Foto: F64

Pēc Latvijas hokeja izlases spēlēm turnīrā Francijā uzbrucējs Miks Indrašis teica, ka esot patīkami atkal uzspēlēt izlasē. Droši vien, ka vārdam "uzspēlēt" nekāda īpaša nozīme netika piešķirta, tā izsakās daudzi spēlētāji daudzās komandās un tas ne vienmēr nozīmē ... uzspēlēšanu nevis nopietnu spēlēšanu.

Šoreiz sakrita tā, ka Latvijas izlase patiešām tikai uzspēlēja. Puiši patīkami pavadīja kopā laiku un pie reizes (nevis otrādi) uzspēlēja hokeju. Tāds arī rezultāts. Tāds arī iespaids. Tāpēc arī tik liela ir galvenā trenera neapmierinātība. Turpinājums uzspēlēšanai jau sekoja Rīgas "Dinamo" rindās mačā pret "Barys".

Runa nav konkrēti par Indraši vai par kādu citu, bet gan par iespaidu kopumā. Tā ne tuvu nebija Latvijas izlase savā labākajā sastāvā, bet tieši tāpēc no uzspēlēšanas nedrīkstēja būt ne miņas. Varbūt pārāk traucēja apziņa, ka "tik un tā netikšu", jo skaidrs, ka no šā virknējuma olimpiskajās kvalifikācijas turnīrā piedalīsies tikai 5-6 spēlētāji (plus mīnus viens vai divi uz vienu vai otru pusi)? Atvainojiet, bet kad tad vēl sevi apliecināt, ja ne šādā turnīrā un ne šādā situācijā? Visas kārtis taču pašu rokās. Nākamreiz tās neviens vairs var arī neiedot kaut vai uzspēlēšanai.

Mums kaut kā pieņemts nevērtēt īpaši augstu ne Franciju, ne Dāniju (pat pēc zaudējumiem šīm izlasēm), nerunājot jau nemaz par Slovēniju, taču šis gadījums (mūsu izlases sastāvs) nebija no tiem, kad varēja piezagties pašpārliecinātība. Kas tad par iemeslu? Izlases treneriem ir, par ko palauzīt galvu, taču pirmām kārtām to būtu jādara pašiem spēlētājiem. Kas es esmu hokejā? Daudziem ļoti derētu sev uzdot tādu jautājumu. Var mierināt sevi ar domu, ka zaudējums Francijai ar 4:7 (no 2:0 - 2:6...; kad vēl Latvijas izlase pret nebūt ne pasaules TOP izlasi ir zaudējusi sešus vārtus pēc kārtas, nebūdama arī bez vairākiem labākajiem spēlētājiem?) un uzvaras nenoturēšana pamatlaikā ar slovēņiem nāks tikai par labu - proti, tas sapurinās spēlētājus, tas liks maksimāli "savākties" uz olimpisko kvalifikācijas turnīru. Cerams, ka tā patiešām notiks, taču tur jau tā lieta, ka no šā sastāva tur būs tikai daži spēlētāji... Ko nu man te plēsties, tik un tā taču nespēlēšu - ja kāds tā patiešām iedomājās un ar tādu attieksmi spēlēja, tad var būt pavisam mierīgs - noteikti netiks ne šoreiz, ne nākamreiz ne varbūt arī nekad. Iespējams, ka viens ar otro tas nav tieši saistīts, taču arī Rīgas "Dinamo" spēle pret "Barys" otrajā un īpaši trešajā trešdaļā un papildlaikā izvērtās par uzspēlēšanu. Izlase turnīrā Francijā un Rīgas "Dinamo" - tās ir ļoti atšķirīgas komandas, abās bija tikai daži spēlētāji, taču redzētais bija stipri līdzīgs, vai ne?

Savulaik par to jau rakstīju un daži par to stipri apvainojās. Lai apvainojas vēlreiz - proti, ja nebūtu speciāli spēlēšanai KHL izveidota Rīgas "Dinamo" komanda, tad lielākā daļa no mūsu hokejistiem KHL nemaz nespēlētu. Cik mūsu spēlētājus spēcīgākajās Eiropas hokeja līgās pirms KHL izveidošanas varat nosaukt? Tos, kas netiek "Dinamo", kaut kā masveidīgi nesauc un nesauc uz Šveices, Vācijas, Dānijas, nu, kaut vai uz Francijas, Austrijas vai Baltkrievijas klubiem. Tur maz maksā un tāpēc nav vērts braukt? Bet vispirms taču tomēr neaicina un nepiedāvā - kā labākajam vai potenciālajam komandas līderim - lielāku honorāru nekā pārējiem. Patiesībā daudziem tā ir liela laime, spēlēt tik spēcīgā līgā, turklāt vēl NHL lokauta laikā pastiprinātā ar daudzām pasaules līmeņa hokeja zvaigznēm, tā varbūt ir vienreizēja iespēja, taču visi to joprojām nav sapratuši. Visiem arī talanta un meistarības "griesti' nekad neļaus kļūt par redzamiem KHL līmeņa spēlētājiem, visi nekad arī nekļūs par zvaigznēm, taču tam nekādā ziņā nevajadzētu ietekmēt attieksmi. Tas pats arī par izlasi - vai tad tā spēlē tik bieži un vai tad tā sauktos otrā plāna spēlētājus tajā tik bieži aicina?

Pirms turnīra Francijā bija bažas, ka izlases galvenais treneris Teds Nolans īsti nenovērtē tos pretiniekus, kas mums februāra sākumā nāks pretī (pārāk slavinoši vērtējumi pēc zaudētām spēlēm ar Krievijas pat ne gluži otro izlasi), bet tagad, šķiet, viņš īsti nesaprot, ko grib sasniegt un gūt hokejā vairāki paša komandas spēlētāji. Būs Dārziņš, Miķelis Rēdlihs, Sprukts, Kulda, Bārtulis, Karsums, Masaļskis un citi izlases līderi, būs (jācer!) labākais sastāvs un ar to mums kvalifikācijas turnīrā ir jāuzvar, taču ne jau par izlases labākajiem spēlētājiem kāds uztraucas - par tiem, kas pagaidām vēl ir tikai starp izlases kandidātiem, bet jau grib tikai uzspēlēt...

Lai Miks Indrašis neņem ļaunā, viņš šeit nav domāts kā negatīvais piemērs, vienkārši viņa izmestais vārds "uzspēlēt" ļoti precīzi trāpīja izlases snieguma kontekstā Francijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!