Galvenajam trenerim Ērikam Miļunam kopā ar saviem palīgiem tiešām izdevies izveidot ļoti spēcīgu kolektīvu. Mūsējie visas spēles aizvadīja ar četrām maiņām, jo savos spēkos tās bija visai vienlīdzīgas un treneris varēja uzticēties visiem hokejistiem. Gluži vai ideāla situācija un virknējumos bija tikai dažas nebūtiskas izmaiņas pēdējā spēlē. Itin daudziem hokejistiem no šīs izlases var paredzēt labu nākotni , kaut tas visupirms būs atkarīgs no spēlētājiem pašiem. Šoreiz izlasei nevarēja palīdzēt lielais talants Zemgus Girgensons( nepalaida Ziemeļamerikas klubs), bet arī bez viņa mūsējiem bija līderi ikvienā maiņā un postenī. Reti kad kādai no izlasēm izdodas tik pārliecinoši uzvarēt turnīrā, vienalga cik augsta līmeņa tas arī nebūtu.
Sāksim ar vārtsargiem - abi divi bija stabili un meistarīgi. Gan Elvim Merzļikinam, gan Rihardam Cimermanim katram pa sausajai spēlei un katrs ielaidis tikai vienu ripu savā cietoksnī. Apbrīnojami rādītāji un nav brīnums, ka Merzļikinu atzina par visa turnīra labāko vārtsargu, bet Cimermanim pienācās labākā spēlētāja balva Latvijas izlasē. Nebija jau tā, ka mūsu vārtsargiem nebūtu ko darīt, reizēm visai asi uzbruka arī pretinieki, bija jāspēlē mazākumā, turnīra gaitā uz mūsu vārtiem tika nozīmēti divi soda metieni.
Kopumā ļoti stabila arī aizsardzības līnija, sākot no komandas kapteiņa Kristapa Nīmaņa un beidzot ar ceturtās maiņas aizsargiem. Plus vēl daudzi mūsu aizsargi veiksmīgi darbojās uzbrukumā, par ko liecina arī gūtie vārti un tāpat izveidotie momenti. Tas pats jāsaka par uzbrucējiem - mūsējie apspēlēja ikvienu pretinieku un varbūt pat pēdējā spēlē par daudz kombinēja, lai burtiski iemestu ripu tukšos vārtos. Pēdējā spēle gan faktiski neko mums neizšķīra - Latvija jau tāpat bija nodrošinājusi pirmo vietu un puiši spēlēja par prieku sev un visiem skatītājiem.
Grūti pat kādu īpaši izcelt un būtībā tikpat labi kāds no mūsu uzbrucējiem bija pelnījis, ka viņu atzītu par labāko visā turnīrā. Ļoti patika Teodora Bļugera spēle, ko apliecina gan viņa četri gūtie vārti , gan sniegums kopumā visā turnīrā. Dažreiz jau spēlētāja dosjē var ieraudzīt nezin cik spēcīgu klubu, bet Bļugers Ziemeļamerikā tik tiešām spēlējis hokeju labā līmenī, tas redzams uzreiz. U-18 līmeņa izlases spēlētājus parasti ļoti naski vēro skauti gan no Ziemeļamerikas, gan Eiropas un Bļugera vārds noteikti atzīmēts daudzu piezīmēs. Laba spēles izpratne, Bļugers ir izcils iemetienos un cīņā vārtu priekšā, ar lielisku metienu, turklāt puisim vēl tikai 16 gadu.
Meistarīgs arī viņa vienaudzis Roberts Lipsbergs, tāpat vēl vairāki citi hokejisti. Svarīgākais tagad būs pašiem neapstāties, daudzi no mūsu šīs izlases dalībniekiem ( tostarp Merzļikins, Bļugers, R.Lipsbergs) varēs U-18 izlasē spēlēt arī nākamgad, kad elites grupā jau būs pavisam citi pretinieki. Pienācis lauzt ierasto stereotipu, ka gandrīz vienmēr jaunatnācēji uzreiz atvadās no elites grupas. Grūti jau konkurēt ar krieviem, kanādiešiem, amerikāņiem, skandināviem un somiem, taču tikpat labi var uzvarēt kādu citu konkurentu un nosargāt vietu elitē. Vismaz pagaidām elites grupā savās mājās ļoti veiksmīgi spēlē Vācija - ja vācieši spēs nosargāt vietu virslīgā, ar viņiem noteikti jāvar spēkoties arī Latvijai, tāpat ar jaunpienācējiem dāņiem.
Tās visas tikai prognozes, bet kopumā šī sezona mūsu jaunajiem hokejistiem ir izdevusies. Decembrī U-20 izlase atgriezās elites grupā, tagad to izdarīja arī U- 18. Patiesībā šīs izlases ir vistiešākās rezerves nacionālajai komandai un ja jaunieši spēlē labā līmenī, nav pamata nākotnē uztraukties arī par pieaugušo hokeju. Kaut maza valstiņa, Latvijā hokejs bija, ir un būs. Teorētiski pat mazām valstīm grūtāk augstā līmenī spēlēt jaunatnes hokejā, nav mums tik lielu resursu un katru gadu jau daži vairāk pieredzējuši hokejisti vecuma ierobežojuma dēļ vairs konkrētajā komandā nedrīkst spēlēt. Ja paskatās tālāk, tad nav tik traki, jo arī mūsu jaunākās komandas visai veiksmīgi spēlē vismaz Austrumeiropas ( reizēm Baltkrievijas) līmenī. Jaunas iespējas devusi arī līdzdalība MHL jaunatnes čempionātā un arī no šīs U-18 izlases daudzi ir HK "Rīgas" sastāvā. Katrā ziņā tikko redzētā U-18 izlase aizvadīja ļoti labu turnīru un sevi parādīja no vislabākās puses. Līdzvērtīgs sastāvs, spēle bez jebkādas panikas, turklāt vēl gluži vai neredzēts sniegums mazākumā. Izlase mazākumā palika 22 reizes turnīrā un ne reizi netika pārspēta ! Kopā tas šoreiz sanāca nedaudz vairāk par 33 minūtēm uz ledus mazākumā un tas tiešām ir izcils rādītājs.