Anatolijs Kreipāns: Kas pārsteigs EURO 2012?
Foto: Zigismunds Zālmanis (NIKON)

Pirms jebkura liela futbola turnīra prognožu netrūkst un vismaz klusībā neprognozē tikai tas, kuram futbols vispār neinteresē, bet pirms Eiropas un pasaules čempionātu finālturnīriem tādu cilvēku gandrīz nav.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

EURO 2012 nav izņēmums - prognožu netrūkst gan likmju kantoros, gan virtuvēs. Nekā jauna tajās nav - Spānija, Vācija, Nīderlande. Vismaz vienai no šā favorītu trijnieka finālā vajadzētu būt. Un ja nu nebūs  neviena vai patiešām būs tikai viena? Ne mazāk interesanti ir mēģināt paredzēt, kuras komandas varētu sagādāt lielākos pārsteigumus.

Šogad diezin vai gaidāms tāda līmeņa pārsteigums, kāds bija Dānijas uzvara 1992. gadā vai Grieķijas triumfs 2004. gadā. Taču tas nenozīmē, ka šīs izlases nav spējīgas pārsteigt - kaut arī varbūt nedaudz mazākā mērā. Vai tad pārsteigums būtu Itālijas, Francijas, Portugāles vai Anglijas iekļūšana finālā? Zināmā mērā - jā, jo dažādu objektīvu iemeslu dēļ šim četriniekam vietu finālā daudzi neparedz. Taču tikai zināmā mērā, jo tās tomēr ir futbola lielvalstis. Tad jau daudz lielāks pārsteigums būs, piemēram, Vācijas vai Spānijas neizkļūšana no apakšgrupas. Lielākie pozitīvie pārsteigumi jāmeklē dziļāk.

Turnīra saimnieki poļi un ukraiņi? Mājinieki Eiropas čempionātā nav uzvarējuši kopš 1984. gada, kad to ar pašreizējo UEFA prezidentu Mišelu Platinī (guva toreiz 9 vārtus, kas joprojām ir EURO finālturnīru rekords) paveica Francija. Ja kāda no rīkotājvalsts izlasēm uzvarēs atkal, tad tas būs liels pārsteigums. Polijai ir lieliskais Dortmundes "Borussia" trio (Levandovskis, Blaščikovskis un Piščeks), ir vairāki jauni talantīgi futbolisti, taču kopumā poļiem nav tik spēcīga un sezonām ilgi rūdīta un saspēlēta izlase. Ukraina? Problēmas ar vārtsargiem. Taču katrā līnijā ir vismaz pa vienam vai diviem pieredzējušiem spēlētājiem (Pjatovs, Čigrinskis, Kučers, Gusevs, Timoščuks, Rotaņs, Alijevs, Ševčenko, Voroņins, naturalizētais serbs Devičs... ) plus treneris (Oļegs Blohins), kura vadībā spēlēts Pasaules kausa ¼ finālā (2006. gadā), taču ukraiņiem ir ļoti smaga apakšgrupa - Francija, Anglija un Zviedrija. Ukraiņi tajā var pamatīgi "noasiņot", kaut gan tajā pašā laikā viņiem nav bezcerīgi aizsūtīt mājās angļus vai francūžus. Blohins jau sen ir deklarējis, ka mērķis ir tikai uzvara. Tie, kas atceras, ko viņš teica pirms 2006. gada pasaules kausa, par to vairs nesmīn. Tieši Ukrainas izlase ir pirmā, no kuras varētu gaidīt pārsteigumu, kaut gan titulu tā diezin vai iegūs. Neaizmirsīsim arī Ševčenko faktoru - "Ševa" varbūt vairs nav tik ātrs, viņš vairs nav viens no labākajiem uzbrucējiem Eiropā, taču viņš ir komandas spēlētājs un liels iedvesmotājs gan laukumā, gan ārpus tā (kas var izrādīties vēl svarīgāk).

Kas paliek? Īrija, Čehija, Krievija, Horvātija... Jā, starp citu, kāpēc starp favorītēm nav "Eiropas brazīliešu" horvātu? Ar tādiem vīriem kā Pletikosa, Šimuničs, Pranjičs, Čorluka, Srna, Rakitičs, Modričs, Kranjčars, Perišičs, Eduardu, Oličs un Jelavičs var tēmēt uz uzvarām ne tikai pār Īriju, bet arī Spāniju un Itāliju. Horvātiem ir labas iespējas sagādāt pārsteigumu un viņu panākums diezin vai būtu sensacionāls, kaut gan pārsteiguma kategorijā tas iederētos. Kaut vai tāpēc, ka viņus nemin starp favorītiem. Čehija? Kvalifikācijas turnīra laikā čehu galvenais treneris Mihals Bileks ne jau no labas dzīves sāka komandas pārveidošanu, tās rindās iekļāvās vairāki čehu klubu futbolisti, kuri plašākam līdzjutēju lokam (un pretiniekiem!) nav tik labi zināmi. Čehija ir trāpījusies grupā, kurā jebkura komanda var tikt tālāk un var arī netikt, čehus neviens nepieskaita favorītiem un viņiem to tikai vajag. Krievija? Pārsteigums nebūs ne izkļūšana no grupas un iekļūšana, piemēram, pusfinālā, ne arī došanās mājās jau pēc grupu turnīra. Neaprēķināma komanda. Kas vēl paliek?

Jāatgriežas pie Grieķijas un Dānijas. Pirmie kvalifikācijas turnīrā izmantoja 32 spēlētājus, no kuriem gandrīz trešdaļa (11) debitēja izlasē, otrie arī veic paaudžu maiņu un arī ne par ko nekomplekso. Kā atceramies, tad abas komandas līdzīgās situācijās (toreiz gan dāņi tikai 10 dienas pirms turnīra uzzināja, ka viņi tajā piedalīsies Dienvidslāvijas vietā) bija arī tad, kad tās reiz neviens jau "neņēma galvā" un kad tās arī sagādāja lielākos pārsteigumus. Abu komandu rindās ir jaunas uzlēcošās zvaigznes (Papadopuloss, Niniss, Fetfacidiss, Mitroglu, Eriksens, Kjērs, arī Bendtners, kuram ir tikai 24 gadi) un jau ļoti pieredzējuši futbolisti, kuriem tā būs "gulbja dziesma". 

Un kur tad Zviedrija? Tas būs liels pārsteigums, ja zviedri ne tikai izkļūs no savas grupas, bet arī atkārtos 1992. gada panākumu un tiks ½ finālā. Iespējams, ka pat lielākais no visiem pārsteigumiem. Īrija pēc 24 gadu pārtraukuma atkal spēlēs EURO finālturnīrā, īrus uzskata par pastarīšiem, bet tie būs pastarīši ar lauvu sirdīm un viņu iekļūšana ¼ finālā jau vien būs turnīra lielākais pārsteigums. Katram savi pārsteigumu "griesti".

Potenciālie lielākā pārsteiguma autori pozitīvā ziņā:

  1. Īrija
  2. Zviedrija
  3. Čehija
  4. Grieķija
  5. Dānija
  6. Ukraina

Potenciālie lielākā pārsteiguma autori negatīvā ziņā:

  1. Vācija
  2. Spānija
  3. Nīderlande
  4. Francija
  5. Itālija
  6. Anglija

Tags

Anatolijs Kreipāns Borussia Dānija EURO 2012 Francija Futbols Grieķija Īrija Itālija Krievija Nīderlande Polija Portugāle Spānija Zviedrija UEFA Ukraina Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form