Vai tas jau varētu nozīmēt padošanos?
Dzīve mūs dažreiz piespiež mainīt savu viedokli un rīcību, tas nav nekas nosodāms vai vēl jo vairāk noziedzīgs. Ciešot neveiksmi ceļā uz kādu lielu panākumu, arī nākas mainīt rīcību un nospraust citus mērķus, tā ka pati par sevi kursa maiņa reālo rezultātu ietekmē arī nebūtu nekas nopeļams - sak, sapratām, ka esam pārvērtējuši savas spējas un tagad mēģināsim no pašreizējās situācijas gūt iespējami lielāko labumu. Ko tur var iebilst? Ja vien, protams, kuģa (komandas) kurss atkal netiks mainīts, ka pēkšņi komanda sāks spēlēt daudz labāk un ražīgi krās punktus... Vismaz pašreiz tāds scenārijs liekas maz ticams, taču - viss var notikt. Skatīsimies, kā kursa maiņa izpaudīsies.
Rīgas ”Dinamo" nekad nav bijusi starp KHL favorītēm (lai kādus saukļus arī teiktu kluba vadītāji) un droši vien tuvākajā laikā arī nebūs. Tā ir laba un pat stipra vidusmēra komanda vienā no spēcīgākajām hokeja līgām pasaulē un tas jau vien ir labi. Rīgas ”Dinamo" vadību var tikai uzteikt par pacietību komandas veidošanā un attieksmē pret treneriem neveiksmju posmos, kas līdz šim vienmēr bija attaisnojusies, taču šosezon, šķiet, izredzes tikt Gagarina kausa izcīņā rādās apšaubāmākas nekā jebkad iepriekš. Punktu izteiksmē nekur tālu vēl jau neesam atpalikuši (no 8. vietas Rietumu konferencē šķir tikai 7 punkti), turklāt priekšā vēl 36 spēles un konkurentus var gan panākt, gan apsteigt, bet... Komandas sniegums nerada nekādu pārliecību, ka tā varētu notikt. Pēdējais izbraukums nerada nekādu pārliecību, ka pēkšņi kaut kas strauji mainīsies uz labo pusi. Vai tā visa kontekstā arī nesekoja pēkšņa pievēršanās investēšanā jaunajos spēlētājos? Vismaz pašreizējā situācijā tas izskatās pēc baltā karoga pacelšanas un diezin vai tamlīdzīgi paziņojumi vairos komandas cīņassparu.
Kas notiek ar Rīgas ”Dinamo"? Uz šo jautājumu viennozīmīgi nav iespējams atbildēt un vienu neveiksmju iemeslu nav iespējams nosaukt. Visslielākā muļķība tagad būtu ”pārmijnieka" jeb viena un galvenā grēkāža atrašana, kaut gan visbiežāk šādās situācijās krīt galvenā trenera galva... Var arī tagad visu vainu uzvelt galvenajam trenerim Pekam Rautakalio, taču diezin vai tas būs taisnīgi. No otras puses - kolektīvā atbildība visbiežāk ir kolektīvā bezatbildība...
Neesmu kompetents profesionāli izvērtēt Rautakalio darbu, tas laikam arī nebūtu korekti, taču nav arī jābūt profesionālam hokeja trenerim, lai redzētu, ka komandā kaut kas ”nelīmējas" kopā ne tikai uz ledus spēļu laikā. Droši vien, ka somu treneris zīmē vispareizākās spēlēšanas shēmas, taču acīmredzot viņš nav atradis pareizos vārdus, lai shēmas nepaliek ”mirušas", bet gan strādā uz ledus. Savukārt biežā spēlētāju virknējumu mainīšana jau sāk atgādināt paniku nevis pārdomātu rīcību. Kaut kas nav kārtībā tā sauktajā komandas ”kīmijā" un tas vairs nav noslēpjams ne ar kādiem saukļiem vai pēkšņu kursa maiņu. Vai esat kaut vienā Rautakalio intervijā lasījuši, ka viņš ir vismaz kaut kur un kaut nedaudz kļūdījies? Es neesmu. Grib viņš to vai nē, bet tāds paštaisnums liek domāt, ka, treneraprāt, pie visa ir vainīgi spēlētāji un to zemā meistarība. Tikai ne viņš. Nu, nespēj viņi izprast Rautakalio ģeniālās shēmas...
Bet varbūt treneris neprot vispareizāk izmantot tos spēlētājus, kādi ir viņa rīcībā? Pagājušajā sezonā Rautakalio mēģināja ar pirmajām spēlēm ieviest tā saukto forčekingu jeb spēka spēli pa visu laukumu, taču diezgan ātri saprata, ka Rīgas ”Dinamo" ir maz hokejistu, kuri tā prastu (un gribētu) spēlēt. Trenerim pietika gudrības atrast vidusceļu un rezultāts sanāca tīri labs. Šosezon komandā nav dažu līderu, turklāt katrs no tiem bija ar savu ”odziņu", ar savu rokrakstu uz ledus nevis akli pakļāvās spēles shēmām (atslēgas vārds šeit ir ”akli" nevis ”pakļāvās"). Mums vienmēr ir bijuši spēlētāji, kuri laukumā prot domāt un improvizēt, kuri spēles shēmu neuzskata par dogmu jebkurā situācijā un tieši šeit, šķiet, slēpjas viens no neveiksmju iemesliem - pa vecam spēlēt netiek ļauts (aizkulisēs runā, ka, piemēram, Meijam un Džerijam treniņos pat esot aizliegts saspēlēties), bet pa jaunam... Tas nav ne mans, ne dažu manu Rīgas ”Dinamo" vadībai ļoti nevēlamu pašmāju kolēģu, bet gan arī vairāku ārzemju kolēģu, bijušo spēlētāju un vairāku treneru atzinums, ka rīdzinieki bieži vien spēlē primitīvi. Nevis vienkārši, bet tieši - primitīvi. Vārdu sakot - pretiniekam paredzami. Tādu atziņu nevienam nav patīkami lasīt, tā pat aizvaino, taču - pierādiet uz ledus pretējo! Un tas jau attiecas ne tikai uz treneri, bet ne mazākā mērā uz spēlētājiem. Pierādiet, ka trenera koncepcija nav pareiza. Nebūs tā, ka viņš tagad nosēdinās malā visus, kuri atļaujas kaut nedaudz atkāpties no spēles shēmām. Protams, ja būs pozitīvs rezultāts... Varbūt tikai man tā liekas un varbūt tas nav nekas slikts, bet starp dinamiešu treneriem spēles laikā nav gandrīz nekādas (vismaz acīmredzamas) komunikācijas. Uz komandas soliņa nekāds ”tirgus" nav pieļaujams, taču - vismaz no malas - dažreiz rodas iespaids, ka galvenais treneris ir pats par sevi, bet viņa palīgi - atsevišķi. Katrs savās domās. Turklāt vēl aizkulisēs runā, ka Rautakalio patiešām esot diezgan liels vienpatnis - viņš ir pats par sevi, bet pārējie atsevišķi... Ja tā tas patiešām ir, tad vairāki jautājumi uzreiz arī atkrīt.
Priekšā divas spēles ar ļoti spēcīgām komandām - Magņitogorskas ”Metallurg" un Čeļabinskas ”Traktor". Līdz tām Rīgas ”Dinamo" ne tikai trenēsies. Iespējams, ka tieši ārpus treniņiem notiekošais lielā mērā parādīs, vai patiešām jau ir pacelts baltais karogs (formulēt to var dažādi), vai tomēr komanda spēj vēl šosezon būt vienota kā viena dūre. Negribētos, lai šī KHL sezona rīdziniekiem beidzas jau 7. februārī. Negribas to arī kluba vadībai, treneriem un spēlētājiem. Vēl ir laiks kaut ko kardināli mainīt.