Hokeja klubs "Rīga" noteikti guva vērtīgu pieredzi šajā sezonā. Tas sakāms itin par visiem - gan pašiem spēlētajiem, gan treneriem un apkalpojošo personālu. 56 regulārā čempionāta spēles sezonā, arī tāli izbraucieni, tāpat sapārotās spēles divas dienas pēc kārtas. Nācās pierast pie slodzēm, pārbraucieniem, bija jāmācās motivēt sevi ik spēlei. Kopumā tas izdevās, kaut komandai bija kritumi un kāpumi.
Pats sezonas sākums bija neparasti veiksmīgs, vienubrīd pat "Rīga" bija labākā komanda visā MHL līgā. Tas gan nedaudz subjektīvi, jo rudenī bija ļoti daudz mājas spēļu, turklāt ar Rietumu konferences komandām, kuru vidū dažas nebūt nebija tik spēcīgas. No neziņas līdz pat pārliecībai rudenī. Līdz sezonas sākumam neviens precīzi nevarēja prognozēt, kā tad mūsējiem veiksies. Viena lieta ir kvalifikācijas turnīrs, pavisam kas cits spēles visas sezonas garumā un lai nu kur, bet Krievijā jauno hokejistu resursu netrūkst.
Mūsējiem tā izvēle ir ierobežotāka, turklāt arī sezonas gaitā komanda šķīrās no dažiem vērtīgiem hokejistiem, kaut vai aizsarga Aleksandra Galkina un uzbrucēja Ronalda Cinka. Daži mūsējie jau līdz tam spēlēja citviet un nācās iztikt ar tiem, kas bija gatavi spēlēt. Pamazām vienībā tika iesaistīti arī jauni pašmāju hokejisti, kas sezonas beigās jau sakrāja diezgan pieklājīgu spēļu skaitu.
Savainojumi un slimības pēc Jaunā gada, tālie un grūtie izbraucieni - tas viss ietekmēja komandas sniegumu, taču Rīga līdz play-off spēlēm tomēr tika. Cita lieta, ka iespējami gaidītās uzvaras vietā pirmajā kārtā trīs reizes pēc kārtas rīdzinieki piekāpās Mitišču jauniešiem. Trīs puiši "Atlantu" sastāvā ar Krievijas augstākās līgas pieredzi būtībā izšķīra šīs sērijas iznākumu, kaut pirmajā cīņā Piņķos mūsējie bija pelnījuši uzvaru un to izlaida no rokām tikai muļķīgu kļūdu dēļ. No tām arī jāmācās un jāsāk domāt par nākamo sezonu. MHL jau noteikti spēlēs kopā vismaz 32 komandas, nevis 29 kā līdz šim. Nākšot klāt Slovākijas vienība, sava komanda būs Hantimansijskai un vēl ir gana daudz citu pretendentu.
Krievijas hokeja dzīves vadītāji apzinās, ka tā ir labākā skola ikvienam jaunajam hokejistam, jo ne visiem līderiem KHL komandās ir nozīmīgs spēles laiks. Krievi ir pašreizējie pasaules čempioni U-20 grupā un viņu stratēģija izrādījusies pareiza. Kopumā gan labākajiem
( gluži kā Robertam Bukartam) bieži nākas rotēt no lielās KHL komandas uz MHL līgu, bet nu tādā veidā iespējams sakrāt pamatīgu spēļu praksi. Nezinu, vai kāds no šogad MHL spēlējošiem jau tuvākajā nākotnē gūs tik spožus panākumus kā Sergejs Bobrovskis no Novokuzņeckas, kas pērn bija redzams MHL( un KHL) šosezon jau kļuvis par Filadelfijas "Flayers" pamatvārtsargu, bet šī komanda pagaidām ir pirmajā vietā NHL Austrumu konferencē. Šogad tā lielākā zvaigzne varētu būt Jevgēņijs Kuzņecovs no Čeļabinskas. Puisim vēl tikai 18 gadu, bet MHL līmenī viņam laikam gan līdzvērtīgu nav, turklāt gadu mijā Kuzņecovs kļuva par vienu no pasaules čempionāta varoņiem vecuma grupā līdz 20 gadiem.
Skaidrs, ka paaudžu maiņa jaunatnes hokejā ir neizbēgama, tas attiecas tiklab uz klubiem, tā arī uz izlasēm. Nākamajā sezonā "Rīgā" vairs nevarēs spēlēs Edgars Lipsbergs un Valērijs Karamnovs, pēdējā iespējamā sezona jaunatnē būs Mikam Indrašim un Raimondam Vilkoitam. Sastāvā ir daudz labu 1991.gadā dzimušu hokejistu, bet U- 20 pasaules čempionātā augstākajā divīzijā būs jāspēlē gadu vēlāk dzimušajiem. Šim kritērijam ļoti labi atbilst vārtsargs Kristers Gudļevskis, vēl jau ir Salija, Koļesņikovs, Straupe, Kirils Tambijevs, ir gadu jaunākie Kurmis, Zvirbulis, Ziemiņš, Krišjānis Lipsbergs, tomēr tā vēl nav pat puse izlases. Jāsauc talkā citi - nepārprotami viens no lielākajiem mūsu jaunajiem hokeja talantiem ir Zemgus Girgensons, kurš vēl var spēlēt ne tikai U- 20, bet arī U- 18 izlasē. Jau aprīlī tepat Rīgā Latvijas U-18 izlase centīsies uzvarēt savā grupā un iekļūt pasaules čempionāta virslīgā. Ņemot vērā regulāro MHL turnīru un spēles izlasē, slodzes labākajiem jaunajiem hokejistiem ir milzīgas. Būtībā pat vairāk spēļu nekā dažā labā pieaugušo komandā KHL, turklāt vairumam sportistu vēl arī jāmācās un tas uzliek papildus slogu.
Dievs dod, lai nepietrūkstu līdzekļu arī jaunatnes hokejam, jo bez tā nesanāks kārtīgas piramīdas. Nedz domājot par KHL un Rīgas "Dinamo" , nedz arī par Latvijas izlasi. Nebūtu šādu turnīru, daudzi jaunie vienkārši aizietu no hokeja vai uzspēlētu to amatieru līmenī. Tagad jau dzird dažkārt runājam, ka varbūt mums ar kādu komandu spēlēt arī Krievijas augstākajā līgā VHL. Slikti jau nebūtu, taču vai tam pietiks ne tikai naudas, bet arī cilvēcisko resursu, to gan grūti pateikt. Skaidrs, ka spēles ziņā tas dotu vairāk nekā Liepājas Metalurga līdzdalība Baltkrievijas atklātajā čempionātā, bet tad tomēr vajadzīgs spēcīgāks sastāvs un arī biezāks maciņš. Nesalīdzināsim "Rīgu" un "Dinamo", tas pagaidām ir pavisam citādāks hokejs un arī cits turnīrs, tomēr simpātijas līdzjutēju vidū šis klubs jau ir guvis.