Latvijas izlase pirmajā spēlē Reijkavīkā tikai ar 26:28 un tikai spēles galotnē piekāpās Pekinas olimpisko spēļu vicečempioniem un šā gada Eiropas čempionāta bronzas medaļu ieguvējiem islandiešiem. Prognožu pirms šīs spēles nebija, jo neviens nešaubījās, ka Īslande uzvarēs, taču diezin vai kāds paredzēja, ka "saliniekiem" uzvara nāks tik smagā spēlē. Mūs noteikti pienācīgi nenovērtēja, ko varēja nojaust jau nedēļu pirms spēles, kad Latvijas handbola audzēknis Īslandes izlases rindās Aleksandrs Pētersons (mačā pret Latviju nespēlēja) nemaz neslēpa, ka galvenās spēles būs ar Vāciju un Austriju (finālturnīrā no katras grupas iekļūst pirmās divas komandas), bet Latviju esot gluži vienkārši jāuzvar.
Tieši tā - vienkārši. "Uz papīra" tā tas arī izskatījās, jo pat bez Pētersona un vēl diviem olimpiskajiem vicečempioniem islandiešu rindās bija 9 handbolisti no Vācijas 1. bundeslīgas, kas ir spēcīgākā handbola līga pasaulē. Bet tās jau ir islandiešu problēmas, ka viņi tā domāja un ka viņi mūs (turklāt vēl bez četriem pamatsastāva spēlētājiem - Māra Veršakova, Jāņa Glušaka, Evara Klešnika un Raimonda Šteina) uzskatīja par viegli pieveicamu konkurentu. Mums pašiem vajadzēja šādu situāciju izmantot, lai apliecinātu, ka Latvijas izlasē ir vairāki labi spēlētāji un ka ar to jārēķinās ikvienam pretiniekam. Pašapliecināties pretinieks var palīdzēt, tomēr pirmām kārtām viss ir jāizdara pašiem. Un handbolisti to kārtējo reizi izdarīja.
Pašapliecināšanās turpināsies svētdien Dobelē, kur spēlēsim ar 2007. gada pasaules čempioni Vāciju. Vāciešiem savainojumu dēļ sastāvā nav četru pamatspēlētāju, taču viņiem pilnīgi visi ir 1. bundeslīgas klubu labākie spēlētāji. Neizšķirts savā laukumā pret Austriju (26:26), turklāt tikai pēdējā sekundē pēc pārliecinoši zaudēta pirmā puslaika (8:14) panākts, kā arī Latvijas izlases sniegums Reikjavīkā liks vāciešiem būt maksimāli koncentrētiem un jokus nepieļaut. Vai var vēlēties vēl labāku iespēju pašapliecināties? Un ne tikai - varbūt ka tad potenciālie atbalstītāji sapratīs, ka Latvijā no sporta spēlēm ir ne tikai hokejs, futbols un basketbols, bet ir vēl arī handbols - pabērna lomā eksistējošs, bet tajā pašā laikā izlase spēj būt nopietns pretinieks pasaules labākajām komandām. Piekrītu, ka viena spēle vēl nav rādītājs, tāpēc puišiem pašiem jāturpina pašapliecināties. Jācer, ka handbola sabiedrība (sākot no bērnu trenera un beidzot ar federācijas prezidentu) un šā sporta veida vadītāji beidzot pratīs izmantot labvēlīgu situāciju, kad tieši handbols dod pozitīvas emocijas un ir pievērsis sev uzmanību labā nozīmē. Vispirms jau no pašiem ir atkarīgs, kādu turpinājumu pašapliecināšanās gūs. Vai atkal par to tikai parunās un aizmirsīs līdz nākamajai reizei. Pašapliecināšanās procesam jānotiek ne tikai handbola laukumos.
