Aivars Pilenieks, tagadējais Latvijas Regbija federācijas prezidents, turpina Latvijas sabiedrībai pierādīt: jā, drīkstu un varu – stāviet jūs visi pie ratiem! (Šis, protams, nav citāts, tikai viedokļraksta autoru hiperbola.)
Uzskatām, ka ar šādas pašpārliecinātības cēloņiem ir lietderīgi iepazīties arī tai sabiedrības daļai, kurai pilnībā neinteresē regbijs vai jebkāds sacensību sports. Jo par mūsu nodokļu naudu* šīs spēles attīstība (varbūt arī citu?) tiek veikli aizstāta ar varas cīņu spēlītēm un "savējo tusiņu".
***
Par "bērnu sitēju": LRF vadītājs Pilenieks 2018.gada septembrī Ungārijā, Eiropas regbija-7 čempionātā U-18 komandām, pēc mača vismaz divreiz iesita pa seju Latvijas jauniešu izlases spēlētājam. Vispirms kauslis to noliedza, pēc tam neveikli taisnojās, ka gribējis puisi motivēt sportiskai cīņai.
Vēl vairāk – no Pilenieka juceklīgajiem, bet paštaisniem paziņojumiem ("Puisis no cita kluba, varbūt citādi pieradis, audzināts" – Latvijas Avīze, 27.09.2018) varēja saprast, ka "paša" klubā roku palaišana tiek uzskatīta par normu.
Mediji plaši aprakstīja šo cūcību. Toreizējais izglītības un zinātnes ministrs (kura politiskā pārziņā atrodas sports) Kārlis Šadurskis pieprasīja viņam atkāpties. Pilenieks prasību noraidīja kā politizēti čomisku, piesaucot ministra neslēpto draudzību ar iepriekšējo LRF prezidentu. Sporta vadība solījās skandālu izvērtēt, bet latviskā liekulībā to, neraugoties uz pierādījumiem, "atzina par nebijušu".
Par "valsts apzadzēju": Pilenieka vadītajai LRF tiek prasīts atmaksāt Izglītības un zinātnes ministrijai nepilnus 16 000 eiro. Šī nauda ir atzīta par nepamatoti izlietotiem valsts budžeta līdzekļiem. IZM Sporta departamenta vadītājs Edgars Severs Delfu žurnālistam izteicās (D+) – viņš neatceras gadījumus, kad kāda no komandu sporta spēļu federācijām līdzekļus izlietotu neatbilstoši mērķim un tai nāktos atmaksāt valstij tik lielu summu.
***
Protams, iedziļinoties skandalozajā incidentā ar nodokļu maksātāju 16 tūkstošiem, neattaisnotie tēriņi atklājas nevis kā apzināta ļaunprātība, bet gan kā pašpārliecināta nemākulība. (Dīvaini, jo "privātajā dzīvē" LRF vadītājs ir uzņēmējs.) Tieši tas, mūsuprāt, šķiet pat grūtāk sagremojams: J#ziņ mīļo, kādiem vieglprāšiem IZM uztic no tautas iekasēto naudu!
Viens no Pilenieka oponentiem mums off-record apgalvoja, ka lielmanīgo LRF prezidentu "zem sitiena" apzināti nolicis liekulīgs sabiedrotais: tagadējā federācijas vadība esot hrestomātiska "zirnekļu burka".
(Tika stāstīta arī versija, ka LRF nepamatoti izlietotās naudas summa sākotnēji bijusi 30 tūkstošus liela, taču ar pašu IZM SD darbinieku sūrām pūlēm to esot izdevies samazināt gandrīz divtik. Departamenta direktors Severs nevēlējās mums ieviest skaidrību par šādu runu izcelsmi.)
***
Vīri, sievas un jaunieši, kuri lokomotīves apņēmībā skrien virsū pretiniekam, lai dabūtu to gar zemi fiziski un morāli, šķiet, gluži neizbēgami ienes šo cīņu kaislības arī viņus (it kā) apvienojošā organizācijā. Te vārās spēcīgas emocijas un virst liels savstarpējais naids.
Apvaicājām dažus, mūsuprāt, tiešām vērā ņemamu Latvijas regbija klubu – Miesnieku, Livonia, Ežu, Mītava, SK Imanta – vadību, kā arī dažus citus šīs cunftes pārstāvjus par federācijas finanšu skandalozo "aktualitāti".
Vaicājām, vai viņi atbalsta reputācijā tik kolorītā Pilenieka palikšanu LRF vadībā. Citu – skarbu vai izvairīgu atbilžu – starpā saņēmām melnas ironijas piesātinātu viedokli, kura autors atļāva sevi citēt.
"Noteikti jā. Ja es gribētu, lai sporta veids, kurā es esmu jau 42 gadus, Latvijā beidz pastāvēt. Noteikti jā. Ja es gribētu lai regbijs Latvijā asociējas ar neprofesionālismu, aprobežotību, savtību un atklātu muļķību. Lai komandu un spēlētāju skaits sarūk ar katru gadu. Lai izlašu un vadošo klubu fiziskais, tehniskais, taktiskais un vispārējais regbija saimniecības organizatoriskas līmenis dramatiski krītas. Noteikti jā. Lai prezidents var braukāt par federācijas naudu uz dažādām Eiropas sacensībām un tur publiski iekaustīt bērnus; lai prezidents var iekārtot savu dēlu, kuram nav nekādas regbija trenera izglītības un kaut vai Latvijas trenera C kategorijas, par galveno treneri kādā no Latvijas regbija izlasēm. Lai regbija federācija apmaksātu prezidenta dēla draudzenes atpūtas braucienus kā šīs izlases menedžerim. Lai federācijas reģistrēto klubu-biedru skaits 5 reizes pārsniegtu Latvijas čempionāta dalībnieču komandu skaitu. Lai 2/3 federācijas reģistrēto klubu-biedru nebūtu nevienas izsniegtas spēlētāja licences. Lai tiesnešu skaits būtu 3 un mazāk, un tiem pašiem neveiktu nedz fiziskās sagatavotības testus, nedz pārbaudītu noteikumu zināšanu, nemaz nerunājot par "Rugby Europe" vai "World Rugby" kvalifikāciju. Lai treneru apmācība būtu 0 semināri 3 gados. Lai puse no federācijas reģistrēto klubu-biedru skaita rupji pārkāptu "World Rugby" regulas. Lai suminātu un par Latvijas regbija seju sauktu VDK ziņotāju un LRF lielākā aktīva (bijušā Rīgas hipodroma teritorijas) nozadzēju, savukārt viņa vēstures izpētes pulciņu uzņemtu par LRF balsstiesīgo biedru, kuru vēl arī finansiāli atbalstītu. NOTEIKTI JĀ. Vilmārs Sokolovs**"
***
Pilenieka kritiķi, pārmetot LRF tagadējai vadībai nekompetenci finanšu un valsts atbalsta lietās, piesauc arī 130 tūkstošus eiro, kas bija paredzēti Latvijas regbija izlašu spēlēm. Protams, COVID-19 dēļ tās nenotika, nauda tika atmaksāta valstij, to novirzīja citu sporta veidu atbalstam.
Oponenti ir pārliecināti: vienojoties ar IZM, vismaz daļu summas varēja ieguldīt regbija infrastruktūras attīstībā – piemēram, Latvijas izlašu bāzes centra izveidošanai. Taču šis varētu būt Pilenieka pretinieku sapņains pieļāvums.
Taču tas, ka LRF prezidentam mēdz būt problēmas ar finansēm, regbija cunftē bija jau zināms pirms vairākiem gadiem, kad viņš izraisīja "sasalumu" Lietuvas un Latvijas sportistu sadarbībā. Spilgtās atmiņas gan netraucēja LRF biedriem 2018.gadā Pileniekam dāvāt savu uzticību. Visticamāk, arī tagad vairākuma viedoklis nesašķobīsies. It īpaši, ja federācijas kongress, sākotnēji paredzēts 10.maijā, ir pēkšņi pārnests uz šo piektdienu – noteikti samulsinot prezidenta ļoti sīvos, bet ne pārāk daudzos oponentus.
Pilenieku maz satrauc, ka ar nopietniem pārmetumiem pret viņu atklāti vēršas Latvijas (iespējams) spēcīgākais regbija klubs. Tā vadība šo amatpersonu pat atsakās atzīt par likumīgi ievēlētu. Taču mums rādās, ka drīzāk pats klubs – vai citi oponenti, kuri "sprēgās" pret LRF vairākumu – riskē palikt bez oficiālas piederības Latvijas regbija saimei.
LRF ir 28 klubi-biedri. Kā jau ir publiski skaidrots, Latvijas pieaugušo vīriešu čempionātā spēlē piecas komandas (nu jau saka "trīs ar pusi"), ir vēl divi sieviešu klubi, "pāris" bērnu un jauniešu regbija klubu.
Vairumam klubu nav dalības mačos, taču balsstiesības ir. Pilenieka oponenti tādus lamā par "čaulas klubiem", un daža LRF funkcionāra rīcībā esot pat trīs vai četri šādi kongresa mandāti. Tā šķiet parafrāze par britu politikas XIX gadsimta absurdu – "sapuvušajiem miestiem".
Šāda varas konstrukcija – federācijas "čaulas" klubu delegātu pārsvars pār reālu klubu pārstāvjiem – sola Latvijas regbija attīstību "uz papīra", tīri birokrātisku un virtuālu, taču nodokļu maksātāju naudu patērējošu.
***
LRF kaislību versmē idejas dramatiskiem sižetiem idejas varētu pasmelties pat virsrakstā apspēlētā HBO dižseriāla scenāristi. Turklāt, kā mums rādās, tieši šajās intrigās Pilenieks jūtas kā zivs ūdenī, veiksmīgi spēlējot uz federācijas biedru savstarpējām pretrunām.
No mūsu saziņas varam secināt: arī lielie klubi, lai kā varbūt tiem riebtos iet čaumalnieku pavadā, būs gatavi sakost zobus un izlikties, ka viss ir kārtībā, ka "citu kandidatūru jau nav". Savstarpējās sāncensības diktētais naids pret livoniešiem kā "bagātiem izlecējiem" un "vešas publiskiem mazgātājiem" šķiet daudzkārt dedzīgāks.
***
Mēs nekādas amerikas te neatklājam. Sporta žurnālisti par to ir plaši izrakstījušies – šķiet, viņi jau ir pārpārēm atēdušies vispārējo vienaldzību un jūtas "samirkuši, čurājot pret vēju". Esam pārliecināti, ka Latvijas sporta dzīves politiskie (Saeima un MK), administratīvie (IZM) un sabiedriskie (LOK, citu sporta organizāciju) vadītāji ir lietas kursā par LRF (varbūt arī citu apvienību?) "pārčaumalošanos". Taču izliekas to neredzam – tātad tīšām atbalsta nodokļu maksātāju naudas dāvāšanu sporta funkcionāru "saviesīgai dzīvei".
Tas spiež izdarīt secinājumu: aiz demonstratīvās vienaldzības par Pilenieka atbildībā neattaisnoti šķērdētiem tūkstošiem varētu slēpties vēlme neredzēt daudz lielākus pārkāpumus. LRF varētu izrādīties "rasas piliens", kurā atspoguļojas visam Latvijas sportam raksturīgas kaites.
***
Cēlonis tam, ka funkcionāru intrigas var kļūt svarīgākas par sportisko rezultātu, mūsuprāt, ir banāls un vienlaikus dziļi ideoloģisks: atteikšanās no privātās iniciatīvas. Valdība (Māra Kučinska kabinets, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola) savu fiskālo apsvērumu dēļ no 2018.gada aizstāja sponsorus un mecenātus ar budžeta naudu.
Tāpēc mēs riskējam, ka formālisms un birokrātisms, "naudas apgūšana" kļūst par noteicošo federāciju darbā, pašam sportam paliekot otršķirīgam, varbūt pat traucējošam "apguvei". Privāti atbalstītāji prasītu uzrādīt reālus rezultātus, reālu izaugsmi – nevis tikai pareizi sakārtotas atskaites un protokolus.
Taču šādam sporta dzīves modelim – tāpat kā valdības atbalstam privātiem masu medijiem – ir jābalsta un jāsargā "jaunās politikas" galvenais iekarojums: partiju finansēšana no valsts budžeta. Lai ar mūsu naudu uzturētu sabrukušu, ķildu saēstu valdības partiju, tiek pieciesta kašķa pārņemta "kartonfederācija". Viss koalīcijas stabilitātes vārdā!
------------------
NB! Šī raksta autori NAV sporta žurnālisti, par tiem NEUZDODAS un sevi par tādiem NEIEDOMĀJAS.
-------------------
* Publiskotais LRF – amatiersporta organizācijas – 2019.gada pārskats uzrāda saņemtās valsts dotācijas 174 545 eiro apjomā.
** Sokolova tikpat ironisks sevis raksturojums: "Tikai pievienojiet info, ka es nekad ar regbiju neesmu nodarbojies, izlasē 62 spēlēs neesmu spēlējis, izlases kapteinis 11 gadus arī nebiju. Tāpat "Rugby Europe" pludmales un sniega regbija komitejā kā dalībnieks 4 gadus arī neesmu bijis. Nu, vismaz pēc šībrīža LRF prezidenta izteikumiem spriežot."
Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.