Šī spēle var lielā mērā kļūt par noteicošu tālākās stratēģijas izvēlē atlikušajai turnīra daļai.
Latvijas izlase droši vien nekad nebūs starp Eiropas futbola grandiem. Mēs būsim "kaut kur pa vidu", kas nekādā ziņā nav nekas peļams, taču arī šajā visplašākajā izlašu grupā var atrasties tuvāk augšai vai tuvāk lejai. Mums diezin vai regulāri izdosies līdz pēdējai spēļu kārtai spēkoties par tikšanu pasaules vai Eiropas čempionāta finālturnīrā, taču arī kvalifikācijas grupā var būt tuvāk augšai vai tuvāk lejai. Mazajām valstīm ir mazāka spēlētāju izvēle un vēl mazāka - ļoti labu spēlētāju izvēle, taču ne jau tikai spēlētāju skaits, bet gan prasme spēlētājus maksimāli lietderīgi izmantot, var dod labu rezultātu vai pat - mūsu gadījumā - negaidīti labu rezultātu. Tādu, kā, piemēram, 2004. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā. Var to saukt par pasaku, var to saukt par sapni, kas piepildās vienreiz mūžā, taču Latvijas izlases iekļūšana finālturnīrā apliecina, ka neiespējami tas nav. Kaut vai reizi simts gados. Kurš teica, ka nākamā reize būs jāgaida vēl 93 gadus?! Galu galā - katrā kvalifikācijas turnīrā ir gan sportiskie mērķi (ieņemt pēc iespējas augstāku vietu), gan tiem pakārtoti mērķi - proti, arvien veidojot un attīstot komandu. Sākumā vienmēr galvenie ir pirmie, bet turnīra gaitā viss var mainīties un tā var notikt arī tagad.
Kvalifikācijas turnīra F grupā Latvijas izlase pēc četrām spēļu kārtām ieņem 5. vietu. Mums ir 4 punkti. Izraēlai - arī 4 punkti. Priekšā ar 10 punktiem ir Horvātija, ar 8 - Grieķija un ar 6 - Gruzija. Sestdien savā starpā spēlēs arī Malta (punktu nav un tāpēc uz to neatskatīsimies, kas gan nenozīmē, ka 7. oktobrī Rīgā maltiešus drīkstēsim nenovērtēt) un Grieķija, kā arī Gruzija un Horvātija. 29. martā mūsu grupā ir tikai viena spēle - Izraēla pret Gruziju. Nav jāskaidro, cik svarīgas divas pēc kārtas spēles savā laukumā ir Izraēlai, lai saglabātu reālas izredzes uz vienu no divām pirmajām vietām grupā, un cik līdz ar to grūts pārbaudījums mūsu futbolistus gaida sestdien Telavivā. No šīs kārtas spēles plus mača nākamo otrdien lielā mērā var būt atkarīgs, kāds būs turnīra turpinājums mūsu grupā jau jūnijā, nerunājot nemaz par rudeni. Vieta "kaut kur pa vidu" šādā grupā nav slikta, taču piektā vieta - ja tajā paliekam - būs tomēr tuvāk lejai nevis augšai un kāpēc lai no sportiskā viedokļa nelabvēlīgo situāciju (cerēsim, ka tādas tomēr nebūs!) neizmantot stratēģisku uzdevumu risināšanai? Šis taču Latvijas izlasei nebūs pēdējais kvalifikācijas turnīrs...
Liels mīnuss Latvijas izlasei būs Aleksandra Cauņas nespēlēšana (trauma), aizsardzībā pietrūks arī Oskara Kļavas (brīdinājumi), kas izjauc jau tā vēl pa īstam neiespēlēto aizsardzības līniju. Izraēlai diezin vai būs (kaut starp kandidātiem ir) viņu pašreiz izcilākais futbolists Jossi Benajuns, kas arī ir liels zaudējums. Nevar neievērot, ka Izraēlas izlases rindās ir daudz 22-25 gadus vecu vai jaunāku futbolistu, kas vēl nav īpaši pieredzējuši tamlīdzīga svarīguma spēlēs (turklāt vēl savā laukumā). Bez jau minētā Benajuna pa īstam pieredzējuši vēl ir tikai vārtsargs Dudu Avats, aizsargi Tels Ben Haims un Joavs Zivs, pussargs Gals Albermans un uzbrucējs Eljanivs Barda. Varbūt vēl arī uzbrucējs Bens Sahars, kurš savulaik jau 16 gadu vecumā nokļuva "Chelsea" sistēmā un 21 gada vecumā izlasē ir piedalījies jau 22 spēlēs. Izraēlai pašreiz ir talantīga futbola paaudze, taču vietējie līdzjutēji un masu mediji ir neapmierināti, kā izlases galvenais treneris, savulaik pazīstamais Francijas izlases pussargs Luī Fernandess (1984. gada Eiropas čempions) to izmanto. Spiediens uz Fernandesu ir liels, jo tuvāk nāk divas tik svarīgas spēles, jo tas kļūst arvien lielāks un tas var kļūt par vienu no mūsu trumpjiem. Izraēla patiesībā arī ir "kaut kur pa vidu", taču Izraēlā to uztver krietni citādāk nekā Latvijā.
Latvijas izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs uzaicinājis komandā, šķiet, visus pašreiz labākos futbolistus. Varbūt starp kandidātiem vēl varēja būt Aleksejs Višņakovs, kurš labi debitējis sezonu Polijas Ekstralīgas klubā "Cracovia", un Artūrs Zjuzins, kurš vēl labāk sāka savu karjeru Slovakijas čempionvienībā no Žilinas. Varbūt viņi abi būs nākamreiz. Tā nav, ka mums nenotiek paaudžu maiņa izlases rindās, kaut gan šajā procesā daudziem gribētos redzēt straujākus un drošākus soļus. Latvijas izlases kandidātu sarakstā ir 8 spēlētāji, kas ir jaunāki par 25 gadiem, vēl četriem ir 25-27 gadi, tā ka sanāk pats brieduma laiks. Izlases rindās ienāk Smirnovs un Bespalovs aizsardzībā, Lazdiņš, Lukjanovs, I.Tarasovs, Rudņevs un Turkovs vidējā un uzbrukuma līnijā, treneru redzeslokā ir vēl vairāki (vismaz desmit!) šīs vecuma grupas spēlētāji (dažu starp izlases kandidātiem nav tikai savainojumu dēļ, ar viņiem minētā vecuma grupa būtu vēl plašāka) un atliek tikai prast un nebaidīties uzticēties. Ko gan tad vēl var zaudēt? Arī izlases sastāva veidošanas stratēģijas ziņā spēle Telavivā var kļūt lielā mērā noteicoša.