Anatolijs Kreipāns: Aleksandrs Starkovs izvēles priekšā  (1)

Latvijas izlases galvenajam trenerim Aleksandram Starkovam pirms šīm divām spēlēm nāksies krietni palauzīt galvu par komandas sastāvu, jo vairāki ierastie pamatsastāva spēlētāji ir bez spēļu prakses klubos. Īpaši lielas problēmas šajā sakarā rodas starp pussargiem.

Vienīgi vārtsargu līnijā ir skaidrs un vismaz pašreiz par to uztraukuma nav - Andris Vaņins ir stabils pirmais numurs Sionas komandā Šveices virslīgas čempionātā, bet Aleksandrs Koļiņko sekmīgi spēlē Krievijas 1. līgas pastarīša Kaļiņingradas "Baltika" vārtos. Darba Koļiņko netrūkst, viņš saņem labas atzīmes no ekspertiem un tas ir labi.

Aizsardzībā joprojām robs ir kreisajā malā, kur visticamāk atkal nāksies aicināt Dzintaru Zirni - pieredzējis un labi spēlē "Liepājas metalurga" rindās. Viņam tomēr ir daudz vairāk iemaņu spēlēšanā malā nekā, piemēram, Pāvelam Mihadjukam vai Ritum Krjauklim, kurš regulāri iet laukumā Azerbaidžanas čempionāta spēlēs AZAL PFC "Baku" rindās. Vai Starkovs izskatīs Denisa Kačanova kandidatūru? Iespējams. Kaut vai tāpēc, lai būtu labs sparaingpartneris izlases treniņos, bet tālāk - laiks rādīs. 20 gadus vecais skontietis Andrejs Siņicins, kurš kreisā aizsarga pozīcijā aizvadīja dažas labas spēles Latvijas virslīgas čempionātā, tomēr vēl ir pārāk nepieredzējis. Pa labi atkal droši vien nāksies likt Oskaru Kļavu, kurš reti tiek Mahačkalas "Anži" sastāvā, taču pastāvīgi spēlē un pat gūst vārtus Krievijas premjerlīgas dublieru čempionātā. Centrā - Deniss Ivanovs un Kaspars Gorkšs. Nav jautājumu. Bet... Ivanovs te spēlē, te nespēlē Turcijas kluba "Sivasspor" sastāvā, bet tas nebūtu nekas, jo spēles tonusā viņš ir un uz rezervistu soliņa nav "iesūnojis", toties Gorkšam sezona "Queens Park Rangers" rindās jau ir beigusies un atliek cerēt, ka līdz jūnija sākumam sportiskā firma tiks uzturēta. Par Kaspara profesionalitāti šaubu nav, taču sporta spēlēs ar individuālajiem treniņiem vai pat ar treniņiem kopā ar kādu komandu, bet bez spēlēm, saglabāt spēlēšanas sportisko formu nevis vienkārši labu kondīciju nav viegli. Tiesa, šosezon pārliecinošu sniegumu rāda FK "Ventspils" kapteinis Igors Savčenkovs. Žēl, ka savainojums ir Kasparam Dubram, savukārt cits skontietis Vitālijs Smirnovs pēdējās virslīgas čempionāta spēlēs ir pieļāvis vairākas kļūdas un darbojies diezgan nedroši. Līdz jūnijam vēl gan ir laiks mainīties. Aizsardzība kopumā lielas problēmas nerada, bet tātad, kādas tās ir tagad, jau ir bijušas un pārvarētas.

Ko likt pussargu līnijā? Par šo jautājumu galvu nāksies palauzīt visvairāk. Pieredzējušais Andrejs Rubins ir gandrīz bez spēļu prakses FK "Qarabag" Azerbaidžanā, bet Jurijs Žigajevs - Lodzas "Widzew" Polijā (pēdējās piecās spēlēs laukumā nav bijis). Aleksandrs Cauņa pēdējā Maskavas CSKA mačā pret Rostovu jau bija starp rezervistiem, viņš diezgan regulāri spēlē dublieru čempionātā, kura līmenis ir pietiekami labs, lai uzturētu labu sportisko formu. Un tomēr - var tikai minēt, kādā spēles formā Cauņa patiešām ir un pārliecināties par to varēs jau tikai izlases treniņos. Viens no Gdaņskas "Lechia" līderiem ir Ivans Lukjanovs, kura klubs cīnās par Polijas čempionāta medaļām. Viņu Starkovs visticamāk izmantos labās malas pussarga vietā - šajā pozīcijā Lukjanovs diezgan labi nospēlēja Izraēlā. Labu sniegumu citā Polijas klubā Krakovas "Cracovia" rāda Aleksejs Višņakovs, par kuru izlases treneri jau vairāk nekā divus gadus (kopš 2009. gada februāra) ir "aizmirsuši". Ir ziņas, ka Starkovs atkal pievērsis uzmanību šim futbolistam un ka Aleksejs atkal var tikt aicināts izlasē. Pašreizējā situācijā tas būtu tikai loģiski.

Malējā pussarga pozīcijā nepieciešamības gadījumā var izmantot arī Andreju Perepļotkinu vai kaut Māri Verpakovski, taču jācer, ka tik akūtas vajadzības (pirmām kārtām jau attiecībā uz Verpakovski) tamlīdzīgi rīkoties nebūs. Vēl taču ir liepājnieks Genādijs Soloņicins, kuru vismaz izlases treniņos vajadzētu redzēt. Juris Laizāns, Aleksandrs Koļesņičenko, Artis Lazdiņš - šie trīs spēlētāji laikam būtu galvenie kandidāti uz centra pussargu vietām. Pēdējās spēlēs pirms savainojums (tā dēļ pēdējos abos mačos gāja laukumā uz maiņu) ļoti labu iespaidu atstāja Jevgeņijs Kosmačovs un FK "Ventspils" balsta pussargam ir lielas izredzes atkal tikt izlasē. Nebija vēl iespējas pajautāt Starkovam (viņš ierodas Latvijā no Azerbaidžanas sestdien), ko viņa palīgi stāstīja par Oļegu Laizānu, taču vismaz pēc pēdējām divām spēlēm FK "Ventspils" rindās viņš būtu pelnījis izlases treneru uzmanību. Labi spēlē Ritvars Rugins, turklāt pēdējās spēles nevis sev jaunajā kreisās malas aizsarga (arī cerīgi izskatās!), bet gan daudz labāk zināmajā pussarga pozīcijā, tā ka viņa uzaicināšana piedalīties izlases treniņos nebūs brīnums. Nezinu, ko Starkovam viņa palīgi saka arī par jelgavnieku Valeriju Redjko, taču viņš no pašmāju spēlētājiem šosezon ir viens no labākajiem balsta pussargiem. Makims Rafaļskis reti parādās Kaļiņingradas "Baltika" sastāvā, tā ka Kosmačovam un pat O.Laizānam šoreiz ir lielākas izredzes būt aicinātiem izlasē. Treniņos Rafaļskis, iespējams, būs un arī Igors Tarasovs tajos visticamāk piedalīsies. Skaitliskā ziņā pussargu ziņā izvēle ir pat liela, bet kvalitatīvā ziņā... Uzvārdi laukumā nespēlē, laukumā spēlē reāli cilvēki un ja šiem reāliem cilvēkiem nav spēļu prakses vai tā ir minimālam, tad nevajag cerēt uz brīnumu - sak, atbrauks un izlasē sāks pēkšņi spēlēt kā labākajos laikos. Tā nenotiek.

Starp uzbrucējiem izlasē veidojas jauns cerīgs duets - Verpakovskis un Artjoms Rudņevs. Māris labi pabeidza sezonu, noskaņojums viņam ir labs, bet viņa situācija ir līdzīga Gorkša situācijai - nav vairs spēļu... Rudņeva savainojums nav nopietns un viņš jau tuvākajās spēlēs varētu parādīties laukumā Poznaņas "Lech" sastāvā. Ģirts Karlsons te spēlē, te nespēlē Baku "Inter" rindās, taču tas jebkurā gadījumā ir labāk nekā spēli pēc spēles palikt uz soliņa vai pat tribīnē. Droši vien, ka izlasē aicinās Daniilu Turkovu no ungāru ZTE, Perepļotkinu, Vladislavu Kozlovu no FK "Jelgava" un varbūt arī Artūru Karašausku, kurš maijā aizvadījis dažas labas spēles skontiešu rindās.

Neskaidrību par sastāvu, kā redzams, pietiek, taču labā ziņa ir tā, ka izlases treneriem ir izvēle un - būsim objektīvi - nav pārlieku liela riska izdarīt izvēli par labu līdz šim vēl mazāk spēlējušiem vai piemirstiem futbolistiem.