Cita lieta, kā šis aiziešanas, atkāpšanās vai atlaišanas process tiek pasniegts.
Katru rezultātu var vērtēt formāli, bet var arī pēc būtības. Treneru jeb visa izlases personāla atbrīvošanu var paziņot un izskaidrot kā šajā situācijā nepieciešamību, bet var to izdarīt tā, ka nevar īsti saprast - kurš tad īsti ir, bet kurš nav atbrīvots un vai tā ir atbrīvošana "uz laiku". LHF valdes lēmumā man nav skaidras divas lietas. Kā treneri var būt atbrīvoti līdz 1. decembrim (nav teikts, ka neviens no izlases personāla nevarētu atgriezties izlasē)? Kā nosacīta atlaišana? Kā laiks nokaunēties un izjust vainu?
Ja reiz atbrīvotas visas izlases oficiālās personas, kuras tika pieteiktas pasaules čempionātam, tad tas nozīmē, ka atbrīvots arī delegācijas vadītājs Kirovs Lipmans, komandas dakteri, preses sekretārs u.tt.? Vai tomēr tikai treneri Oļegs Znaroks, Harijs Vītoliņš un Leonīds Beresņevs, kā arī ģenerālmenedžeris Sandis Ozoliņš? Attiecībā uz Ozoliņu federācijas prezidents televīzijā atļāvās - maigi izsakoties - tuvredzīgu un nekorektu secinājumu, ka Ozoliņš ģenerālmenedžera amatā tika aicināts vienīgi tāpēc, lai nebūtu problēmu ar Rīgas "Dinamo" hokejistu iekļaušanos izlasē. Federācijas prezidents laikam nezināja, kādas ir hokejistu (un ne tikai no Rīgas "Dinamo") atsauksmes par Sanda veikumu. Varbūt Lipmanam (vai kādam citam) bail no Ozoliņa autoritātes? Ozoliņš nestrādāja izlasē Limpanam vai kādam citam onkulim no LHF valdes, viņš darbojās hokejistu, komandas un hokeja labā, taču šaubos, ka pēc šāda secinājuma no federācijas prezidenta puses viņam vēl būs vēlēšanās darboties kaut kādā statusā izlasē vai Latvijas hokejā vispār (vismaz kamēr Limpans būs prezidenta krēslā). Neuzticību var izteikt dažādi. Kirovam Limpanam diemžēl ir raksturīgi vispirms kaut ko intervijā pateikt, bet pēc tam sūkstīties, ka viņš ir nepareizi saprasts, ka viņš tā neesot domājis u.tt. Šoreiz teikto pārprast nemaz nav iespējams. Neko darīt - jāmeklē jauni treneri un jauns ģenerālmenedžeris. Vai arī jaunas pārējās čempionātam pieteiktās personas?
Līdz 1. novembrim LHF valdei esot jāatrisina situācija, formējot jaunu Latvijas nacionālās hokeja izlases vadību. Kuluāros runā, ka viens no pretendentiem uz jaunā galvenā trenera vietu varētu būt, piemēram, Aleksandrs Beļavskis. Ir arī citi varianti. Droši vien, ka laika gaitā parādīsies vēl citi varianti. Iespējams, ka kāds no atbrīvotajiem tiks saukts atpakaļ. Tas pat nav tik svarīgi, jo ne jau no tā Latvijas izlase pēkšņi sāks spēlēt galvastiesu labāk. Mūsu vieta arī jaunajā pasaules čempionāta izspēles sistēmā tik un tā būs diapazonā no iekļūšanas ceturtdaļfinālā līdz vietas saglabāšanas Elites grupā. Tā ir realitāte neatkarīgi no tā, kurš ir izlases treneris. Būs ierindā visi labākie spēlētāji, neizkritīs neviens no sastāva jau turnīra gaitā - reāli varām spēkoties par tikšanu ceturtdaļfinālā, nebūs atkal 4-5 labu meistaru, plus vēl izkritīs kāds turnīra gaitā un atkal risināsim "izdzīvošanas" jautājumu. Tamlīdzīga situācija ir vēl vismaz 4-5 izlasēm.
Tā vien šķiet, ka objektīvu (vairāk) un subjektīvu (mazāk) iemeslu dēļ izlases tikai 13. vieta pasaules čempionātā (tas, ka ar to neviens nav apmierināts, pašus hokejistus un trenerus ieskaitot, ir tikai normāli un pareizi), kļuva tikai par ieganstu izdarīt pārmaiņas. Galvenais ir tikai un vienīgi galarezultāts, bet pats process - nav svarīgs. Šoreiz bija tas gadījums, kad labu spēļu bija vairāk nekā sliktu, bet galarezultāts - slikts. Tā sportā mēdz gadīties. Pieļauju, ka pārmaiņas izlasē patiešām ir nepieciešamas, ka tās vadībā patiešām vajadzīgas svaigas vēsmas un idejas, taču - atkārtošos - atbrīvot no amatiem var dažādi un arī pārmaiņas var uzsākt daudz citādāk. Tagad izskatās, ka skaidrības par to, kā un ko darīt tālāk, nav nekādas. Vai tad citādi būtu atbrīvošana "uz laiku" - sak, jūs jau patiesībā nemaz neesat tik slikti, jūs jau vēl varat arī atgriezties... Turpinājums sekos.