Cerēts , gaidīts panākums, bet viegli tas nenācās. Lai nu kā, bet Baltkrievija spēlēja savās mājās un būtībā viņu jaunatnes hokejs pat kotējas nedaudz augstāk par mūsējo. Baltkrieviem tomēr nedaudz lielākas spēlētāju izvēles iespējas, toties mūsējie parādīja raksturu un par to viņiem gods un slava! Nav jēgas atstāstīt spēles gaitu, to translēja LTV 7, bet Latvijas jaunie hokejisti visi kā viens pelnījuši uzslavu. Bija vairākas itin grūtas situācijas spēlējot mazākumā, bija arī izdevības baltkrieviem, bet hokeja Dievs svētdien bija mūsējo pusē un nevainojami turklāt vārtos darbojās Jānis Kalniņš. Nav mūsu darīšana, ka apbalvošanas ceremonijā Baltkrievijas hokejisti un arī visa hokeja vadība bija skābiem ģīmjiem. Nejauši uzvarēt turnīrā nevar un Latvija guva panākumus visās piecās spēlēs, kopumā ielaižos tikai trīs ripas savos vārtos!
Šī ir priecīga diena Latvijas jaunatnes hokejam un puiši ir pelnījuši gan svētkus, gan nelielu atpūtu. Gan visi tie, kas spēlē HK "Rīga" vai "Liepājas Metalurgā", gan no ārzemēm atbraukušie. Daudziem sezonas pirmā puse ir bijusi smaga, bet izlases līmenī galvenajos mačos gūta uzvara! Otrkārt, pavisam drīz arī jāsāk domāt, kā nostiprināties spēcīgāko sabiedrībā, lai tā nebūtu gluži kā aksioma – kura komanda iekļūst elites grupā, tā arī nākamgad to atstāj.
Tā ir gluži vai likumsakarība, bet parasti nevienai no augstākajā divīzijā iekļuvušajām komandām neizdodas tur nostiprināties. Astoņu pasaulē vadošo junioru izlašu spēles līmenis ir krietni augstāks, kaut arī ne visām šīm izlasēm katru gadu ir ļoti spēcīgas komandas. Tas galvenokārt attiecas uz Šveici , Slovākiju vai Čehiju. Mūsu jaunajiem hokejistiem ar spēlēšanu MHL pieredze kļūs arvien lielāka, cita lieta, ka ne visi no tagadējā sastāva varēs spēlēt arī nākamā gada izlasē. Tā nu ir tā jaunatnes hokeja garoza – tiesības izcīna vieni, pēc gada jau vairums komandā ir pavisam citi hokejisti, jo jāievēro vecuma cenzs.
Pirmās divīzijas Bobruiskas apakšgrupā faktiski viss notika tā, kā bija jānotiek. Ceļazīmi uz augstāko sabiedrību izspēlēja Latvijas – Baltkrievijas mačā. Līdz tam labāka vārtu attiecība Latvijas hokejistiem, bet šoreiz tas neko nedeva. Tā kā neviena spēle nevar beigties neizšķirti un uzvarētājs tāpat jānoskaidro pagarinājumā vai pēcspēles metienos, tad vinnētāji tik un tā kļūtu par visa turnīra uzvarētājiem, punktu skaits jau abām komandām līdz pēdējai spēlei tik un tā vienāds.
Un tomēr - spēle pretinieku mājās un Baltkrievijas jauniešu hokejs ir visai labi attīstīts. To pierādīja arī rudens turnīra rezultāti Rīgā, to faktiski apstiprina arī skaitļi, Baltkrievijai MHL līgā ir divas komandas, tās atklātajā valsts čempionātā arī gana daudz meistarīgu vienību, kur turklāt spēlē arī viens otrs jaunais talants. Latvijas izlases kodolu veidoja HK "Rīga" spēlētāji un tas ir tikai loģiski. Gan liela pieredze gūta MHL turnīrā, bet negatīvi jāvērtē arī lielais nogurums. Novembra beigās, decembra sākumā bija ļoti daudz spēļu, 11 cīņas 19 dienu laikā vai pēdējā turnīra nedēļā – pat piecas. Noteikti tas atsaucas uz spēlētāju sniegumu un to varēja redzēt arī HK "Rīga" spēlēs decembra sākumā. Nogurums, vairāk mikrotraumu, bet būtībā jau paši esam vainīgi, ka nespēlējam izlases līmenī augstākajā divīzijā, tad turnīrs sāktos pašā gada nogalē. Vismaz nākamgad tā vairs nebūs, būsim kopā ar visām spēcīgākajām komandān.
Galvenais treneris izlasē, kā zināms ir Leonīds Beresņevs un nevis Leonīds Tambijevs. Protams, ka Beresņevs bija redzēts katrā HK "Rīgas" mājas spēlē, taču lietišķu savstarpēju kontaktu ar Tambijevu viņam tikpat kā neesot. Grūti pateikt, kāpēc, taču ikdienā ar vairums puišiem šosezon tomēr vairāk strādājis Tambijevs un viņam noteikti būtu ko teikt. Labi, ka otrais treneris ir Aigars Cipruss, kas ikdienā ir Tambijeva palīgs. Uzvarētājus netiesā un Beresņevam izdevās U-20 izlasi ievest elites līgā. Mierinājums Tambijevam –viņš būs viens no Rietumu izlases treneriem MHL zvaigžņu spēlē februārī.
Varbūt nedaudz pārsteidza daži rezultāti pasaules čempionāta sakumā. Ļoti pārliecinošā uzvara pret Ukrainu, tāpat arī pavisam minimālais pārsvars pret Japānu un Itāliju. Baltkrieviem arī negāja tik viegli un priekšpēdējā kārtā tie tikai izmocīja uzvaru pret britiem. Ko dod lielais pārsvars laukumā, ja iespējas netiek realizētas – tas bija raksturīgi abām spēcīgākajām komandām arī beidzamajā spēlē. Nevarētu teikt, ka baltkrievi būtu grāvuši savus pretiniekus un viņi jau tāpat vairāk gatavojās pēdējai spēlei pret Latviju.
Latvijas jaunajiem hokejistiem un arī viņu līdzjutējiem tagad ir prieks un tas turklāt pelnīts. Komanda cīnījās un tika par to arī atalgota. Mazas mieles gan par to, ka visa turnīra labākā vārtsarga godu neizpelnījās Jānis Kalniņš, bet gan brits. Var jau būt, ka tas arī taisnīgs lēmums. Britam bija lielāka slodze, taču izšķirošo maču Kalniņš aizvadīja tiešām lieliski. Vismaz Ralfam Freibergam tika turnīra labākā aizsarga gods! Nākamgad lai beidzot mūsējiem izdodas nostiprināties augstākajā grupā, šoreiz par centību, izturību un arī meistarību vislielākā cieņa!