Foto: Pixabay
Latvijas Sporta izglītības iestāžu Direktoru padome (LSIIDP) vērsusies pie Ministru kabineta un Latvijas Nacionālās sporta padomes ar aicinājumu rasts risinājumu sporta skolu treneru atalgojuma jautājumā. Publicējam LSIIIDP vēstules pilnu tekstu.

Biedrība "Latvijas Sporta izglītības iestāžu "Direktoru padome"" (turpmāk – LSIIDP) aicina Latvijas Nacionālo sporta padomi (turpmāk – LNSP) rast risinājumu profesionālās ievirzes sporta izglītības 1847 pedagogu (turpmāk – treneri) 2022.gada iztrūkstošā atalgojuma 3,012 miljonu eiro apmērā piešķiršanai no valsts budžeta.

2022.gadā valsts, Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) personā, ir piešķīrusi finansējumu jaunatnes sporta treneru minimālās likmes nodrošināšanai 85,75% (IZM dati) apmērā. Nav piešķirts valsts finansējums par papildus pedagoģisko darbu, minimālās darba algas likmes palielināšanai 14% apmērā, kāds ir profesionālās ievirzes iestādēm mūzikā un mākslā, kā arī vispārējā izglītībā.

Informējam, ka dotācijas apmērs - finansēto likmju skaits, profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu pedagogiem ir nemainīgs kopš 2017.gada. Šajā laika periodā ir būtiski audzis izglītojamo (sportistu) skaits, vairāk kā 7000. Par 15 sporta skolām/sporta klubiem palielinājies valsts akreditēto profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu skaits. Kaut gan valsts plānošanas dokumentos jaunatnes sports ir deklarēts kā sporta prioritāte, jaunatnes treneru atalgojumam nav piešķirts nepieciešamais papildus finansējums 2019., 2020., 2021., 2022.gadā. Iztrūkstošo atalgojumu līdz šim kompensēja sporta skolu/sporta klubu dibinātāji – pašvaldības vai privātie dibinātāji. Diemžēl, 2022.gadā situācija ir izveidojusies ļoti kritiska. Lai kompensētu iztrūkstošo atalgojumu 3,012 miljonu eiro apmērā, dibinātājiem nākas palielināt vecāku līdzmaksājumus, atteikties no jauna sporta inventāra iegādēm, mācību-treniņu nometnēm un sacensību nodrošinājuma. Ņemot vērā enerģētisko krīzi valstī, pašvaldībām ir arī vairākkārtīgi palielinājušies izdevumi par sporta bāzu – sporta zāļu, ledus arēnu, peldbaseinu ekspluatāciju. Ir samazinājusies vecāku maksātspēja.

Divos pandēmijas gados, jaunatnes sports bija tā nozare, kas ar būtiskiem ierobežojumiem, bet tomēr āra apstākļos, nelielās treniņu grupās, notika. Tāpat tika nodrošināts arī nepieciešamais attālinātais treniņu darbs. Lai arī nodarbības nebija tik profesionālas, tomēr jauniešiem tika saglabāta iespēja fiziskajām aktivitātēm, socializēšanai, nodrošināta mentālā veselība. Tas prasīja no treneriem un sporta administrācijas milzīgu papildus darbu, bet tas tika paveikts. Neskatoties uz sarežģītajiem treniņu apstākļiem, jaunatnes sportā tika sasniegti arī augstvērtīgi pasaules un Eiropas mēroga sporta rezultāti.

Šo ieguldīto darbu ļoti novērtēja vecāki, bērni un sabiedrība. Tas arī atspoguļojas ar lielu jauno sportistu pieplūdumu profesionālās ievirzes sporta izglītības sistēmā.

2021.gadā notika ilgi gaidītā olimpiāde Tokija 2020. To dalībnieku vidū lielākais vairākums ir bijušie sporta skolu audzēkņi. Arī Zelta puiši 3x3 basketbolā. Šajās dienās Latvijas sabiedrība sekos līdzi mūsu sportistu startiem Pekinā. Arī Pekinas olimpieši ir mūsu sporta skolu/sporta klubu absolventi.

Latvija var sarīkot augsta līmeņa starptautiskus sporta pasākumus – pasaules čempionātu hokejā, basketbola čempionātus, rallijus un motokrosus. Ar tiem lepojamies! Lai Latvijas karogs arī turpmāk, arvien biežāk plīvotu karogu mastā, ikdienā atbildīgu, grūtu, profesionālu darbu veic treneri. Un pirmsākums ir tieši ar jaunatnes treneri.

Balstoties uz iepriekš minēto, LSIIDP lūdz un aicina LNSP rast risinājumu iztrūkstošā treneru atalgojuma nodrošināšanai 2022.gadā!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!