Māris Rīmenis: Toni joprojām uzdod Martins

Skaidrs, ka pēc pirmajām sacensībām pasaules līmenī  individuālajos sporta veidos vislielāko prieku līdzjutējiem sagādā Martins Dukurs. Kopvērtējumā otrais Pasaules kausa izcīņā un tikai maza neveiksme Kalgari posmā liedza mūsu skeletonistam uzvarēt šajā posmā un kļūt par līderi kopumā.  Brāļi eksperimentē ar kamanām un atzīstams arī Tomasa sniegums Kalgari posmā. Šoreiz nebija tā labākā izloze, bet toties bija reti dramatiskas sacensības. Ja pirmo vietu no otrās šķir 0,01 sekunde un no trešās 0,02 ,tad lielāku intrigu laikam gan nevar vēlēties.

 Jā, Martins nedaudz kļūdījās otrā brauciena beigās un tas maksāja uzvaru šajā posmā, toties Aleksandrs Tretjakovs otro braucienu veica perfekti un par vācieti Sandro Štīliku ir atsevišķs stāsts. Patiesībā ne par viņu, bet viņa skeletona kamanām. Ja startā šis puisis zaudē Tretjakovam un Martinam ik braucienā ap 0,3 un 0, 4 sekundēm,  bet finišā jau spēj braukt ātrāk, tad tas apgāž ikvienu fizikas likumu. Neko neteiktu, ja Štīlike perfekti veiktu ik virāžu, bet šajā ziņā nekādus brīnumus viņš nerāda. Toties pašas skeletona kamanas iet grabēdamas un finišā sasniedz lielisku ātrumu.

 Nevienam jau nevar neko pārmest, kamēr nav pieķerts pie rokas, tehniskā komisija nav atradusi pārkāpumus un tomēr, kāds knifs kamanās vai slidās ir. Iedomājieties, kas notiktu, ja Štīlike  spētu ieskrieties Martina Dukura ātrumā, nemaz nerunājot par Tretjakovu!  Vācieši kaut ko perina un domā par nākamajām olimpiskajām spēlēm, tas skaidrs. Sāk jau  paši ko aizrādīt par Dukuru kamanām un īstais laiks  darboties tehniskajā  komisijā būtu arī Dainim Dukuram. Iepriekš viņš no šī pienākuma  (un iespējām) atteicies tīri ētisku apsvērumu dēļ un tas arī saprotams. Startē taču abi viņu dēli un visi kopā Dukuri vēl taisa skeletona kamanas. Ētika ir ētika, bet ar laiku vācieši arī šajā sporta veidā var aiziet tālu visiem priekšā. Nav jau runa par kādu ļaunprātīgu diskvalificēšanu, bet tehniskajai komisijai ir tā iespēja reizēm tuvāk iepazīties ar kamanu uzbūvi. Nezinu gan, vai Vācija gribētu redzēt Daini Dukuru šajā komisijā, stipri šaubos, bet kāds pretspars ir jādod. To noprotam arī pēc Daiņa Dukura pēdējiem izteicieniem. Runa varbūt nav par šo sezonu un tās nozīmību, tas ir eksperimentu laiks daudziem.  Jādomā uz priekšu, jo citādi vari izstiepties vai  sarauties, bet kāds ar brīnumtehniku arvien būs ātrāks.

Par Tretjakovu gan neko nevar pārmest - ar katru sezonu viņš brauc arvien pārliecinošāk un jau vairākus gadus krievam ir labākais starts pasaulē. Viņa sasniegumus var saprast, tāpat par Kristiana Bromlija iespēto, brits vienmēr bijis filigrāns braucējs un arī skeletona kamanu pazinējs. Štīlike, šķiet, šobrīd ir tāds kā izmēģinājuma trusītis vāciešiem, jo ja tādas skeletona kamanas būtu Halilovičam vai Rommelam, tad jau pārsvars laikam būtu pārāk uzkrītošs.

 Par mūsu sportistiem skeletonā - joprojām cepuri nost! Vēl viens posms Amerikā, tad pauze un Martins joprojām spēj pacīnīties par uzvaru pasaules kausa kopvērtējumā. Vācijas trasēs gan loģiskas vēl būs mājinieku priekšrocības un arī pasaules čempionāts būs Kēnigzē. Tomasam bija neveiksme otrajā posmā, vēl viņš ir otrajā starta grupā, bet gan jau tiks labāko vidū līdz pasaules čempionātam. Iespētais Parksitijā to apliecina.

Bobslejā joprojām esam labāko vidū Eiropas kausu  līmenī.  Četriniekos - pārliecinoši ,divniekos - tuvu tam. Nebūs pārsteigums, ja Jāņa Miņina četrinieks  drīz pēc Jaunā gada iekļūs reitinga labāko desmitniekā un tas nozīmē - pirmajā starta grupā pasaules čempionātā. Pasaules kausa izcīņā  konkurence joprojām nav tik liela kā iepriekšējās sezonās, turklāt pat Stīvens Holkombs nebrauc tik labi. Divniekos kādai ekipāžai tikt pirmajā starta grupā gan būs nedaudz grūtāk, jo Eiropā gūtie punkti tomēr nav tik diži kopējā ieskaitē. Priecē, ka izlasē ir arī iekšējā konkurence - Vinterbergā labi četrinieku braucienus veica arī Edgara Maskalāna kvartets. Divniekos pa atzīstamam braucienam izdodas arī jaunajam pilotam Oskaram Melbārdim un kritiens aizvadītajā posmā arī nav jāuztver kā kaut kas ārkārtējs. Līdz tam Oskaram bija ļoti labs laiks.

Kamaniņu sportā pagaidām bez tādiem dižiem panākumiem Ziemeļamerikā. Visaugstāk ir brāļi Šici divniekos, kaut vēl bez tāda reāla pieteikuma uz pirmo trijnieku. Kā kuro reizi sanāk Maijai Tīrumai, vīriešiem par izdevušos  sezonas sākumu laikam gan nenosaukt. Ne tās apgūtākās trases eiropiešiem, bet savu disciplīnu līderi ir spēcīgi arī viņpus okeānam. Par Vācijas dominanci sievietēm jau apnicis rakstīt - sporta veidam tas diezin vai nāk par labu, kaut vienmēr ir arī stimuls, kaut vienu reizi, bet atņemt vācietēm pirmo vietu.

Biatlonā pagaidām varam priecāties par norvēģu  sasniegumiem, no mūsējiem joprojām labākais vecmeistars Ilmārs Bricis. Nu jau viņu vai ikvienā pārraidē piemin kā vecāko dalībnieku pašlaik un , gods kam, gods, Ilmārs vēl spēj izcīnīt punktus pasaules kausa ieskaitē. Pārējie viņam tuvāk kā nenāk tā nenāk. Stafetē sniegotajā Hohfilcenē mūsējiem otra labākā šaušana vispār aiz austriešiem, taču.... Austrija ir 2.vietā, Latvija - 17. Nav mūsējiem tāda slēpošanas ātruma un arī sievietēm zudis šis Madaras Līdumas kādreizējais trumpis. Vai tas tiks atgūts, redzēsim, kaut pēdējo gadu tendence optimismu nevieš.