Māris Rīmenis: Citi ar zvaigznēm, citi bez līderiem

Nav noslēpums, ka abiem nāksies aizvadīt pa divām vienspēlēm un arī dubultspēli, citādi dāņus neuzvarēt. Artūrs Kazijevs un jaunais Mārtiņš Podžus pagaidām izlasē ir vairāk kā sparinga partneri un viņiem svarīgākais pierast pie šādu sacensību atmosfēras. Dāņi izvēlējušies spēlēt laukā māla seguma laukumos, lai arī šoreiz ir diezgan daudzi mači, kur laukuma saimnieki nolēmuši spēlēt hallē uz cietā seguma laukuma.

Ernests Gulbis atkal izlasei nepalīdzēs, jo viņš gatavojas Amerikas tūrei, ka beigsies ar "US Open" augusta nogalē, septembra sākumā. Pirmais turnīrs Gulbim būs jau no 18.jūlija Atlantā – ne pārāk spēcīgs dalībnieku sastāvs, bet jau tagad var paredzēt visai smagus klimatiskos apstākļus. Jūlijā, augustā Atlantā parasti ir nežēlīgs karstums, turklāt vēl mitrums, to visi labi atceras jau no Atlantas olimpiskajām spēlēm 1996.gadā. Cik viegli Gulbim būs spēlēt šādos apstākļos, varat paši iedomāties... Temperatūra ap plus 36- 38 pēc Celsija un vēl nežēlīgs gaisa mitrums – tas nav nekas neprasts Džordžijas štatam, lielo mitrumu rada milzīgie purvi apkārt pilsētai. Pēcāk Ernests spēlēs Losandželosas turnīrā, tad jau divi "Masters" un no 29.augusta "US Open" Ņujorkā. Gulbis šajā laikā faktiski nekādus reitinga punktus vairs nezaudēs, bet ar 79.pozīciju pa tiešo "Masters" vairs nevar tikt, jāspēlē kvalifikācija. Varbūt tas arī nāks par labu, Gulbim trūkst sacensību prakses, šogad tikai 22 vienspēles, turklāt līdz trešajai kārtai sportists ticis tikai maija vidū Nicā, pirms tam janvārī Dohā un Sidnejā. Visos "Grand Slam" turnīros zaudējumi jau pirmajā kārtā, kaut par Vimbldonu negribētos ko pārmest. Pret Tursunovu nebija tā sliktākā spēle un visu izšķīra dažas nianses (arī tiesāšana trešā seta taibreikā).

Kārlis Lejnieks no profesionālā sporta jau atvadījies un visu cieņu Andim Juškam un Denisam Pavlovam par neatteikšanos pārstāvēt savu valsti . Es pat neatceros tādu gadījumu, kad tā būtu noticis, abi vienmēr bijuši komandā (ja vien nav savainojumu). Teorētiski mūsēji ir spēcīgāki par jebkuru dāņu otro numuru, taču Frederiks Nīlsens ir reitinga otrā simta beigās, ar daudz labākiem panākumiem nekā Juškam vai Pavlovam. Ja nenotiks brīnums, visu izšķirs dubultspēle – abiem mūsējiem ir pieklājīgs reitings, taču dāņiem ir viens otrs tīri labs talants, kas gan spēlē pārsvarā tikai turnīros savā valstī vai tuvākajās ārzemēs. Šāda situācija nav nemaz tik neparasta arī Zviedrijā, Vācijā un citviet – teniss ir dārgs sporta veids, ja nav īsti cerību tikt labāko simtniekā un sadabūt vajadzīgo naudu, tenisisti izvēlas spēlēt vairāk sava prieka pēc. Tas nenozīmē, ka viņi ir vāji, nebūt nē. Dāņiem agrāk bija pat pirmais juniors pasaulē Kristians Pless, bet nu jau gadus piecus viņš vairs nespēlē un savā aktīvajā karjerā profesionāļos augstāk par 65. vietu netika. Kaut 17-18 gadu vecumā Pless nebija daudz sliktāks par Federeru un šad tad šveicieti arī vinnēja. Latvija vietu otrajā līgā jau saglabājusi, bet ir labas izredzes tik uz pirmo līgu. Septembrī pret Bosnijas-Hercogovinas un Igaunijas uzvarētāju būs jāspēlē savā laukumā. Ja izlasē ir Gulbis, Latvijai daudz lielākas izredzes uzvarēt.

Rodžers Federers savukārt atgriežas Deivisa kausa komandā un Šveicei ir tikai viens nodoms – spēlēt elites grupā. Tas šveiciešiem noteikti ir pa spēkam, jo kopā ar Federeru ir arī Staņislas Vavrinka un šādā sastāvā izlase var uzvarēt ikvienu komandu. Šveice spēlēs slēgtajā hallē uz cietā seguma laukuma un viņu pretiniekiem portugāļiem faktiski nav nekādu izredžu uzvarēt. Divas pasaules klases zvaigznes, bet pārstāv savu valsti pat pirmajā līgā – no tā var mācīties vienas otras citas izlases potenciālie līderi, arī latvieši. Jau pirmajā treniņā Bernē skatītāju bija ka biezs.
Novāks Džokovičs nule kā uzvarējis Vimbldonā, kļuvis par pasaules reitinga līderi, bet tik un tā Džokovičs spēlēšot pasaules grupas ceturtdaļfinālā pret Zviedriju. Skandināvi savā laukumā, taču bez Robina Sederlinga sastāvā – serbiem ir arī Troickis , Tipsarevičs un Žimonjičs un viņi atkal varēs pretendēt uz Deivisa kausa iegūšanu. Belgradā pēc atgriešanās no Vimbldonas Džokovičam bijusi grandioza sagaidīšana, kurā piedalījās aptuveni 100 tūkstoši līdzjutēju. Gluži kā populārākajos komandu sporta veidos, tas tikai liecina par Noles diženumu- mūsu līdzjutēji to varēja skatīt TV ziņās vai arī fotogrāfijās internetā.

Rafaels Nadals gan ņem mazu pauzi atpūtai un Spānijas izlasē izbraukumā pret ASV nespēlēs. Spāņiem arī bez Nadala ir vairāki ļoti labi tenisisti, taču kopumā amerikāņiem savā laukumā varētu būt nedaudz labākas izredzes. Teicamā formā ir Mārdijs Fišs, atgriezīsies Endijs Rodiks, turklāt dubultspēlēs ir dvīņu brāļi Braieni. Viss ir iespējams, jo tikpat labi Dāvids Ferers var uzveikt jebkuru pretinieku, spēcīgi ir arī Fernando Verdasko un Feličiano Lopess. Argentīnai savā laukumā ir nesliktas izredzes uzvarēt Kazahstānu, taču viesiem ir ļoti vienmērīgs sastāvs. Četri naturalizētie krievu tenisisti pērn ieveda izlasi elites grupā un šogad jau izbraukumā Kazahstāna uzvarējusi čehus. Vācijas – Francijas duelī krietni lielākas izredzes francūžiem, jo viņu izlasē būs Monfīls, Conga, Gaskē un Lodrā. Šādā sastāvā Francija arī var pretendēt uz pašu kausu.