās grupas komandas .... Tā priecīgā vēsts - Aļona Ostapenko janvāra beigās uzvarēja prestižākajā Eiropas U-14 turnīrā Francijā, Tarbā. Tur spēlē pilnīgi visi Eiropas labākie tenisisti šajā vecuma grupā, jo vēlāk arī reitings vairs nav tik objektīvs - vairums jau domā par profesionālo karjeru un sāk spēlēt pieaugušo turnīros. Aļona Ostapenko Eiropas reitingā nu ir otrajā vietā, bet Tarbā viņa kļuva par čempioni. Tur savulaik spēlējušas vai visas šā laika slavenības, ieskaitot Federeru un Nadalu zēnu grupā un tāpat labākās šīsdienas tenisistes. Nejauši uzvarēt šādā turnīrā nevar, cita lieta, kā attīstīsies tālākā karjera.
Federācijas kausa izcīņā februāra sākumā Latvijai bez Anastasijas Sevastovas nebija nekādu cerību palikt pirmajā līgā. Vājš mierinājums, ka no šīs līgas izkrita arī Dānija ar toreizējo pasaules reitinga līderi Karolīnu Vozņiacki sastāvā. Tas tikai pierāda, ka ar vienu augstas klases tenisistu nevar spēlēt pienācīgi komandu mačos, vajag arī uzvarēt dubultspēlē. Ja Sevastova būtu palīdzējusi Latvijai, mums būtu bijušas pat labākas izredzes nekā dānietēm, jo dubultspēlēs noderīga ir Līga Dekmeijere. Kopumā gan ir tā kā ir un patiesībā kopējais līmenis ir vairāk atbilstošs Eiropas Āfrikas otrajai līgai nekā pirmajai.
Latvijas vīriešu izlasei marta sākumā Deivisa kausa izcīņas mačā Salonikos jāspēlē pret Grieķiju. Māla seguma laukumos ārā un acīmredzot bez Ernesta Gulbja palīdzības. Reitingā labākie divi grieķi ir tikai ATP sestajā simtā, tomēr tas vien neko daudz nenozīmē. Mūsējie vēl faktiski nebūs spēlējuši ārā uz tenisita, turklāt gan Andim Juškam, gan Kārlim Lejniekam krietni parocīgāki ir ātrie laukumi. Noteikti jāsauc talkā arī Deniss Pavlovs un varbūt ne tikai dubultspēlē vien. Denisu vienmēr var paslavēt par uzņēmību un uzcītību, arī šogad viņam viens otrs turnīrs nemaz tik slikti nav padevies. Reitingā arī Pavlovs ir augstāk par grieķiem, nerunājot nemaz par Jušku un Lejnieku. Lai vai kā, izlases kapteinim Ģirtam Dzeldem būs jāpalauza galva tieši ko nominēt vienspēlēs un ko - dubultspēlēs. Pāru cīņās noderīgs var būt arī jaunais Miķelis Lībietis. Likme šai cīņai būs gana augsta, jo uzvarētāji varēs pacīnīties par iespēju atgriezties pirmajā līgā, zaudētāji vēlāk var pat izkrist no šīs sabiedrības. Nav izslēgta iespēja, ka septembrī Latvija var tikties ar Lietuvu un tad iespējams Ernesta Gulbja un Ričarda Beraņķa duelis. 20 gadus vecais lietuvietis jau nostiprinājies ATP reitinga pirmajā simtniekā un mērķtiecīgi kāpj uz augšu. Vēl lielāks progress gan Beraņķa vienaudzim Milošam Rēničam. Melnkalnē dzimušais kanādietis jau ticis pie pirmā ATP čempiona titula un ielauzis labāko 60 skaitā pasaulē. Būtībā Rēničam ir vislielākais progress no visiem jaunajiem spēlētajiem pēdējo divu trīs gadu laikā.