Gints Kuzņecovs: Gribam sportot – tagad!
Foto: Publicitātes foto

Ja mēs šobrīd sekosim veselības ministra loģikai un viņa iestādes izstrādātajam luksafora principam, tad brīdī, kad pēc valstī vadošo epidemiologu redzējuma varēs atsākt darboties nozares, baidos, ka tur vairs nebūs kam vērties vaļā. Turklāt runa nav tikai par ekonomikas izdzīvošanu, bet arī par sabiedrības veselīgumu. Ja šobrīd nerīkosimies, tad netālredzīgu valdības lēmumu sekas mēs izjutīsim vēl daudzus gadus pēc ārkārtas situācijas beigām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Katru dienu man kā asociācijas vadītājam iznāk arī uzturēt saikni ar starptautiskām sporta un fitnesa organizācijām citviet Eiropā un pasaulē. Esam saņēmuši video, kurā redzam, kā daudzviet ārvalstīs sporta klubi darbojas un spēj pielāgoties jaunajai situācijai. Jau vairāk nekā pus gada garumā zinātnieki pasaulē ir nākuši klajā ar vairākiem pētījumiem, kas pierādījuši, ka inficēšanās ar vīrusu draudi sporta klubos ir minimāli – IHRS pētījumā secināts, ka no 2 miljoniem apmeklējumu saslimstības rādītājs ir 0,02% gadījumos. Ja ievieš stingrus epidemioloģiskās drošības prasības, tad tie ir droši sporta klubu apmeklētājiem – iepriekšēja pieraksta dēļ cilvēki nesatiekas savā starpā, attālums vienam no otra ir pietiekami liels, augstas iespējas pastāvīgi veikt dezinfikcijas pasākumus un vēdināt telpas, kā arī neizmantot koplietošanas telpas. Tas ir daudz drošāk par virtuvēm vai sapulču telpām darbavietās un sabiedrisko transportu.

Mēs jau esam pamanījuši, ka Latvijā valdība ir izvēlējusies pavisam citu stratēģiju neriskēt un nerisināt. Mums valstī pastāv tikai Covid-19 – mums ir uzlikti dzelžaini ierobežojumi, bet tikmēr ar vakcīnu iepirkumiem nevedas. Veselības ministra, premjera un prezidenta skatījumā cilvēka dzīvībai ir mainījusies vērtība. Pēkšņi vairāk nepastāv jēdziens "vesela sabiedrība", "dzīvildze" un "labklājība", bet ir tikai jaunais vīruss, kas nozīmēs ielaistas slimības, nevesela sabiedrība, nabadzība. Ja pasaulē meklē risinājumus, kā ar jauno situāciju sadzīvot, kā līdzsvarot ekonomiku, kā saglabāt cilvēku veselību, jo Covid-19 nav vienīgā slimība, tad Latvija spītīgi pieturas pie "strausa" politikas un maksimālo aizliegumu pielietošanas.

Mēs kā nozare esam izstrādājuši savu luksaforu, kas ir piedāvājums valdībai, kā mēs kā nozare saredzam drošu sadzīvošanu ar vīrusu ilgtermiņā. Līdz 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotājiem sporta klubi un sporta centri strādā bez ierobežojumiem, bet ievērojot drošības pasākumus. Līdz 400 saslimušajiem notiek grupu nodarbības, ievērojot 15 kvm uz cilvēku, bet individuāli treniņi līdz 20 cilvēkiem, ievērojot 10 kvm uz cilvēka. Līdz 650 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotājiem notiek tikai individuālas nodarbības līdz 7 cilvēkiem, jāievēro 15 kvm uz cilvēku.

Sporta klubus apmeklē aptuveni 10% iedzīvotāju. Tas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu sabiedrības veselīgumu, cīnītos ar aptaukšanos, kas kopā ar mazkustīgumu ir viens no iemesliem sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabētam un citām hroniskām slimībām. Sporta nodarbības ir arī svarīgas, lai samazinātu depresijām un trauksmei.

Mūsu asociācija apvieno lielāko daļu sporta klubu un centru Latvijā – 44. Apgrozījums pirms pandēmijas sākuma bija 25 miljoni eiro gadā, nodarbinot 1500 darbinieku un nodrošinot vairāk nekā 12 miljonu treniņu gadā. Nomaksātie nodokļi veidoja 5,3 miljonus eiro.

Ko mums nozīmē pandēmija? Nozares apgrozījums 2020.gadā ir samazinājies par 40%. Pērn cietām vairāk nekā pus miljonu lielus zaudējumus, bet no valsts atbalstā saņēmām vien simts tūkstošus eiro, no tiem 61,7 tūkst.eiro veido granti, ko saņēmuši 4 uzņēmumi. Vēlos piebilst, ka nozare ir daudz vairāk samaksājusi nodokļos pērn – 2,1 miljonu eiro, nekā valsts devusi nozares atbalstā. Šis gads iesākās vēl pesimistiskāk – ir skaidrs, ka ar esošo valsts atbalstu ilgi sporta klubi un centri nespēs izdzīvot.

Tas ir iemesls, kāpēc dzima kustība "Gribu sportot! Tagad". Sabiedrībai vajaga sportu un tā nav gatava gaidīt ne mēnesi, ne divus, ne trīs! Socioloģiskās aptaujas apliecina, ka 50% respondentu ir nepieciešama sporta zāles vide, lai trenētos. Lai gan āra un online treniņu popularitāte ir pieaugusi, tomēr tie nesasniedz sporta klubu popularitāti. 60% respondentu atzīst, ka trenējas mazāk nekā pirms pandēmijas. Un pasaules pieredze rāda, ka šobrīd svarīgi ir saglabāt sportošanas iespējas – tas ir būtiski, lai mūsu sabiedrība spētu labāk pārvarēt vīrusu un neradīt negatīvas sekas uz veselību.

Tags

Koronavīruss Covid-19 Fitness
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam