Foto: F64
Kamēr Latvijas sieviešu basketbola izlasei vēl tiek piemeklēts jaunais galvenais treneris (pareizāk – izskatīts vienīgais kandidāts uz šo amatu, par ko jau rakstīju iepriekšējā reizē), tikmēr vīriešu izlases galvenais treneris Ainars Bagatskis par konkurentiem jau paspējis vairākkārt izteikties. Laba izloze? Droši vien, taču tā droši vien domā arī lielākā daļa no mūsu konkurentiem un vispirms ir jānoskaidro, jo vispār nozīmē laba izloze un laba apakšgrupa kvalifikācijas turnīrā.

Nav mums pretiniekos neviena no grandiem jeb nevienas no izlasēm, kas 2013. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā būs starp favorītēm (pretendentēm uz titulu vai medaļām), taču mēs arī paši neesam starp favorītiem vai kaut tuvu tiem. Tāpēc nevajadzētu pārsteigties ar pārāk optimistiskiem secinājumam. Treneriem pēc zaudējuma objektīvi vājākam pretiniekam patīk uzsvērt, ka „tagad basketbolu (futbolu, hokeju, rokasbumbu, volejbolu u.tt.) prot spēlēt visi” un viņiem nevar nepiekrist, taču ar vienu būtisku piebildi – vieni prot spēlēt ļoti labi, citi vienkārši labi, bet vēl citi dara to stipri viduvēji vai vāji, kaut gan pēdējo kļūst arvien mazāk. Katru lietu var mācēt darīt, taču var to darīt dažādi – no ļoti labi un izcili līdz slikti... Mūsu grupā ir komandas no „tagad basketbolu prot spēlēt visi” visām kategorijām un svarīgākais būs tas, kurai kategorijai kvalifikācijas turnīrā atbildīsim mēs paši. Ir varianti...

Pēdējai kategorijai mūsu grupā atbilst viena komanda – Rumānija. Nav rumāņiem pašreiz tāda līmeņa basketbolistu, kādi katrs savā laikā bija Alberts Folberts, Konstantīns Popa vai George Murešans. Rumāņi iepriekšējā kvalifikācijas turnīrā (B divīzijā) ar 65:85 zaudēja Baltkrievijai, ar 56:74 – Azerbaidžānai un ar 44:93 – Zviedrijai. Tas visu arī izsaka. Toties pret trim pārējām komandām būs jāspēlē ar maksimālu koncentrēšanos, kaut gan nākamā no tām – Nīderlande – arī diezin vai var pieskaitīt sevi pretendentēm uz izkļūšanu no apakšgrupas (uzreiz finālturnīrā iekļūs katras grupas divas labākās komandas un mēs tikai šo variantu arī izskatīsim – nevērtēsim taču sevi pārāk zemu). Jau pabieza putekļu kārta klāj 1983. gada Eiropas čempionāta spēļu protokolus, kuros var izlasīt, ka Tulpju zemes basketbolisti ieņēma 4. vietu – augstāko Nīderlandes basketbola vēsturē. Vēl bija 8. vieta 1989. gada Eiropas čempionātā, bet tad par holandiešu basketbolistiem Eiropas čempionātos nācās aizmirst. Komandā ir trīs izteikti līderi un divi no viņiem vismaz līdz šim vēl pārstāvēja NBA komandas – 212 cm garais un 35 gadus vecais centrs no Jūtas „Jazz” Fransiko Elsons ir pat 2007. gada NBA čempions Sanantonio „Spurs” rindās, turklāt viņš nebija „soliņa čempions” – piedalījās 20 spēlēs izslēgšanas turnīrā un 8 no tām gāja laukumā starta sastāvā). Pagājušajā sezonā „Jazz” rindās viņam bija 62 spēles. Pirms nonākšanas NBA Elsons četras sezonas aizvadīja Spānijas ACB līgā FC „Barcelona”, „Pamesa” un „Caja San Fernando” komandās. Otrs NBA pārstāvis ir 211 cm garais un 33 gadus vecais Dans Gudziričs no Ņūdžersijas „Nets” (pagājušajā sezonā bija gan „Nets” komandā, gan arī Andra Biedriņa komandas biedrs „Warriors” rindās). Gudziriča rēķinā ir 525 spēles NBA (12 spēles izslēgšanas turnīros). Pašreiz viņš spēlē „Dragons” komandā Ķīnas basketbola līgā. Trešais komandas līderis ir Robins Smeulderss – 208 cm garš un 24 gadus vecs basketbolists no Vācijas basketbola līgas kluba „EWE Basket” (Oldenburga). Četras sezonas spēlējis Portlendas universitātē NCAA, kur ieguva iesauku „The Dunking Dutchman”. Tulkojums, šķiet, nav vajadzīgs. Pārējie Nīderlandes izlases spēlētāji nāk no spēcīgākajiem pašmāju klubiem. Jā, tajos galvenajās lomās ir amerikāņi un citi ārzemnieki, taču nonicināt vietējo basketbolistu meistarību arī nevajadzētu. Turklāt Nīderlandes izlases galvenais treneris ir pieredzējušais basketbola speciālists no Izraēlas Gadi Kedars. Nīderlande spēlēs ar Latviju nebūs favorīte, taču nenovērtēt to nav ieteicams (īpaši, spēlējot viesos).

Kā nākamā pēc spēka, raugoties no lejas uz augšu, starp mūsu konkurentēm ir Gruzijas izlase. Tieši Gruzija, Latvija un Bosnija un Hercegovina spēkosies par pirmajām divām vietām šajā grupā, tā ka acīmredzot tieši spēles starp šīm trim izlasēm kļūs par izšķirīgajām. Ar Gruzijas izlasi spēlējām pirms šā gada finālturnīra, gruzīni Lietuvā ieņēma 11. vietu un atstāja vērā ņemama spēka iespaidu, jo komandā tomēr ir virkne spēlētāju no spēcīgiem klubiem ar lielu NBA pieredzi guvušo Zazu Pačuliju priekšgalā (šo sezonu sāka „Besiktas” rindās, bet acīmredzot atgriezīsies NBA). Vladimirs Boisa, Georgijs Cincadze, Georgijs Šermadini („Panathinaikos”), Manučars Markoišvili („Benett Cantu”), Viktors Sanikidze („Bologna”)Tornike Šengelija, naturalizētais amerikānis Markess Hainss („Gran Canaria”) veido komandu, kurai ir pamats cerēt uz vismaz otro vietu grupā. Gruzīni nemaz neslēpj, ka viņi ir apmierināti ar izlozi.

Spēcīgākā komanda mūsu grupā ir Bosnija un Hercegovina. Mirza Teletovičs aizvadītās nedēļas nogalē (3. un 4. decembra spēles) tika atzīts par labāko spēlētāju Spānijas līgā, viņš ir „Caja Laboral” (bijusī „Taugres Ceramica”) kapteinis, četrkārtējs Spānijas Superkausa ieguvējs, 2008. gada Spānijas līgas labākais debitants, 2008. un 2010. gada Spānijas čempions un laikam pašreiz spožākā bosniešu basketbola zvaigzne. Čikāgā dzimušais un 2005. gadā naturalizētais amerikānis Anrī Domerkants ir viens no Kazaņas UNICS līderiem, spēlējis svarīgas lomas arī grieķu „Olympiakos” un itāļu „Montepaschi”. Kenans Bajramovičs ir labi zināms no spēlēm „Lietuvos Rytas” komandā, viņš ir bijis arī Berlīnes ALBA un Turcijas „Turk Telekom”, bet pašreiz spēlē „Banvit BK” klubā Turcijā. Divi gados jaunākie Bosnijas un Hercegovinas izlases līderi – 23 gadus vecais Nemanja Gordičs un Nihads Dedovičs – spēlē Romas „Lottomatica”, turklāt daudz vairāk laika pabada laukumā nekā uz komandas soliņa. Ir vēl virkne vairāk vai mazāk zināmu spēlētāju citu valstu klubos. Tieši ar bosniešiem izbraukumā Latvijas izlasei būs pirmā spēle kvalifikācijas turnīrā un tas ir labi – uzreiz varēs zināt, kas ir kas spēcīgākā konkurenta nometnē. Taču tas nebūs pats svarīgākais.

Svarīgākais būs tas, cik spēcīga būs Latvijas izlase pati. Cik spēlētāju būs atpakaļ izlasē no tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevarēja palīdzēt ne iepriekšējā kvalifikācijas turnīrā, ne finālturnīrā? Varbūt kāds nāks klāt, bet kāds paies malā? Bet varbūt izlases sastāvs tiks veidots ap šā gada finālturnīra izlases kodolu un klāt nāks tikai pāris jauni spēlētāji? Laika atbildēm vēl ir daudz. Lai kādas tās būs skaidrs ir tas, ka salīdzinoši labā izloze pati par sevi neko negarantē. Parasti taču ar izlozēm ir tā – ja tiec ārā no grupas, tad tā ir bijusi laba, bet, ja netiec, tad tomēr ne tik laba...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!