Toronto „Raptors” (3.). – Bruklinas „Nets” (6.) (Austrumi)
Šī solās būt ļoti skatāma un līdzīga sērija, par kuru savu prognozi es vēl paspēšu pārdomāt piecas reizes līdz raksta pilnīgai pabeigšanai. Abas komandas sezonas laikā ir kļuvušas labākas, savā ziņā pateicoties nozīmīga spēlētāja zaudēšanai. Vēl decembrī Toronto "Raptors" bilance bija 6-12 un klubs šķietami bija atkal nolemts kārtējai neapmierinošajai sezonai sliktu pirmo mēnešu dēļ. Bet uzbrucēja Rūdija Geja maiņa ir piešķīrusi klubam jaunu elpu. Tas ir kļuvis par jaunu spēlētāju kolektīvu, kurš nenoskoposies ar papildus piespēli un atradīs labus metienus uzbrukumā. Bijušajam pamatpieciniekam ar Rūdiju Geju ierindā tikai 53,3% trāpīto metienu nāca pēc rezultatīvas komandas biedra piespēles. Tikmēr pieciniekam, kurā Geju ir aizstājis Terenss Ross, 64% gadījumu precīzais metiens seko pēc rezultatīvas piespēles, rādītājs, kas atbilst 3. vietai visā līgā. Domāju, ka reti kurš uzminētu, ka kopš Geja traumas starp austrumu konferences komandām visvairāk uzvaras ir nevis "Heat" vai "Pacers", bet tieši "Raptors".
Bruklina sevi ir atradusi kopš centra Bruka Lopeza traumas. Visu cieņu Lopezam, kurš ir augstas kvalitātes spēlētājs, bet "Nets" komanda patiešām liekas objektīvi spēcīgāka bez viņa laukumā. Lopeza traumas rezultātā komanda ir pārgājusi uz pieciniekiem ar Polu Pīrsu 4. numura lomā un tas patiešām sagādā problēmas pretinieku komandām. "Pick-n-roll" sadarbībās aizsardzībā esošie spēka uzbrucējiem nonāk neapskaužamā situācijā, kurā viņi nevēlas pārlieku palīdzēt no "vājās puses", jo tas nozīmētu brīvu Pīrsa trīs punktu metienu:
Tikmēr Derona Viljamsa, Šona Livingstona un Džo Džonsona trio ir unikāls ar savu augumu un daudzpusību, kas dod priekšrocības pret gandrīz vai jebkuras citas komandas īso galu. Piemēram, Viljamsam mēdz tikt atbrīvota visa viena laukuma puse (samērā rets piegājiens mūsdienu basketbolā, kas vairāk atgādina 80-tos), lai saspēles vadītājs varētu spēlēt "postā" pret īsāku pretspēlētāju. Atsaucoties uz iepriekšējo video, šāds ir iespējamais gala rezultāts, ja kāds 4. numurs izlemj atstāt Polu Pīrsu un palīdzēt komandas biedram tikt galā ar Viljamsu:
Tikpat prasmīgi spēlē ar muguru pret grozu ir Džonsons un Livingstons, kuri savus metienus realizēs, ja nesagaidīs papildus aizsargu un tiks pie iespējas spēlēt viens pret viens. Apbrīnojamā kārtā Šons Livingstons šosezon bija pirmais visā līgā punktos vidēji uz vienu metienu "postā":
Bruklinai šīs savstarpējo dueļu priekšrocības arī ir pret Toronto komandu, gluži kā vērtību grūti ir noteikt "Nets" pieredzei uz basketbola laukuma, salīdzinot Bruklinas veterānus ar "Raptors" jaunekļiem. Tam it īpaši būs nozīme, ja arī izslēgšanas spēļu laikā uzvarētāja liktenis tiks izšķirts spēļu pēdējās sekundēs, kā tas notika trijās no četrām komandu savstarpējām spēlēm regulārās sezonas laikā. Šīs sērijas uzvarētājs varētu tikt izlemts septītajā spēlē, un, neskatoties uz to, ka šī spēle tiktu aizvadīta Toronto, tajā priekšroku es tomēr dotu Bruklinai, kuras īpatnējie piecinieki (ļoti vēlos arī "playoffos" redzēt piecinieku ar Mirzu Teletoviču centra lomā) sagādās daudz galvassāpes "Raptors" jaunekļiem. Par Bruklinai potenciāli ērto Maiami kā otrā raunda pretinieku ir vēl par agri domāt. Uzvara šajā sērijā tomēr vēl ir jānopelna.
