Katram noteikti ir savas pārdomas un spriedumi par notikušo Slovākijā. Vieni visu var uztvert kā milzu traģēdiju, citiem zaudējumi dāņiem un slovēņiem ir vienaldzīgāki. Neveiksme pret Dāniju diezin vai bija likumsakarība, bet pret slovēņiem iznāca tieši tā. Komanda burtiski saplīsa un neatradās neviens, kas to spētu atkal pacelt spārnos, vismaz konkrētajā spēlē nē. Te nav runas par fizisko spēku, bet par ticību savām spējām un psiholoģiju. Ja jau galvenais treneris pēc neveiksmes pasmīkņā par kādas žurnālistes ieteikumu ņemt talkā psihologu, ko tur runāt. Oļegs Znaroks tik vien kā spēja uzreiz uzdot pretjautājumu - :"Varbūt aiziet arī pie pedikīra?" Joks vai bravūra, nevar īsti saprast, bet visu laiku paļauties tikai uz pārbaudītām metodēm arī nevar, īpaši, ja tās nenes augļus. Pats galvenais treneris jau sāk bruģēt sev atkāpšanās ceļu, publiski izsakot šaubas par vēlēšanos turpmāk trenēt izlasi. Tā viņa darīšana, pārējiem jāskatās, kas tad nāk par labu izlasei.
Šoreiz iznāca samērā labs čempionāta sākums un spēles pret abām spēcīgākajām apakšgrupas komandām. Cik tur pietrūka līdz uzvarai pret somiem? Tomēr skaisti zaudējumi tomēr ir un paliek tikai zaudējumi. Izšķirošajā spēlē apakšgrupā pašiem pietrūka pulvera un psiholoģiskās noturības, pret Slovēniju bija vēl trakāk. Zaudējumus var uztvert visādi un noteikti tā vēl nav traģēdija nedz Latvijas sportā, nedz valsts iedzīvotājiem. Sportā kādam ir jāzaudē un pat hokejā tagad neizšķirts var būt tikai pamatlaikā. Kremt kas cits - ka zaudējām komandām, kas nevar lepoties ar tik daudz spēlētājiem KHL līgā, ko daudzi uzskata par stiprāko Eiropā. Bet varbūt vienkārši arī šis ir tikai pieņēmums par KHL spēku, jo hokeju tagad prot spēlēt arī citviet, ko pierāda kaut vai Dānijas, Slovēnijas un Norvēģijas sniegums šajā čempionātā?
Daudzi tagad noteikti meklēs neveiksmju cēloņus un tas noteikti jādara federācijas un izlases vadībai. Atrunāties ar nogurumu nav nopietni, KHL sezona tomēr nav tik gara kā NHL un arī spēles bieži vien ne tik saspringtas. Palūkojat tagad kādā tempā un azartā aizrit Stenlija kausa izcīņas spēles un tad uzreiz ir skaidrs, kas tas par līmeni un kāda kaluma hokejisti tur spēlē. NHL tomēr regulārajā sezonā katrai komandai 82 spēles nevis 54 kā KHL , tomēr arī pavasarī labākās komandas rāda izcilu hokeju un arī fizisko sagatavotību. Arguments par garo sezonu laikam gan jāatmet.
Par meistarības trūkumu arī it kā nebūtu iemesla sūdzēties, pret tiem pašiem dāņiem beigās mums bija nospiedošs pārsvars, tikai ripa vārtos nekādi negāja. Protams, bez veiksmes nav uzvaras, bet bez ticības saviem spēkiem arīdzan nē. Galvenais treneris tagad klāsta, ka valsts amatpersonām izlase esot vienaldzīga , neatkarības dienā neesot saņemt neviens apsveikums.....Droši, ka tā, bet vai tādēļ mēs zaudējām dāņiem? Vienkārši pietrūka pārliecības, arī pēcspēles metienos un to ļoti pareizi LTV 7 Sporta studijā pateica Aigars Cipruss - "Dinamo" spēlēs ( īpaši mājās) tas pats Aleksandrs Ņiživijs visus bullīšus izpildīja ļoti pārliecinoši, ko nevar teikt par Bratislavā redzēto. Ja nedrošs paliek Ņiživijs, ko tad gaidīt no pārējiem?
Nu varētu slēgt gluži vai derības - izdosies Latvijai noturēties elites grupā vai nē? Pavisam droši, ka sestdien ir izšķirošā spēle pret Baltkrieviju, ja to zaudējam, praktiski varam no elites grupas atvadīties. Līdz šim ar baltkrieviem mums veicies visai labi un vairumā spēļu esam uzvarējuši. Gan nacionālās izlases, gan U-20 vai U- 18 līmenī. Šajā ziņā mums it kā psiholoģisks pārsvars, bet kopumā tomēr nekāds labais garastāvoklis nevar būt. Ūdens jau smeļas mutē un būs jāparāda ne tikai labākais sniegums, bet arī griba, lai uzvarētu baltkrievus un pēcāk arī austriešus. Baltkrievijas galvenais treneris Eduards Zankovecs teic, ka viņi esot labi izpētījuši Latvijas spēles manieri un viņu komandai ir visu mūsu pēdējo spēļu videoieraksti. Baltkrievi noteikti šo čempionātu sāka neveiksmīgāk par mūsējiem, taču tagad viņi jau ir labākā situācijā, vismaz trīs punkti iegūti spēlē pret Austriju un panākums pret Latviju nodrošinātu palikšanu elites grupā.
Pašlaik neviens no līdzjutējiem pat negrib pieļaut domu par izkrišanu no elites grupas - izlasei vienkārši jāizcīna uzvaras atlikušajās divās spēlēs. Jācer, ka izdosies, vēl jau dzīvojam. Ja spēlētāji spēs aizmirst iepriekšējās divas neveiksmīgās spēles, viss būs kārtībā. Ja tā nenotiks, būs bēdīgi un nav pat tagad jēgas zīlēt, kas tad vispār spēlēs B grupā. Hokeja līmenis pasaulē izlīdzinās un katra individuālie rādītāji citos turnīros vien neko nenozīmē, ja neesi labāks konkrētajā dienā un konkrētajā spēlē. Latvijas hokejistiem sevi no vislabākās puses jāparāda sestdien un svētdien.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
