Anatolijs Kreipāns: Futbola izlase gaida 'īsto sezonu'?

Nesalīdzināsim abu valstu futbola potenciālu. Tas būtu muļķīgi. Nesalīdzināsim abu valstu labākos spēlētājus un klubus, kuros tie spēlē. Tas būtu vēl muļķīgāk. Jāpiekrīt Latvijas izlases galvenajam trenerim Aleksandram Starkovam, ka čehi spēlē cita līmeņa futbolu, taču... Viena lieta ir izlases spēks vispār un tās virknējums "uz papīra", bet pavisam kaut kas cits - reāls sastāvs reālā laukumā. Čehijai šoreiz ne tuvu nebija labākais virknējums, toties mums no ierastā pamatsastāva pietrūka tikai Vitālija Astafjeva, Dzintara Zirņa un Denisa Kačanova, kura atgriešanos izlasē pašreiz, spēlētājam esot bez kluba un nesaprotamā situācijā (vai nav pēdējais laiks iejaukties Futbola federācijai, jo tas tomēr ir viens no izlases pamatspēlētājiem?!) attiecībās ar savu bijušo klubu, diezin vai ir iespējama. Šoreiz visvairāk apbēdināja ne tik daudz pats rezultāts 1:4, bet gan pats zaudējuma process, tā bezspēcība un nolemtība, kas valdīja Latvijas izlases rindās. Komanda nedaudz atdzīvojās līdz ar Aleksandra Cauņas uznākšanu un tieši viņš arī guva mūsu vienīgos vārtus. Jācer, ka Cauņam melnā josla aiz muguras, bet - vai jums nešķiet mazliet dīvaini, ka gandrīz vai labākais laukumā bija futbolists, kurš tikai nesen atgriezies ierindā pēc ilgas ārstēšanās nevis kāds no tiem, kas regulāri spēlē un kam pašreiz jābūt labā sportiskā formā? Vismaz dīvaini tas ir noteikti. Ko darīsim, kad 3. septembrī mums pretī izies Modričs, Oličs, Rakitičs, Srna, Pranjčars, Petričs, Kranjčars un citas horvātu zvaigznes? Jā, tad būs krietni augstāka motivācija (vēl viens jautājums - kāpēc Liberecā motivācija bija tik zema vai kāpēc tāds iespaids varēja rasties no malas?), tad spēlēsim savā laukumā pilnu tribīņu priekšā, vēl var mierināt sevi ar domu, ka Latvijas izlase līdz šim divas pēc kārtas tik sliktas spēles nav aizvadījusi un pēc tik sliktas spēles parasti seko daudz labāka. Var izdomāt vēl vairākus mierinājumus, var, piemēram, teikt (Māris Verpakovskis komentārā radio), ka lielākajai daļai no mūsu spēlētājiem sezona vēl nav sākusies un tāpēc tie nav labākajā sportiskajā formā. Čehijas izlasē, starp citu, šādu spēlētāju ir krietni vairāk, bet pārējie savos klubos ir aizvadījuši vēl tikai 2-4 spēles. Tā ka nevajag sevi labāk ne ar ko mierināt, citādi 3. septembra vakars "Skonto" stadionā būs drūms vakars.

Atskaitot Artjomu Rudņevu, kura nepaņemšanu izlasē Starkovs nevar paskaidrot (ja negrib, tad vēl sliktāk), atskaitot minētos Astafjevu, Zirni un Kačanovu, mums bija labākais virknējums, varbūt vēl kāds no U21 izlases varētu pakonkurēt par vietu spēles protokolā, taču diezin vai sākumsastāvā laukumā. Tā ka ar šiem spēkiem būs jārēķinās arī kvalifikācijas turnīrā. Diemžēl kārtējo reizi ir jāsecina, ka Starkovam ir raksturīga pārāk bijīga jauno spēlētāju iesaistīšana izlases pārbaudes spēlēs, izvēle jau taču tā nav liela, Starkovs septiņas reizes nomēra un bieži vien arī tad nenogriež. Dažiem, iespējams, rodas savas neaizvietojamības sajūta un tā jau nu gan nevar pozitīvi ietekmēt izlases sniegumu. Ar 10-15 sekmīgām minūtēm spēles sākumā, ar 3-4 labāk epizodēm ir par maz, lai šādi justos un neatkarīgi no snieguma LMT virslīgā un Eiropas kausu izcīņā stabili atrastos sastāvā. Kas mainīsies, ja šāda spēlētāja (piemēram, Andreja Perepļotkina) vietu ieņems kāds no jaunajiem futbolistiem vai kāds no labākajiem LMT virslīgā? Kardināli nekas nemainīsies. Tagad kaut ko krasi mainīt ir par vēlu, nevar nepiekrist, ka tam ir jābūt pakāpeniskam procesam, taču tam ir jābūt arī regulāram un nepārtrauktam procesam. Starkovs nav sev ienaidnieks un to labi apzinās, ar jaunu asiņu nepieciešamību komandā viņš apzinās labāk par jebkuru citu, bet... Nevar sevi mainīt. Līdz ar Cauņas atgriešanos viens robs izlasē, cerams, tiks aizpildīts. Kas spēlēs kreisajā malā aizsardzībā un vidējā līnijā? Varbūt ir vērts atcerēties Raivi Hščanoviču, kurš spēlē Toronto? Varbūt atkal pamēģināt Valeriju Afanasjevu no Daugavpils "Daugavas"? Kas spēlēs, ja kaut kādu iemeslu dēļ atkal nevarēs piedalīties Astafjevs? Iespējams, ka ar laiku par viņa vai par Jurija Laizāna aizvietotāju varētu kļūt Artis Lazdiņš vai 19 gadus vecais Artūrs Zjuzins no FK "Ventspils". Nav taču no debesīm nokrituši Oskars Kļava un Deniss Ivanovs, Kaspars Gorkšs un Cauņa, Maksims Rafaļskis un Jurijs Žigajevs, nav tā, ka mūsu klubos neparādās talantīgi futbolisti, jautājums tikai par to ievērošanu un izmantošanu. Par uzticēšanos.

Atgriežoties par Starkova teiktā par čehu cita līmeņa futbolu, akmens jāmet mūsu klubu dārziņos. Tieši tur taču sākas un lielā mērā rit izlases futbolistu gatavošana un skološana. Mūsu triju spēcīgāko klubu izgāšanās šovasar Eiropas kausu izcīņās ir vistiešākajā sakarā ar pienācīgu gan meistarības, gan skaita ziņā rezervju trūkumu izlasē. Lai kā Starkovs un viņa palīgi prastu sagatavot spēlētāju izlases rindās konkrētam mačam vai pat pārvērst to, izlasē tomēr nevienu vairs īpaši neuztrenēsi un spēlēt neiemācīsi. Jau pats vārds izlase nozīmē, ka tie ir izlasīti jeb labākie spēlētāji, kurus tikai īstos uz konkrētu spēli treneriem vajag izvēlēties un tieši uz konkrētu pretinieku sagatavot. Nevis mācīt spēlēt. Izlasē to ir par vēlu darīt. Vispirms pašiem ir jābūt kaut kādam mērķim kaut ko sasniegt, vispirms pašā ir jābūt motivācijai būs labākajam un tā ir jāaudzina klubos jau kopš bērnības. Liberecā tādas daudziem nebija. Gaidām 3. septembri.