Foto: Zigismunds Zālmanis (NIKON)
Latvijas sieviešu basketbola izlasei, kā jau iepriekš rakstīju, Eiropas čempionāts Polijā bija pirmais krustojums komandas tālākajā ceļā – proti, no turnīra galaiznākuma lielā mērā bija atkarīgs tas, kāda turpmāk varētu būt Latvijas sieviešu izlase, kāds varētu būt tās nākamais veidošanas virziens.

Tagad izlase ir nonākusi otrajās krustcelēs un pirmās pārmaiņas tajā jau ir notikušas. Gan jau būs arī vēl citas.

Latvijas izlase Eiropas čempionātā ieņēma 8. vietu, kas ir pretrunīgi vērtējams galarezultāts - no vienas puses, tā ir laba vieta (tikai vienu pakāpienu zemāk nekā iepriekšējā Eiropas čempionātā savās mājās, turklāt ar Aneti Jēkabsoni-Žogotu sastāvā), bet, no otras puses, turnīrā gūtas tikai divas uzvaras un beigās laikam tomēr vairāk sanāk vilšanās nevis gandarījuma sajūta. No amata jau ir atkāpies izlases galvenais treneris grieķis Džodžs Dikeulaks, par karjeras beigšanu izlases rindās jau paziņojušas Gunta Baško un Ieva Kubliņa. Tas vien jau nevar neradīt izlases rindās būtiskas pārmaiņas (vai karjeru izlasē beigs vēl kāda - to rādīs laiks un arī jaunā klubu sezona). Vai tas var ietekmēt Jēkabsones-Žogotas atgriešanos? Diezin vai. Anete ir pietiekami liela personība basketbolā, lai neatkarīgi no citu lēmumiem pieņemtu savu lēmumu. Iespējams, ka viņai pat būt vēl lielāka vēlme atgriezties komandā, kas mainās un aktīvi piedalīties pārmaiņu procesā. Šodien kaut ko paredzēt nav iespējams.

Kas stāsies Džodža Dikeulaka vietā? Interesants jautājums. Vēl pirms Eiropas čempionāta, kad pārbaudes mačos meitenes biežāk zaudēja nekā uzvarēja, dāmu basketbola aprindās no dažām bijušajām spēlētājām un no dažiem treneriem varēja dzirdēt kurnēšanu - sak, kam mums tas grieķu treneris vajadzīgs, varētu domāt, ka mums trūkst pašiem savu basketbola speciālistu... Laikam jau netrūkst, tikai viņi visi nezin kāpēc bija kaut kur pazuduši, kad vajadzēja stāties pie izlases stūres, gatavot to kvalifikācijas turnīram un iekļūt Eiropas čempionāta finālturnīrā. Tie, kuriem piedāvāja, visi pieklājīgi atteicās, bet pats neviens nenāca un necentās pārliecināt, ka ir gatavs uzņemties atbildību, ka gatavs mēģināt izvest izlasi finālturnīrā (tad jau bija zināms, ka Jēkabsone-Žogota nespēlēs). Tagad nu beidzot ir iespēja sevi atkal apliecināt, ir iespēja pierādīt savas ambīcijas un augsto trenera meistarību. Atliek tikai izteikt vēlmi un ķerties pie darba nevis aiz muguras kritizēt...

Tādu spēlētāju kā Baško un Kubliņa aiziešana no izlases nevar neietekmēt tās spēli, jo "uz sitienu" līdzvērtīgu aizvietotāju abām nav. Tiesa, veselības problēmu dēļ izlasē šovasar nespēlēja Aija Brumermane, Dita Krūmberga un Sanda Dreimane, kuras paturam prātā kā potenciālu un jau pārbaudītu spēku. Būs iespēja un pat nepieciešamība sevi apliecināt un savu noderību izlasei (varbūt arī iepriekšējā trenera neuzticēšanos) apliecināt tām meitenēm, kas spēlēja krietni mazāk vai ļoti maz, tām, kuras netika izlases sastāvā un uzskatīja, ka tas nebija taisnīgi, ka viņas varēja būt noderīgas. Tagad ir pienācis laiks vārdus pārvērst darbos.

Sieviešu izlasei kvalifikācijas turnīrs nākamajam Eiropas čempionātam būs tikai nākamā gada augustā. Pat ja notiks pārmaiņas un kvalifikācijas turnīrs risināsies jau ziemā, tas lietas būtību sevišķi nemaina. Laiks sagatavoties pārmaiņām ir, bet laiks izlīst no "ierakumiem" un likt lietā savus ieteikumus jau ir klāt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!