Foto: Privātais ahīvs
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un atsevišķas sporta veidu federācijas darīs visu iespējamo, lai Krievijas sportisti startētu 2024. gada Olimpiskajās spēlēs Parīzē. Šobrīd notiek "taustīšanās", proti, mēģinājumi noskaidrot, cik tad ir tādu, kas iebilst, un vai tiešām kāds tā dēļ varētu nebraukt uz Parīzi.

Ideja par Krievijas sportistu braukšanu uz Parīzi pirmajā brīdī šķiet absurda, bet ir daudz un dažādi priekšnoteikumi, lai tā īstenotos. Lielāko daļu no tiem sauc "nauda" jeb, pareizāk, "daudz naudas". Krievijas sponsori, uzpirkti balsojumi federācijās un SOK, Krievijas valdības ielikteņi starptautisko federāciju vadībās, dažādu federāciju dibināšana "uz papīra" valstīs, kur attiecīgais sporta veids realitātē nemaz īsti nepastāv, bet tas netraucē to pārstāvēt starptautiski. Te runa ne vienmēr ir par "top" sporta veidiem, bet kritiskā masa tiek savākta. Tas noderēja dopinga skandāla gadījumā pirms dažiem gadiem un, kā redzams, pirmos augļus nes arī tagad. Tas vien, ka mēs pat diskutējam par iespēju Krievijas sportistiem startēt, jau ir liels Krievijas propagandas mašīnas panākums.

Pagājušajā nedēļā tik ļoti ciešās starptautisko sporta organizāciju un Krievijas naudas ietekmes saites SOK likušas nākt klajā ar paziņojumu, ka "Visiem sportistiem, neskatoties uz viņu tautību un pilsonību, ir jābūt tiesībām piedalīties sacensībās". Skaisti jau skan, bet visiem, kuri par to aizdomājas, uzreiz vajag padomāt arī par to, ko "vagnerieši" un Krievijas ierindas armija šobrīd dara Ukrainā, jā – tieši tik nežēlīgi. Ja joprojām liekas ok, pameklējiet: tviterī ir krievus atbalstošie konti, kur viņi cenšas pēc iespējas vairāk savu varoņdarbu arī parādīt, BET tā nav pat aisberga redzamā daļa. Un tagad vēlreiz aicinu mēģināt izstarot to pašu empātiju pret dažiem desmitiem nabaga sportistu, kuri visu mūžu ir trenējušies un nav tikuši uz mūža svarīgākajām sacensībām, pret Krievijas tiesnešiem un federāciju darbiniekiem, kuriem ietu secen milzu gods strādāt Olimpiskajās spēlēs.

Būsim godīgi, lielākajai daļai no viņiem, esmu pārliecināts, tiešām nav nekāda sakara ar karu Ukrainā. Es uzskatu, ka man nav arī nekādu morālu tiesību prasīt, lai sporta sistēmas darbinieki tagad mēģina uztaisīt valsts apvērsumu vai skaļi iestājas pret režīmu. Skaļi viņi tur tāpat neko pateikt nevar, jo to vienkārši nekur nepārraidīs, varbūt ārpus Krievijas to sadzirdēs, bet pat tad mēs taču viņus pāri robežai nelaidīsim. Savukārt Krievijā pēc šādiem paziņojumiem sekām būtu jābūt neizbēgamām un smagām. Protams, ka sportisti Krievijā ir ķīlnieki. Vispār, ja tā padomā, visur viņi ir ķīlnieki, kas runāt pretī pastāvošajai varai valstī, kurā ikdienā startē un ko pārstāv, īsti nevar.

Nu, bet kāpēc tad krievus nelaist uz Olimpiādi? Jo tas būs kā pieliet benzīnu propagandas ugunskuram! Krievi noteikti tiks pie pārdesmit medaļām, un kā jums liekas – vai Krievijas televīzijā kāds viņus sauks par neitrālajiem sportistiem? Šādos apstākļos tas būtu lielisks opijs tautai – redz, kā viņi pret mums, bet mēs vienalga aizejam un visus uzvaram, un tā būs gan trasē un laukumā, gan kara laukā. Pirms kāda laika dopinga pārkāpumu sakarā izskanēja līdzīga retorika. Toreiz delegāciju oficiāli bija paredzēts dēvēt par "olimpiskajiem sportistiem no Krievijas", taču komentētāji, saucot viņus par Krievijas sportistiem, grēkoja nepārtraukti, un pierādījās, ka viss pasākums ir vairāk simbolisks, nevis sasniedz mērķi – maksimālu neitralitāti un Krievijas vārda neizskanēšanu. Tieši tāpēc krievi darīs visu iespējamo, lai savus sportistus dabūtu uz pjedestāla un tie kļūtu par nacionālajiem varoņiem.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja apelē pie tā, ka sports ir apolitisks, taču šajā gadījumā tieši Krievijas sportistu dalības pieļaušana būtu politisks solis. Krievu starts parādītu vēl kādu bīstamu tendenci – ja jau mēs atceļam vai mīkstinām sankcijas, tad kaut kam būtu bijis jāmainās uz labu. Katrs Ukrainas karogs, ko mēs noņemam, apliecina, ka karš ir jaunais "normāli" stāvoklis un mūs vairs nepārsteidz jaunumi ziņās. Cilvēka psihe tā ir uzbūvēta, lai sevi pārāk "nečakarētu" un pasargātu no pašiznīcināšanās, līdz ar to atmiņa mums ir tikai nedaudz garāka, kā zelta zivtiņām, bet mēs nedrīkstam aizmirst, ka nekas nav beidzies.

Latvijas Olimpiskā komiteja ir skaidri pateikusi, ka Krievijas un Baltkrievijas dalība Olimpiskajās spēlēs ir nepieļaujama. Es ļoti gribētu cerēt, ka to var tulkot arī kā "Latvija nepiedalīsies, ja tur būs atļauts piedalīties krieviem" vai vismaz, ka "pret Latvijas sportistiem, kuri ētisku apsvērumu dēļ izvēlēsies nepiedalīties Olimpiskajās spēlēs, ja tur būs ļauts piedalīties Krievijas sportistiem šādā gadījumā netiks piemērotas nekādas sankcijas un tiks saglabāts tāds pats finansējuma līmenis kā iepriekšējā olimpiskajā ciklā".

Vai es jau teicu, ka te varētu būt iesaistīta arī nauda? Neaizmirsīsim, ka milzu kumoss ir TV translāciju tirgošana, un, ja Krievija nestartēs, liekas neticami, ka viņi būtu gatavi tērēt n miljonus eiro, lai rādītu tautai olimpiādi bez Krievijas. Ja "taustīšanās" rezultātā tiks iegūta pārliecība, ka nozīmīgs skaits valstu šī iemesla dēļ Olimpiskās spēles tiešām boikotēs, šķiet, mainīsies arī SOK retorika.

Diemžēl par pārsteigumu Krievijas dalību spēlēs, ja tāda tiešām būs, nevarētu nosaukt. Atcerēsimies, ka Olimpiskās spēles ir atklājis Ādolfs Hitlers, Krievijā tās notika, neskatoties uz Baltijas valstu okupāciju, bet pavisam nesen gan ziemas, gan vasaras spēles uzņēma Ķīna. Starptautiskā Olimpiskā komiteja savu nostāju ir pateikusi, tagad tikai no dalībnieku vienotības ir atkarīgs, kurš Parīzē izies uz starta, un šī cīņa nebūs tikai par zelta medaļām.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!