Kaut bobsleja mači Eiropā, plašāka publicitāte par tiem maza, jo televīzijā tos nerāda un pat interneta portālos nav lielas vērības. Palasot Vācijas vai Šveices speciālos bobsleja portālus , jūs arī neko vairāk par īsu fakta konstatējumu neieraudzīsiet. Brauc jau Eiropas kausos daudzas šo valstu ekipāžas, tomēr tā ir lielās izlases tuvākā rezerve. Mūsu līdzjutējiem sezonas sākumā nekas cits neatliek, kā bobslejā koncentrēties Eiropas kausa izcīņai, jo tur brauc visi mūsējie.
Pirmie secinājumi pēc aizvadītajiem diviem mačiem Īglsā - nebūs tik viegli kāpt uz goda pjedestāla pat Eiropas kausā. Daudzi jaunie ir meistarīgi arī citās valstīs, turklāt gadu gaitā ir ļoti labi apguvuši Eiropas trases. Ne jau visi arī Eiropā ir iesācēji - tas pats abu pirmo maču uzvarētājs austrietis Joakims Loakers daudz braucis arī pasaules līmenī un viņš nav vienīgais piemērs.
Pirmie mači trešdien mūsējiem noteikti labāk izdevās, jo Jāni Miņins kopā ar Daumantu Dreiškenu tika uz goda pjedestāla, turklāt arī jaunajam pilotam Oskaram Melbārdim kopā ar Mihailu Arhipovu ļoti cienījamā 10. pozīcija. Gandrīz tūdaļ aiz viņiem arī Edgars Maskalāns un Uģis Žaļims - kopā startēja 50 ekipāžas un tādēļ vien rezultātu nav jāuzskata par peļamu. Otrajā dienā Miņina stūmējs bija Intars Dambis un sanāca septītā vietā, arī pārējiem nedaudz regress. Klāt piebrauca jaunais krievu talants Ņikita Zarharovs un viņš uzreiz ieņēma ceturto vietu. Nebūtu jau tas nekas īpašs, taču ir arī kas neparasts . Zarharovs jau novembrī paguvis nostartēt četros Amerikas kausa izcīņas mačos Parksitijā, bijis tur trijniekā, atlidojis uz Eiropu un ar citu bobu uzreiz ir vadošo vidū arī te. Amerikā tāpat startē vairāki ļoti labi piloti, ieskaitot holandieti van Kalkeru. Zarharova piemērs tikai pierāda krievu ambīcijas un arī iespējas - pēc iespējas vairāk un visur startēt. Līdzekļi to atļauj un par krievu iespējām allaž var labi spriest viņu treniņnometnēs Siguldā.
Sandis Prūsis gan jau iepriekš teicis, ka šī būs daļēja eksperimentu sezona, jo to nosaka apstākļi. Galvenais - labi sākt gatavoties Soču olimpiskajām spēlēm, kaut tehniskajā jaunradē nekādu īpašu pārsteigumu nebūs. Pirmais secinājums - Oskara Melbārža kļūšana par pilotu nākotnē noteikti var attaisnoties un to pierāda jau pirmie rezultāti. Palielinās pilotu konkurence iekšienē un tas nāk par labu visiem. Četriniekos gan nevarēsim startēt ar četrām ekipāžām Eiropā , jo pagaidām nedaudz pietrūkst stūmēju. Ar šādu stratēģiju gan tiek nesti arī upuri. Neaizbraucot uz pasaules kausa posmiem Ziemeļamerikā, Miņinam nebūs iespēju četriniekos pacīnīties par uzvaru kopvērtējumā un arī pasaules čempionātā Kēnigzē laikam gan būs jāstartē ne jau no pirmā grupas. Eiropā punktus dod mazāk, kaut četriniekos mūsējiem gan vajadzētu noteikti cīnīties par uzvaru katrā posmā.
Līdzjutējiem patīk uzvaras un tās atkal tiks gaidītas no brāļiem Dukuriem skeletonā. Jau jaunnedēļ olimpiskajā Vistleras trasē sāksies jaunā pasaules kausa sezona un brāļi noteikti tiek uzskatīti par favorītiem. Atkal tapušas jaunas skeletona kamanas un nemitīgi tiek meklēts kas jauns. Dukuri gan atzīst, ka pašu paveiktajam tehnikas jomā ļoti sekojot konkurenti , jo mūsu kamanas ir arī savdabīga firmas zīme. Tomēr- pašiem esot radošiem, vienmēr ir iespēja būt pussoli priekšā daudziem konkurentiem. Ar vācu iespējām gan arī tagad pagrūti cīnīties, bet to mūsējie kompensē ar labāku starta ieskrējienu, it īpaši Martins.
Vispār jau tas ir diezgan unikāli, ka mūsu valsts sportisti ( un vēl brāļi) ir labāko vidū olimpiskajā sporta veidā. Tas gan nav vienīgais šāds piemērs, to pašu droši var teikt par BMX, daļēji arī bobsleju un kamaniņu sportu. Lai ko tādu saglabātu ilgtermiņā, ir vajadzīga sistēma, nepietiek tikai ar dažiem talantiem. BMX tāda noteikti ir , savas tradīcijas un iestrādnes arī ledus renes veidos.
Daudzi jautā, kādēļ šogad tik švaki ar finansēm, ka mūsu bobslejisti pat nevar aizbraukt uz Ziemeļameriku? Atbilde nav tik vienkārša un nav saistīta tikai ar naudu kopējā katlā. Atceraties vēl nesenējos strīdus par to, cik tad jānopelna pašiem sportistiem, cik tiek LOK amatpersonām, kāds ir naudas sadalījums sporta veidiem. Tagad pašiem sportistiem tiek maksātas stabilākas algas (kas dod garantijas), toties mazāk paliek treniņu procesiem un izbraukumiem. Tas ir koks ar diviem galiem. Ja nebūsim kopā ar visiem labākajiem pasaulē, nevarēsim kopvērtējumā būt augstu un kā tad novērtēs sezonā sasniegto ? Ja galvenais mērķis ir nākamās ziemas olimpiskās spēles Sočos, tad šāda stratēģija sezonā neko būtisku nemainīs. Ar nosacījumu, ka labākos spēkus tomēr izdosies saglabāt, jo galīgi bez naudas nevar neviens, turklāt līdzekļus vajadzēs arī tehniskajai jaunradei.