Abi mūsu līderi reitingā šonedēļ ir labāko 40 skaitā. Ernests Gulbis šogad aizvadījis desmit spēles, no kurām piecās uzvarējis. Kopš janvāra vidus tikai četri mači (tostarp tikai viena uzvara) un tas gan dara līdzjutējus bažīgus. Slimība ziemā, daži zaudējumi un spēļu prakses faktiski nav nekādas. Gulbis gan sparīgi trenējas, bet neviens intensīvākais treniņš laikam gan nevar aizstāt sacensības. Ja tikko ieej profesionālajā tūrē, esi pārējiem nezināms, tas vēl var dod vēlamo rezultātu. Ja esi jau pazīstams tenisists, ar neko citus laikam gan vairs nepārsteigsi. Tāpat pretinieki lieliski zina Gulbja spēles stilu, apzinās viņa trumpjus un arī vājās vietas.
Šonedēļ Gulbis un tāpat Anastasija Sevastova spēlēs Indianavelsā, pēc sava nozīmīguma šo turnīru var ierindot tūdaļ pēc četriem "Grand Slam". Sevastovai pirmajā kārtā jātiekas ar slovēnieti Polonu Herccogu, ko šogad liepājniece jau uzvarējusi. Gulbis vēl ir izlikto spēlētāju skaitā, pirmā kārta viņam brīva, bet otrajā var nākties spēlēt ar austrālieti Leitonu Hjūitu. Nebūs viegli, jo pret Hjūitu gan ir vajadzīga pacietība. Kopumā nekāda dižā perspektīva šajā turnīrā nerādās, jo otrās kārtas uzvarētājs droši vien spēlēs pret Novāku Džokoviču, "Australian Open" čempionu.
Bez oficiālo spēļu, sacensību prakses tenisā nekādi neiztikt. Nav pat tik lielas nozīmes, kā proti tīri tehniski spēlēt un vai vari izturēt maču fiziski līdz galam. Teniss ir arī divu pretinieku psiholoģiskā cīņa, ir jātiek galā ar sevi un jāmāk pārspēt sāncensi. Šī psiholoģiskā noturība, spēja noticēt sev iegūstama tikai oficiālās spēlēs, būtībā tikai uzvarās. Labi , pret pasaules pašiem labākajiem arī zaudējums spraigā cīņā var psiholoģiski nesagraut, bet citādi katra neveiksme atstāj kādas sekas. Līdzīgos mačos ir daži izšķirošie punkti ik setā, dažas izspēles, kuras arī nosaka cīņas iznākumu. Ja nespēj būt labāks, uz uzvaru necerēt.
Labs piemērs tikko aprakstītajam - pasaules reitinga līdera Rafaela Nadala spēles Spānijas izlasē pret Beļģiju. Spāņiem nebūtu nekādu problēmu pieveikt beļģus arī bez Nadala, pasaules labāko desmitniekā vienspēlēs pašlaik arī Dāvids Ferers un Fernando Verdasko. Lietas būtība cita - Nadalam vajadzīga spēļu prakse, kopš savainojuma "Australian Open" Rafa nebija spēlējis , bet jau šīs nedēļas nogalē Indianavelsas nozīmīgais turnīrs. Līdzīga ātrā seguma laukumi un kā gan citādi lai atgūst ticību sev?
Spāņi jau pēc pirmajām trim spēlēm bija nodrošinājuši sev uzvaru 3 pret 0, taču pēdējā dienā Nadals vēlreiz devās laukumā. Tikai un vienīgi tādēļ, lai atkal iejustos sacensību atmosfērā. Abās vienspēlēs Nadals nezaudēja ne seta un viņš noteikti ir atguvis pārliecību saviem spēkiem. Labi, cīņasspara Nadalam nekad nav trūcis, tomēr pēc savainojuma izārstēšanas vienmēr ir neziņa par sportisko formu.
Ernestam Gulbim šoreiz Salonikos nebija jēgas spēlēt, mūsējo pārsvars jau tā liels. Pats galvenais - šoreiz mači notika māla laukumos, bet Amerikā jāspēlē uz cietā hard seguma, tādēļ šāda pāreja gan nenāktu par labu. Tas par šo reizi, bet kopumā mūsu līderim nedaudz pietrūkst spēļu prakses. To var labot ar kādu veiksmīgu turnīru, toties ja ir neveiksmes un mēnesī iznāk uzspēlēt tikai kādas trīs četras spēles, diezin kādu pārliecību par saviem spēkiem viss nevar iegūt.
Par Deivisa kausa izcīņas pirmās kārtas mačiem jāsaka, ka neiztika bez pārsteigumiem. Nedz pasaules elites grupā, nedz Eiropas-Āfrikas 2.līgā. Kazahstāna izbraukumā spēja uzvarēt Čehiju un tas noteikti bija negaidīts rezultāts, turklāt izšķirošos divus panākumus viesi guva pēdējā dienā. Kazahstānas izlasē gan spēlē naturalizētie krievu tenisisti, taču neba jau paši labākie iepriekš Krievijas līmenī. Mūsu pašu grupā Igaunija Tallinā spēja apspēlēt Lietuvu ar visu Ričardu Beraņki sastāvā. Viens nav cīnītājs, dubultspēlē lietuvieši tāpat zaudēja un arī pēdējā vienspēlē Beraņķis knapi spēja pieveikt savu pretinieku Jurgenu Zopu, kas reitingā ir otrā simta beigās. Igauņi malači, prata izmantot sava laukuma priekšrocības, turklāt uzvarēt tik izšķirošajā dubultspēlē.
Gaidītais duelis Latvija - Lietuva ( Gulbis - Beraņķis) izpaliks, lai pacīnītos par atgriešanos pirmajā līgā vēl gan jūlijā ir jāuzvar izbraukumā Dānija. Skandināviem gan nekādu dižo tenisistu tagad nav, Frederiks Nīlsens ir reitinga trešajā simtā ATP un tas arī būtībā viss. Latvijai būtu jābūt favorītu lomā arī bez Ernesta Gulbja, ar mūsu līderi nevajadzētu būt šaubām par panākumu. Ja tiks gūts panākums, tad rudenī pret Igauniju vai arī Bosniju-Hercegovinu jāspēlē savās mājās un tas ir ļoti liels pluss pret šīm komandām. Bosnieši pret igauņiem jūlijā spēlēs savās mājās - zinot visu to atmosfēru un arī viņu trumpi - māla seguma laukumus Balkānu tenisistiem ir lielākas iespējas uzvarēt. Toties ja mēs cīnīsimies par tikšanu pirmajā līgā, septembrī būs lielas izredzes Latvijā atkal redzēt spēlējam Ernestu Gulbi.