Anatolijs Kreipāns: Slavēt? Nopelt? Pagaidīt!

Salīdzināsim, kā rīdziniekiem pirmajās desmit spēlēs ir klājies iepriekšējos divos turnīros. Pirmajā KHL čempionātā pēc pirmajām desmit spēlēm dinamiešiem bija 17 punktu un tas ir līdz šim labākais starts. Viena uzvara pirmajās piecās spēlēs, bet tad - četras uzvaras pēc kārtas pamatlaikā! Pagājušajā sezonā pēc desmit spēlēm bija 12 punktu. Trīs zaudējumi pēc kārtas, tad divas uzvaras, atkal trīs zaudējumi, divas uzvaras... Šūpoles. Tagad komandas rēķinā ir 14 punktu un tas ir otrs labākai starts, tā ka jau tas vien neliek izdarīt nedz cerību pārpilnus, nedz bezcerības pārņemtus secinājumus. Pirmajās četrās spēlēs tika iegūti septiņi punkti, tad - tikai četri punktu nākamajās piecās spēlēs, turklāt bija arī trīs zaudējumi pēc kārtas. Kas ir krasi atšķirīgs no iepriekšējām sezonām? Ja nu vienīgi tas, ka, atskaitot pāris sliktas spēles (ar "Avtomobilist" mājās un "Jugra" viesos), rīdzinieki ne punktu, bet vizuālā ziņā jauno sezonu ir sākuši pārliecinošāk nekā pirmās divas. Uzvaru un zaudējumi sērijas, veiksmju un neveiksmju sērijas - tās ir raksturīgas lielākajai daļai KHL komandu, no tādām pirmām kārtām neizbēg tā sauktās vidusmēra komandas. Skaidrs, ka gribas, lai būtu arvien labāk, skaidrs, ka ar katru nākamo sezonu vajadzētu būt arvien labāk, taču tieši tāpat domā un rēķina lielākā daļa konkurentu un nav šajā līgā nevienas komandas, kas noteikti un izteikti būtu vājāka par Rīgas "Dinamo". Tādas komandas šajā līgā droši vien arī nespēlēs.

Palasot ne tikai līdzjutēju (tas būtu pilnīgi normāli), bet arī dažu kolēģu vērtējumus par atsevišķiem spēlētājiem un galveno treneri pirmo desmit spēļu laikā, dažreiz pārņem šaubas, vai mēs patiešām iepriekšējās divās sezonās Jūliusa Šuplera vadībā esam tikuši Gagarina kausa izcīņā un pagājušajā pavasarī uzvarējuši tajā Sanktpēterburgas SKA. Skaidrs, ka tā ir vēsture un katrā nākamajā sezonā, kā arī katrā nākamajā spēlē viss ir jāapliecina no jauna, taču nevar tā būt, ka Šuplers pēkšņi vairs neko nesaprot no sastāva komplektēšanas, no spēlētāju izvēles un vispār - no komandas trenēšanas. Tā nenotiek! Neviens nav pasargāts no kļūdām un tādas ir arī Rīgas "Dinamo" galvenajam trenerim, taču nosauciet man kaut vienu citu treneri, kurām tādu nav. Negrasos kļūt par Šuplera advokātu jeb aizstāvi, man, piemēram, nepatīk viņa reakcija uz nepatīkamiem jautājumiem  (arī tas ir žurnālistu darbs - uzdot tādus jautājumus), atgādinājumi par to, kā līgā mēs spēlējam (varētu domāt, ka nezinām), domas dalās vēl dažās lietās, taču tas nekādā ziņā nav arguments, lai pēc vienas vai kaut trim zaudētām spēlēm secinātu, ka Šuplers kā treneris nekam nav derīgs. Turklāt tikai pēc desmit spēlēm...

Nebija, piemēram, skaidrs kāpēc skaitliskajā vairākumā Šupleram jāliek laukumā tautietis Jurajs Mikušs, kurš nupat tikai ieradies komandā un kuram vēl vajadzīgs laiks, lai saprastu, kā jāspēlē un kas jādara, jāapjauš KHL līmenis, taču arī šādam it kā galīgi neloģiskam gājienam var atrast izskaidrojumu - proti, treneri dažkārt jaunpienācējam uztic to, kas tam it kā vēl nemaz nepienākas, lai spēlētājs ātrāk sajustu pārliecību, lai ātrāk iespēlētos jaunajā komandā. Kas attiecas uz riebšanu Latvijas izlasei... Nu, nestāv Jūlis pie apmales un nesēž savā istabā "Inbox.lv" ledushallē Piņķos un nedomā, kā lai ieriebj Latvijas izlasei, kā lai atstāj malā kādu no vietējiem spēlētājiem. Viņš ir "Dinamo" galvenais treneris un no viņa šeit prasa rezultātu. Kurus spēlētājus, cik daudz un kā izmantot - tas jau ir trenera redzējums un viedoklis, kas veidojas ikdienas treniņus nevis tikai spēlēs. Un vai tad varam pilnīgi pārliecināti teikt, ka tie pašmāju hokejisti, kas pašreiz palikuši malā, patiešām ir pārāki (bez galvastiesu vai citādi, bet vienkārši - pārāki) par tiem, kas tagad spēlē? Diezin vai. Un, ja tā, tad pārējais ir tikai treneru (ne jau viens pats Šuplers visu izsver un analizē) kompetencē. Taisnība viņiem vai nē - to rādīs laiks. Vai kāds cits treneris Šuplera ādā rīkotos citādāk? Šaubos. Ja vien tas nebūs reizē arī Latvijas izlases galvenais treneris, kaut gan arī tad spēlēs tie, kuri tieši konkrētā brīdī ir labāki nevis vispār varētu būt labāki. Tiks vēl iespēja un ne viena vien gan Gintam Meijam, gan Andrim Džeriņam un viņiem ir jābūt gataviem to izmantot. Tāpat kā Jurim Štālam, Jānim Andersonam un citiem, kas ir tuvāk vai tālākā "Dinamo" redzeslokā.

Vienīgais, kas man nav galīgi pieņemams un saprotams, ir pieredzējušā aizsarga Oļega Sorokina "atkabināšana" pēc viņa, iespējams, labākās sezonas karjerā, turklāt vietā nepaņemot nevienu neapstrīdami labāku aizsargu (neaizmirsīsim arī Oļega lomu skaitliskajā vairākumā). Vēl - Edgara Masaļska tik vienaldzīga "aiziešana" no komandas. Radās iespaids, ka no kluba vadības puses nemaz nebija rīcības, kas liktu Edgaram pārdomāt, kas viņā radītu šādu vēlmi. Iespējams, ka vienkārši nezinu visus zemūdens akmeņus.

Vai desmit spēles ir pietiekams laiks, lai izdarītu secinājumus par atsevišķiem spēlētājiem? Kā par kuru un kādā situācijā. Ja, piemēram, nupat esi ieradies komandā vispār bez spēļu prakses, tad tas ir viens gadījums, bet ja esi kopā ar komandu aizvadījis visu gatavošanos sezonai un pārbaudes spēles - tas ir cits gadījums. Daudzkārt peltais Mikušs, kuram ir tikai 23 gadi, ir aizvadījis tikai četras spēles. Nav labi, ka viņam nav ne gūtu vārtu, ne rezultatīvas piespēles, taču skats nav arī bezcerīgs - ar katru spēli mazliet labāks, turklāt tieši spēles "Dinamo" slovakam kļuva par pirmajām šajā sezonā. Pacietīsimies. Iekšā puisim ir. Iekšā ir un sāk nāk ārā arī Brokam Troteram. Ziemeļamerikāņi - ar retiem izņēmumiem - vispār Eiropas klubos iejūtas ilgāk (ir vismaz divi objektīvi iemesli). Slavenais Aleksejs Jašins vienā no savām nesenajām intervijām skaidroja SKA neveiksmes un nepārliecinošo startu ar pārmaiņām sastāvā, ar to, ka vajadzīgs laiks, kamēr spēlētāji sāks kā nākas saprasties laukumā. Runa ir par pasaules klases hokejistiem, kuriem - kā daži domā - vajadzētu lēkt laukumā jebkurā komandā, jebkurā virknējumā un pret jebkuru pretinieku un uzreiz sākt mest ripas pretinieku vārtos. Mēs tādus meistarus dabūt nevaram un pat nesapņojam par tiem. Tātad mums ir jābūt bruņotiem ar vēl lielāku pacietību. Ir aizvadītas tikai desmit pirmās spēles. Rīgas "Dinamo" tajās ir 14 punktu.