Katra jaunā sezona tiek gaidīta ar lielāku vai mazāku satraukumu. Attiecībā uz Rīgas "Dinamo" un piekto Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonu šovasar satraukums bija lielāks nekā iepriekšējos trijos gados – apmēram tāds pats, kā pirms pirmās sezonas. Turnīrs Ņižņijnovgorodā un Latvijas dzelzceļa kausa izcīņa līdzjutējus ja ne nomierināja, tad satraukumu (un neziņu!) noteikti mazināja.
Daudziem sajūta bija līdzīga tai, kāda bija pirms pirmās KHL sezonas – proti, ko mēs tur spēsim? Skaitliskā ziņā pārmaiņas Rīgas "Dinamo" rindās nebija lielas, taču kvalitatīvā ziņā tās bija ļoti būtiskas (M.Rēdlihs, Ozoliņš, Sprukts, Hosa, Holts...). No pirmās uzbrukuma maiņas, piemēram, palika tikai Mārtiņš Karsums. Sabruaca jauni leģionāri, dažs labs pat ar ļoti labu statistiku (piemēram, kanādietis Aleksandrs Žirū, kurš pirms trim gadiem bija vērtīgākais spēlētājs AHL un laboja Breta Hala rekordu – 15 spēlēs pēc kārtas gūti vārti) un pienācīgu pieredzi, ienāca komandā vēl daži jaunie pašmāju spēlētāji, tika dota sevi apliecināt gandrīz visiem pagājušās sezonas pašmāju jaunpienācējiem. Sanāca interesants " kokteilis", taču neviens nezināja, kā tas " garšos" – proti, nebija nojaušams, uz ko īsti komanda ir spējīga. Turnīrs Ņižņijnovgorodā un Latvijas dzelzceļa kausa izcīņa Rīgā kaut nedaudz, bet tomēr nomierināja – nebūs tik traki, kā domāja lielālie pesimisti, jo komanda izskatās labi un ir pat vairākas lietas, kas – kaut arī varbūt vairāk ar skatu nākotnē – priecē jau tagad.
Pirmais. Izskatās, ka šis būs diezgan labs ārzemju hokejistu sastāvs. Pirmām kārtām izceļams Džeimijs Džonsons, varbūt vairāk (uz viņa statistikas fona AHL) tiek gaidīts no Žirū, taču svarīgāk ir tas, ka neviens no jaunajiem leģionāriem neliekas apšaubāmas preces līmenī. Atcerēsimies, ka ne vienam vien vēlākajam komandas līderiem un publikas mīlulim sezonas sākums un pat tās pirmā trešdaļa Rīgas "Dinamo" rindās nebija īpaši sekmīga (Troters, Elisons...).
Otrais. Viengabalaināks kļuvis komandas sastāvs, līdzvērtīgākas ir visas maiņas. Ir divas pirmās maiņas, kurām galvenokārt būs jāveido rezultāts, taču to īpatsvars vairs nav tik liels un tas nav tāpēc, ka pirmās divas maiņas ir vājākas nekā bija iepriekš. Labākas ir trešā un ceturtā maiņa.
Trešais. Šis punkts vistiešakajā veidā sasaucas ar iepriekšējo – cerīgi izskatās pašmāju jaunie hokejisti un tas pirms sezonas priecē visvairāk. Miks Indrašis spēlē pirmajā maiņā un kļūst par vienu no komandas līderiem, viņa, kā arī Māra Bičevska, Roberta Bukarta un Māra Jučera atrašanās sastāva jau tiek uztverta kā pašsaprotama lieta, taču nepazūd komandas spēlē arī Elvijs Biezais, Juris Upītis, Miks Lipsbergs, Gunārs Skvorcovs un Mārtiņš Porejs. Jaunie vēl nav un šosezon droši vien vēl nebūs tā sauktie rezultāta veidotāji un galvenie uzvaru kaldinātāji, taču viņi krietni vairāk nekā iepriekš var sekmēt uzvaru gūšanu (piemērs – LDz kausa izcīņas fināls, kurā divus no trim vārtiem guva Biezais un Indrašis). Viņi ir labs piemērs nākamajiem jaunajiem hokejistiem – ar lielu gribēšanu un darbu labākie jaunie var tikt Rīgas "Dinamo" sastāvā un spēlēt tajā. Galvenais, lai jaunie puiši saprastu, ka iekļūšana sastāvā – tā ir tikai trešdaļa no paveiktā darba un ka lielākā daļa darāmā, ka svarīgākā daļa, kas lielā mērā noteiks viņu karjeru, vēl ir priekšā. Varbūt kādreiz pienāks diena, kad varēsim iztikt tikai ar pāris leģionāriem? Drošā jauno spēle lielā mērā izskaidrojama ar HK "Rīga" piedalīšanos MHL čempionātā, kur tiek gūta tāsa spēļu pieredze, par kādu vairākas iepriekšējās jauno hokejistu paaudzes varēja tikai sapņot.
Ceturtais. Garais soliņš. Izveseļojies Aleksandrs Ņiživijs, kas liels pastiprinājums, klāt nācis Raitis Ivanāns, kuram savu vietu un lomu komandā vēl būs jāatrod. Joprojām ierindā ir Rodrigo Laviņš, Arvīds Reķis un Ģirts Ankipāns, ir komandā Niklass Luseniuss, taču viņi vienmēr netiek sastāvā... Un tas ir labi! Nav iespējams aizvadīt visu sezonu ar 20-22 laukuma spēlētājiem, ir vajadzīga pilnvērtīga rezerve un dažu pieredzējušo hokejistu nonākšana pirms sezonas rezervē tikai lieku reizi apliecina jauno progresu. Bet svarīgos vai kritiskos brīžos tieši pieredzējušie būs tie, kas palīdzēs.
Piektais. Vārtsarga Māra Jučera progress. Pašreiz nav iespējams pateikt, kurš tad ir dinamiešu pirmais vārtsargs – 2006. gada olimpiskais čempions, pieredzējušais zviedrs Mikaels Telkvists vai Māris Jučers. Ja jāatbild tūliņ un tagad – Jučers. Labākais vārtsargs gan turnīrā Ņižņijnovgorodā, gan Latvijas dzelceļa kausa izcīņā.
Pārlieku daudz optimisma pirms jaunās sezonas arī nav labi, tāpēc – pietiks. Laik cik sekmīgi (vai nesekmīgi) būtu pirmssezonas turnīri, tomēr patieso komandas spēku parādīs tikai oficiālās jeb tā sauktās punktu spēles. Tad arī vērtēsim un salīdzināsim. Pirms starta optimisma ir vairāk nekā satraukuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
