Turklāt Covid-19 apstākļu pārvarēšana ir tikai viens no izaicinājumiem, ar kuriem jārēķinās sporta sabiedrībai.
Pēdējā desmitgadē novērojams pārmaiņu periods, kad līdzšinējie biznesa modeļi un sabiedrības organizāciju formas dažādās nozarēs tiek pārskatītas, jo vairs nav realitātei atbilstošas. Sporta nozare nav izņēmums.
Daži no šiem pārmaiņu iemesliem ir globāli – decentralizācija un individualizācija, tehnoloģiju attīstība un tās ietekme sportā. Dinamiska un līdzšinējo sporta kustību būtiski mainoša ir e-sporta attīstība, aizvien dominējošāki kļūs sporta ilgtspējas jautājumi. Cilvēki retāk sekos tradicionālajam "sporta ietvaram jeb izveidotām sistēmām", biežāk izdarīs individuālas izvēles – kā sportot, kur un ar ko to darīt.
Šīs pārmaiņas ietekmē sporta federācijas, klubus, sportistus, pasākumu formātus un sacensību modeļus ne tikai Latvijā. Šajos apstākļos sporta vadībai, pārvaldībai, administrācijai, infrastruktūrai jāmainās atbilstoši, kļūstot efektīvai, adaptīvai, uz izcilību orientētai. Tikai tā būs iespējama starptautiski konkurētspējīgas sporta nozares attīstība.
Ievērojot iepriekš minēto, LSFP Valde nolemj sākt konsultācijas – primāri ar saviem biedriem – pārstāvētajām sporta federācijām, taču neizslēdzot – arī ar pārējām nevalstiskajām sporta organizācijām, valsts lēmējvaras un izpildvaras pārstāvjiem, pašvaldībām, privātajiem sporta notikumu organizētājiem un citiem nozares attīstībā ieinteresētajiem par sporta pārvaldības pilnveidi Latvijā.
Apvienojot 94 sporta federācijas, 184 atzītos sporta veidus – 1915 kolektīvos biedrus, LSFP ir plašākā sporta nozari vienojoša pārstāvniecība Latvijā. Tā pārstāv kā tautas sporta federācijas, tā federācijas ar panākumiem augstu sasniegumu sportā, arī darbības jomu federācijas. LSFP pārstāv olimpiskos un neolimpiskos sporta veidus. Aizsākot šīs konsultācijas, mūsu mērķis – pārskatāma, efektīva, vienlīdzīgās iespējās balstīta, mūsdienu mainīgajiem sporta vides apstākļiem atbilstoša un uz visu sporta nozarē iesaistīto dalībnieku attīstību vērsta sporta pārvaldība.
Iepriekšējos gados jau runāts par vadošo sporta nevalstisko organizāciju apvienošanās lietderību, līdzīgi kā tas noticis, piemēram, Igaunijā, Holandē, Itālijā. Tiek uzsvērts – vienotas nevalstiskās sporta pārstāvniecības ieguvums: saprotamāka, efektīvāka sporta pārvaldība un sadarbība ar valsti.
Vienlaikus arī valsts pusē lēmumpieņēmēji sporta politikas jomā ir vairāki. IZM pilda valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē, taču arī Latvijas Nacionālajai sporta padomei, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijai ir sava loma, Labklājības un Aizsardzības ministrijas īsteno programmas sporta veterānu un jauniešu atbalstam. Pašvaldības atbalsta sporta attīstību savā administratīvajā teritorijā, finansē sporta izglītības programmas to padotībā esošajās sporta skolās. Cits atbalsta avots sportam ir valsts kapitālsabiedrības. Starptautiski sporta pasākumi, kurus ar izciliem panākumiem organizējuši privātā sektora pārstāvji, reizēm atbalstu gūst no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Pārskatāma, prognozējama un galvenais – vienota un noteiktos kritērijos balstīta sporta finansēšana arī valsts pusē atvieglotu ikdienu sporta sektora spēlētājiem – federācijām, sportistiem, privātiem uzņēmējiem.
Organizāciju apvienošanās nevar būt pašmērķis. Svarīgākais – visiem sporta attīstībā iesaistītajiem vienoties par kopīgo mērķi un noteiktiem principiem.
Veidot iespējami labākos apstākļus sportošanai ikvienam – kā augstu sasniegumu sportam, tā amatieriem, jauniešiem un tautas sportam, mūsuprāt, būtu vīzija, uz kuru tiekties. Sports ir izcilība un sasniegumi. Taču lielākajai sabiedrības daļai – tā ir iespēja saglabāt veselību un labsajūtu dzīves garumā. Abi šie virzieni ir vienlīdz svarīgi.
Svarīgi nedalīt sporta veidus olimpiskajos un neolimpiskajos – elites atlētu medaļas un masveidība ir atšķirīgi kritēriji dažādām jomām, taču vienlīdz nozīmīgi. Arī konkurētspējīgie starptautiskie sporta notikumi, lai arī privātu uzņēmēju organizēti, ir daļa Latvijas sporta kopējās ekosistēmas. Nepietiekoši novērtēts ir sporta klubu devums – līdztekus profesionālās ievirzes sporta skolām sporta klubi nodrošina gan plašu bērnu un jauniešu iesaisti sportā, gan augstus sasniegumus. Daudzviet Eiropas valstīs tieši klubi veido sporta piramīdas pamatu.
Atrast veidu, kā sasniegt šos mērķus, varam tikai kopā – sākot ar vienošanos par virzienu, kurā doties, kopējām vērtībām, apzinoties kopīgas problēmas un veidu, kā tās risināt.