"Uz papīra" VEF bija spēcīgāks gan par "Liepājs lauvām", gan par "Barons/O! Karte", taču pret liepājniekiem guva laimīgu uzvaru, bet "baroniem" zaudēja. Būtu pat netaisnīgi, ja vefieši otro vakaru pēc kārtas atkal būtu izlīduši caur adatas aci mača galotnē. Viņi ar savu sniegumu to nebija pelnījuši. VEF ne tuvu neparādīja savu labāko sniegumu ne kā komanda, ne lielākā daļa spēlētāju individuāli, to neviens no vefiešu basketbolistiem arī nenoliedz. Droši vien, ka neiztika arī bez pretinieka nenovērtēšanas (kaut gan pēc mača pret Liepāju tādai vairs nevajadzēja būt principā), kas tikai lieku reizi izceļ to, par ko šoreiz gribu rakstīt - proti, par to, ka nav mums tās pārējās komandas tik vājas, nav basketbolisti tajās tik vārgi kā mums varbūt liekas un dažreiz liekas abu pašreiz "uz papīra" labāko komandu VEF un BK "Ventspils" spēlētājiem. Atliek tikai nedaudz paviršāk spēlēt, kā nākas nenoskaņoties un... Kādam jāslēpj galva jakas kapucī, vēl kādam gandrīz jāmūk no sporta zāles, bet pēc spēles jāpazūd līdz ar tiesnešu pēdējo svilpi.
"Liepājas lauvu" sastāvā ir divi LBL čempionāta līmenim visai labi amerikāņi Eštons Mitčels un Levons Kaldvels, ir pieredzējuši pašmāju spēlētāji Jevgeņijs Kosuškins, Jurijs Aleksejevs, Mārtiņš Kravčenko, nesen klāt nāca Atis Ozols, spēlēšana Liepājas komandā ir iespēja sevi apliecināt Mārtiņam Meieram, vairāk nekā iepriekš treneri uzticas Marekam Mejerim, biežāk parādās laukumā un vairāk tajā uzkavējas citi pašmāju spēlētāji. Nav jau nekas īpašs, bet nevar teikt, ka tas nav nekas. Tagad ņemsim "baronus" - Aigars Vītols, Ivars Timermanis, Agnis Čavars, Mārtiņš Skirmants, vefiešiem nederīgais amerikānis Dereks Viljamss, krievu atlētiskais centrs Kirils Piščaļņikovs... Seši jau ir, ar kuriem vienkārši nedrīkst nerēķināties (turklāt traumas dēļ vēl malā palika Raimonds Feldmanis), plus vēl daži jaunāki vai vecāki tā sauktie otrā plāna spēlētāji, kas nelaiž garām iespēju izcelties. Plus - emocijas un kaujiniecisks noskaņojums, kā nereti favorītiem pietrūkst spēlēs ar citām pašmāju komandām. Tā arī sanāk it kā pārsteigumi. Daudz jau nemaz nevajag. Tamlīdzīgi var teikt par jebkuru LBL spēcīgāko divīzijas komandu. Iedodiet tikai mazo pirkstiņu, iedodiet tikai iespēju sajust iespēju... Tā ka uz pēdējām divām VEF spēlēm ar citiem Latvijas klubiem var paskatīties arī no otras puses - proti, tie citi nemaz nav tik slikti. Gribētos, lai tā būtu ne tikai vēlēšanās tā paskatīties.
Varbūt derētu ieklausīties lietuviešu trenera Aģirda Braža teiktajā par uzticēšanos pašmāju spēlētājiem. Pēdējās sezonās LBL komandās ir ienācis daudz spēlētāju, kas izgājuši LJBL skolu, kas tur bijuši starp labākajiem, kas spēlējuši dažādu vecumu jaunatnes izlasēs, kurā vieni bijuši līderi, bet citi vienkārši tur ir bijuši un tas jau par kaut kādām spējām un dotībām liecina. Varbūt patiešām pienācis laiks mainīt akcentus un daudz vairāk viņiem uzticēties? Visi, protams, uzticību neattaisnos, tā nekad nenotiek, taču vismaz daži noteikti šādu iespēju izmantos. Nu, nevar taču tā būt, ka visi ir tik neapzinīgi un samierināsies tikai ar apsēšanos uz LBL komandas soliņa. Tieši tāpēc varbūt vajag vairāk uzticības nevis pēc pases datiem vai naudas izteiksmē, bet gan vairāk uzticības ļaut sevi apliecināt - divas, trijās, desmit un divdesmit spēlēs. Pēc situācijas un paša attieksmes. Tikai pēc tam - nauda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
