Taču kaut neliela vilšanās sajūta, sajaukta ar atvieglotu nopūtu, lielai daļai līdzjutēji paliek. Ne jau pēc medaļām braucām uz Slovakiju, bet arī ne ar domu cīnīties tikai par palikšanu Elites grupā. Tiesa, viss varēja pavērsties tik pat labi gan uz vienu, gan uz otru pusi un tad – atkarībā no situācijas – pārrunas par hokeja izlasi būtu krasi atšķirīgas.
Daži neiecietīgākie lasītāji zvanīja un centās pārliecināt, ka hokejisti nespēlē tīšām. Negrib spēlēt, jo viņiem, raug, te nemaksā (varētu domāt, ka agrāk maksāja un ka tikai tāpēc kāds spēlēja izlasē). Tas bija pēc mača ar Slovēniju. Kaut ko tamlīdzīgu man ir grūti iedomāties un pieņemt, taču var saprast arī šādu cilvēku reakciju, ko radīja neveiksmes spēlēs pret Dāniju un Slovēniju. Tādās situācijās reti kurš mēģina saprast, kāpēc tā notika, tiek gāztas ārā emocijas un tās nevar būt pozitīvas. Gadās arī tamlīdzīgas galējības un pat nevēlēšanās aizdomāties - kāpēc tad, piemēram, komanda spēlēja pret Čehiju un Somiju? Interesanti, ko pārliecinātie par tīšu nespēlēšanu teiktu tagad, kad Latvijas izlase pārliecinoši uzvarēja Baltkrieviju un Austriju...
Patiesībā nespēlēšana jeb pretinieka pienācīga nenovērtēšana bija tikai vienā trešdaļā - pirmajā trešdaļā spēlē pret Dāniju. Pēc tam daudz laika paņēma "pārslēgšanās", papildus nervozitāti radīja otrās trešdaļas sākumā zaudētie vārti, bet trešajā trešdaļā - tur nu jāpiekrīt vislielākajiem kritiķiem un izlases nonicinātājiem - mūsu pārākums bija liels un dāņi var pateikties gan savam vārtsargam, gan veiksmei, ka neguvām kaut vienus vārtus. Būtu tas izdarīts, Latvijas izlase būtu iekļuvusi grupu turnīra otrajā posmā un nebūtu ne miņas no negatīvu emociju lavīnas. Pietrūka viena precīza metiena.
Zaudējums Slovēnijai - tās bija iepriekšējā zaudējuma sekas. Komanda bija sagrauta morāli. Skaidrs, ka tas nav labi, skaidrs, ka jāprot arī šādās situācijās saņemties un uzvarēt slovēņu līmeņa komandu, taču tas ne vienmēr izdodas un arī daudz augstāka ranga komandām par Latvijas izlasi. Var, protams, teikt, ka palikt Elites grupā palīdzēja Austrijas uzvara pār Slovēniju, taču ne jau mums vai kādam citam austrieši nāca palīgā - viņi paši spēkojās par vietu zem saules nevis spēlēja kāda cita labā. Pēdējā spēlē, starp citu, Austrijai vajadzēja uzvarēt tieši Latviju, taču tā zaudēja. Vispirms mēs paši uzvarējām Baltkrieviju un Austriju, ja tā nebūtu, tad neviena vislabvēlīgākā situācija neko nebūtu devusi. Ja ir vēlēšanās, tad katrai uzvarai vai labvēlīgai situācijai taču var atrast "cūceni", kas bija mums par labu. Bet cik tādu spēlē ar Latviju bija par labu tiem pašiem dāņiem?
Viss iepriekš rakstītais nav domāts komandas attaisnošanai. Puiši ar uzvarām pēdējās divās spēlēs vismaz daļēji attaisnoja sevi paši un turnīrā kopumā guva labu mācību.. Notikumi šajā pasaules čempionātā kā nevienā iepriekšējā turnīrā spilgti parādīja to tendenci, kas pasaules hokejā sāka iezīmēties pēdējos gados un kas sporta veidam nāk tikai par labu - proti, spēku izlīdzināšanās un līdz ar to konkurētspējīgu komandu skaita palielināšanās. Laikam ir pienācis pēdējais laiks pārvērtēt vērtības. Vienu no Krievijas sporta laikrakstiem Latvijas un Baltkrievijas izlašu nolaišanās līdz "izdzīvošanas turnīram" šajā čempionātā tiem pasniegta kā laba mācība abām šīm izlasēm un kā atgādinājums Krievijas un citām favorītkomandām par to, ka hokeju arvien labāk prot spēlēt ne tikai NHL, KHL, Zviedrijas un Somijas un virslīgās, ka vēl arī ne tikai Šveicē spēcīgākie klubi spēj konkurēt un pat uzvarēt NHL un KHL klubus, ka arī citās hokeja līgās ir labi hokejisti un ar šo valstu izlasēm arvien vairāk jārēķinās. Jā, joprojām ir favorīti Kanāda, Krievijas, Čehija, Zviedrija, Somija, ASV (atkarībā no izlases sastāva un varbūt Šveice, kas gan var arī vēl netikt ceturtdaļfinālā, taču pārējās komandas favorītiem uzvarēt kļūst arvien grūtāk. Nav iemesla nerēķināties ar izlasi, kurā nav spēlētāju no NHL vai KHL un kurā ir tikai daži spēlētāji no Zviedrijas Elitserien vai Somijas SM-Liiga čempionātiem un nav iemesla iedomāties sevi par pārāku tikai tāpēc, ka izlasē ir spēlētāji tikai no KHL komandām vai pat daži NHL klubu pārstāvji. Pērn, piemēram, amerikāņi cīnījās par palikšanu Elites grupā ar 20 hokejistiem no NHL komandām. Jā, tās nebija superzvaigznes, taču tie nebija arī rezervisti, kuri tiek laukumā tikai lielos svētkos.
Gandrīz katrā čempionātā bija kāds vai pat daži pārsteigumi, taču šis pasaules čempionāts spēku izlīdzināšanos parāda kā nekad iepriekš spilgti (tiesa, var teikt, ka vēl nevar zināt, kā būtu, ja, piemēram, lielie grandi dabūtu visus savus labākos spēkus no NHL, tad jau tas būtu cits turnīrs, taču tad, starp citu, arī pārējās komandas saņemtu pastiprinājumu no pasaulēs spēcīgākās hokeja līgas un nekas daudz nemainītos). Krievijas zaudējums Vācijai un izmocītās uzvaras pār Slovēniju un Dāniju, Zviedrijas zaudējums norvēģiem un izmocīta uzvara pār tiem pašiem austriešiem, Vācijas uzvara pār Slovakiju un zaudējums tikai pēcspēles metienos Somijai, bet tad - zaudējums Dānijai, Francijas uzvara pār baltkrieviem, kanādiešu mocības ar šveiciešiem un tamlīdzīgus piemērus varētu minēt vēl. Aizvadītajās 42 spēlēs tikai 9 reizes vienas komandas pārsvars bija lielāks par trim vārtiem, turklāt arī dažās pārliecinoši uzvarētajās spēlēs favorīts pārsvaru guva tikai pēdējā trešdaļā (piemēram, dāņi pusi spēles labi turējās pret Somiju, pēc divām trešdaļām bija tikai 0:2, no 0:3 dāņi vēl panāca 48. minūtē 1:3 un tikai pēc 1:4 mača galotnē saprata, ka laikam nekas nesanāks). Galu galā - un Latvijas spēles pret Čehiju un Somiju vai tad arī nav pietiekami spilgts piemērs? Mūs favorītu lokā tomēr pieskaita nevis sev līdzīgiem, bet gan "pārējām" komandām un šīs pārējās komandas kļūst spēkos arvien līdzīgākas savā starpā, kā arī izrāda arvien niknāku pretestību medaļu un titula pretendentiem. Tendence, kas pasaules čempionātu padara aizraujošāku un kas sporta veidam nāk tikai par labu. Tā ka turpmāk ir jārēķinās, ka tevi var nosūtīt uz "izdzīvošanas" grupu un tas nav jāuztver kā kāda diversija pašu izlasē vai melno spēku nodarījums. Jābūt vēl labāk gataviem nepieļaut, lai tā notiktu. Jāpārvērtē vērtības - gan pašiem sevi, gan attieksmi pret saviem konkurentiem.
Nākamgad pasaules čempionātā būs nevis četras grupas pa četrām, bet gan divas grupas pa astoņām komandām, taču šajā čempionātā (un turnīrs vēl tikai ieiet izšķirīgajā posmā!) novērotā tendence vairs nemainīsies. Elites grupā šopavasar iekļuva Kazahstāna un Itālija, kas pēc gada Zviedrijā un Somijā arī nevienam nesniegs dāvanas. Bet Austrijai un Slovēnijai nebūs viegli tikt atpakaļ Elites grupās, jo to pašu kāro arī Ukraina un Ungārija, jārēķinās arī ar Lielbritāniju un Poliju. Elites grupā jārēķinās pilnīgi ar katru.