Neviens jums tagad nepateiks, cik ilgi skontieši paliks tronī, jo neviens nezina pašreiz, cik reāli būs viņus gāzt no troņa Ventspils un Liepājas komandām, cik nopietnas ir Daugavpils ambīcijas atkal paspēkoties par titulu un - kas varbūt ir visbūtiskākais - cik spēcīgs nākamsezon būs "Skonto" pats. Pirms sezonas, ieskatoties komandu pieteikumos, "Skonto" bija viens no pretendentiem uz titulu, taču ne galvenais - vairāk pieredzējušu spēlētāju bija "Liepājas metalurgam", arī FK "Ventspils" likās stiprāks un vismaz ne vājāka "uz papīra" izskatījās arī Daugavpils "Daugava". Starp citu, "Daugava" tāda bija ne tikai uz papīra, Daugavpils komanda savstarpējo spēļu summā nezaudēja nevienam no pirmā trijnieka klubiem, tā piedzīvoja tikai trīs zaudējumus un zaudēja tikai 16 vārtus (tik maz zaudēja vēl tikai skontieši), kas liecina, ka potenciāli daugavpilieši jau šosezon varēja iejaukties ne tikai medaļu sadalē. Varbūt nākamsezon? Arī tas šodien nav atbildams jautājums.
Kāpēc tomēr "Skonto" nevis Liepāja vai Ventspils? Vai patiešām viss slēpjas tikai trenera Aleksandra Starkova faktorā? Ja ne viss, tad ļoti daudz. Reti kurš treneris vēl prot tā noskaņot komandu, turklāt izdarīt to situācijā, kad klubam neklājas viegli, kad pirmajā vietā vajadzētu izvirzīties citām problēmām, bet laikam ar to jau arī Starkovs labā nozīmē atšķiras no daudziem citiem treneriem. Sezonas otrajā pusē, īpaši svarīgajās savstarpējās spēlēs, izskatījās, ka skontieši ir vairāk izsalkuši pēc titula nekā viņu konkurenti vai vismaz daļa spēlētāju to rindās. Zināmā mērā tas ir pat likumsakarīgi, jo "Skonto" sastāvā bija visvairāk spēlētāju, kuri savā karjerā vēl neko lielu nebija izcīnījuši, lielākajai daļai no viņiem tā bija pirmā reālā iespēja kļūt par čempioniem un nevarēja taču paredzēt, kad vēl viņi būs tik tuvu titulam. Trešajā riņķī "Skonto" zaudēja tikai vienā spēlē - savā laukumā "Daugavai" (tas tikai lieku reizi parāda Daugavpils komandas potenciālu un tās iespējas nākamsezon). Sportā ir labs teiciens: tev nav jābūt spēcīgākam vispār, bet gan tieši šeit un tagad. Tieši šeit un tagad - čempionāta izšķirīgajā fāzē - skontieši bija spēcīgāki pirmām kārtām morāli un tas ļoti lielā mērā izšķīra titula likteni. Ja Liepājas (vairāk) un Ventspils (mazāk) komandas sezonas laikā mainīja sastāvus, tad "Skonto" virknējums palika visstabilākais, plus vēl atgriezās ierindā Aleksandrs Cauņa, kas bija lielāks pluss nekā pieredzējušā Jurija Laizāna aizbraukšana uz Belgorodu. Dubra, Maksimenko, Turkovs, Ikstens, Rode... Tie ir tikai daži jaunie "Skonto" futbolisti, kuri aizvadītajā sezonā krietni pacēla savas akcijas, kļuva zināmi un pievērsa sev lielāku uzmanību nekā iepriekšējās sezonās kopā. Ja skontiešiem izdosies saglabāt kodolu, ja izdosies pastiprināt komandu ar tik pat sportiskā ziņā ambicioziem jauniem un nedaudz vecākiem futbolistiem (tādus, kas uzreiz varētu lielā mērā noteikt komandas spēli, pašreiz laikam nevienam nav iespēju iegādāties vai arī tos ir iespējams dabūt tikai uz sezonas pirmo daļu, kamēr pieredzējušie meistari atrod labākus variantus, kas savukārt diezin vai ir labākais variants labas un stabilas komandas izveidošanā), tad pirms 2011. gada sezonas skontieši varbūt atkal pēc ilgāka pārtraukuma būs galvenie pretendenti uz titulu.
Nav zināms, kā nākamajai sezonai veidosies Ventspils un Liepājas komandas, cik no šā gada virknējuma tajās paliks un cik būs prom. Vēl nav zināms, vai abās komandās paliks to pašreizējie galvenie treneri un no tā, kāds būs lēmums, arī lielā mērā varēs spriest par abu Kurzemes spēcīgāko komandu tālāko virzību jeb kursu. Liepājnieki jau izziņojuši komandas veidošanu taupības režīmā, taču arī taupības režīms var būt dažāds un ne jau tikai naudas daudzums, bet gan prasme ar to rīkoties nosaka komandas spēku. Ventspilnieku uzsāktais kurss uz jaunu spēlētāju audzināšanu augļus dos vēlāk, uzreiz šādā procesā rezultāts nav sasniedzams, taču pirmo augļu iedīgļi jau bija redzami Zjuzina, Stola, Ignatāna, E.Višņakova, Rugina un vēl dažu spēlētāju personās, no kuriem dažus jau zinājām, bet citus vēl nē. Liepājas komandā par vienu no līderiem kļuva 18 gadus vecais Deniss Rakels, kura nākamsezon "Metalurga" rindās acīmredzot nebūs. Liepājai bija viena no pieredzējušākajām komandām virslīgā un tāpēc liepājnieku rindās jaunu vai daļēji jaunu seju gandrīz nav (ja nu vienīgi R.Savaļnieks, kurš gan sezonas otrajā daļā un beigās gandrīz nespēlēja). Liepājas futbola audzēkņi ir visu vecumu Latvijas izlasēs, nacionālo izlasi ieskaitot, turklāt ne viens vai divi, turklāt jaunatnes izlasēs tie visi vēl ir "Liepājas metalurga" spēlētāji, tā ka rezerves Liepājā audzina labas un atliek tikai tās prasmīgi izmantot. Bez pastiprinājuma "no malas" (citu Latvijas klubu vai ārzemju spēlētājiem) droši vien neiztikt, taču izskatās, ka tas būs ļoti minimāls un precīzi izsvērts pastiprinājums. Kļavam, Ivanovam un Soloņicinam līdzvērtīgas maiņas "uz sitienu" nebūs, taču nevajag aizmirst, ka viens no galvenajiem priekšnoteikumiem labas un stabilas komandas izveidē ir pacietība.
Daugavpils komanda - šoreiz "Daugava" - atkal ieņēma savu jau tradicionālo ceturto vietu. Pēdējo reizi trijniekā daugavpilieši bija 1997. gadā (trešie) un šosezon bija tam atkal diezgan tuvu (līdz liepājniekiem tikai 5 punkti), turklāt, kā jau minēju, nezaudēja savstarpējo spēļu summā nevienam no medaļniekiem. Kad sezonas vidū komandu pameta pieredzējušie leģionāri Porošins, Ramazanovs un Dudņiks, likās, ka ne uz ko vairāk par ceturto vietu "Daugava" vairs pat cerēt nevar, taču iznāca otrādi. Uz skatuves iznāca vairāki pašmāju jaunie futbolisti (Kovaļovs, Kokins), daži jau vairāk zināmi spēlētāji, kārtējo sezonu viens no labākajiem malējiem pussargiem bija Valerijs Afanasjevs, bet - galvenais - komanda izcēlās ar labu spēles organizāciju un disciplīnu, kas ir pirmām kārtām reabilitētā trenera Tamaza Pertijas nopelns. Vai "Daugavai" izdosies saglabāt labākos spēlētājus - rādīs laiks, taču ja ne nākamsezon, tad pēc 3-4 gadiem Daugavpils komandai vajadzētu būt vēl spēcīgākai, jo aug laba jaunā maiņa, kuras audzināšanā beidzot laikam ir ieviesta kārtība (vairākus talantīgus spēlētājus bijušie Daugavpils treneri jau paspēja paķert sev līdzi uz Ventspili).
Interesanta jaunā sezona solās būt Jūrmalai, jo šo pilsētu virslīgā pārstāvēs divas komandas. Līdz ar Ventspils FK "Tranzit" atteikšanos no spēlēšanas virslīgā un līdz ar to no pārspēlēm par vietas saglabāšanu tajā, virslīgā bez pārejas spēlēm ienāk FC "Jūrmala". Tās jau, protams, ir jūrmalnieku problēmas, taču kaut kā neloģiski sanāk - nav īstas skaidrības, kāda būs pilsētas labākā komanda "Jūrmala-VV", bet virslīgā nāk vēl viena komanda (1. līgā vēl ir arī Jūrmalas "Spartaks", kas ieņēma 9. vietu). Diezin vai Jūrmalā ir tik daudz gan spēlētāju, gan naudas resursu, lai izveidotu divas labas nevis izdzīvošanas līmeņa komandas virslīgai. Katrs grib būt galvenais... Kamēr tā būs (neatkarīgi no tā, kur tiek ņemta nauda un no kurienes ir spēlētāji, runa ir par principu), tikmēr Jūrmalai diezin vai virslīgā būs komanda, kas spēkosies par medaļām vai būs kaut vai to tuvumā. Tā nav aksioma, ka pilsētā jābūt tikai vienam virslīgas klubam, taču ja jau tās vienīgais klubs nereti cīnās par puslīdz normālu eksistenci, tad diezin vai tamlīdzīga šķelšanās un princips "kurš te ir galvenais" nāk par labu. Toties tagad mums būs jauns derbijs - Jūrmalas derbijs.
Latvijas kausa īpašnieks FK "Jelgava" ieņēma 6. vietu. Varēja būt varbūt vietu augstāk, taču vieta tik un tā ir atbilstoša komandas sastāvam un iespējām. Kausa izcīņa un čempionāts - tie ir divi dažādi turnīri ar atšķirīgu gatavošanos tiem un spēlēšanas psiholoģiju tajos. Jelgavā ir lieliska bāze, sakārtota rezervju audzināšanas sistēma, sportiski ambiciozs treneris, uzticīgi līdzjutēji un augsta līmeņa spēļu sarīkošana, tā ka tā nav komanda-viendienīte un iegūtais Latvijas kauss gan jau nav pēdējā trofeja vai pēdējais panākums kluba jaunāko laiku vēsturē.
Apmēram to pašu var teikt pat Rēzeknes "Blāzmu", kas patiesībā pašreiz ir pilsētas sporta seja. Vai to pašu varēs teikt par 1. līgas čempionu Gulbenes FB "Gulbene 2005" - rādīs laiks. Futbols Gulbenē, tās apkaimē un visā reģionā ir cieņā, var paredzēt, ka virslīgā stadions būs pilns gandrīz visās spēlēs un atliek tikai gulbeniešiem novēlēt nepalikt virslīgas vēsturē to komandu sarakstā, kuras "uzspīdēja" un apdzisa. Katrā ziņā esam ieguvuši Latvijas futbola ģeogrāfijas kartē jaunu "apdzīvotu vietu" un tas vien jau ir labi.
"Tranzit", kā jau minēju, virslīgā nespēlēs un nākamsezon būs 1. līgā. Varbūt arī pareizi - neklājas virslīgas komandas fārmklubam (pat ja ir tāda iespēja) spēlēt virslīgā. Nākamsezon tāda komanda virslīgā būs tikai viena JFC "Olimps/RFS" (skontiešu fārmklubs). Kā galvenās komandas rezervju kalve tāda komanda ir laba, jo jaunie spēlētāji nonāk "Skonto" rindās jau ar virslīgas pieredzi (daži nonāk arī citos klubos), taču diezin vai tādu komandu drīkst saukt par pilnvērtīgu konkurentu - jebkurā laikā taču no tās sastāva var "izraut" vairākus spēlētājus galvenais klubs un tad vieniem ir jāspēlē ar tādu, bet citiem - jau ar krietni vājāku komandu. Droši vien, ka šāda vienas sistēmas divu komandu atrašanās dod labumu arī futbolam kopumā, jo nav jau mums tik liela jauno spēlētāju un komandu, kuros viņi varētu pilnvērtīgi augt, izvēle, turklāt vismaz "Skonto" un "Olimps/RFS" savstarpējo spēļu sakarā līdz šim nav iemesla runāt pat izlīdzēšanu, punktu atdošanu u.tt. (gluži otrādi - atcerēsimies abu komandu pēdējo maču pagājušajā sezonā...), tāpēc citi konkurenti laikam par šādu "kārtību" neiebilst.
Nebūs nākamsezon virslīgā "Jaunības", kas līdz beidzamajam izmisīgi spēkojās par palikšanu. Tāds un likumsakarīgs liktenis. Visu valstu virslīgās ir komandas, kas no tām izkrīt, bet visās tādās komandās ir vismaz daži spēlētāji, kas nokļūst citās virslīgas komandās, kas nepazūd futbolam un nepazaudē iespēju augt. "Jaunība" nav izņēmums un tikai tāpēc vien tās sezona virslīgā nav zemē metama.