Foto: F64
Saeimas deputāts, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš sociālajos tīklos publicējis viedokli saistībā ar "Daugavas" ledus halles būvniecības procesu. Portāls "Delfi" ar autora atļauju publicē viedokli par un ap "Daugavas" ledus halles būvniecības procesu.

Vai valsts ir spējīga uzbūvēt kādu objektu lētāk par paredzamajām izmaksām, nevis divreiz dārgāk? Jā, spēj un Daugavas ledus halle tam tagad būs dzīvs pierādījums!

Priekšvēsture

Pārņemot šo projektu, mums mantojumā bija palicis iepriekšējās vadības iepirkuma nolikums, un laika trūkuma dēļ ar to arī tika izsludināts iepirkums. Tika saņemts piedāvājums, kas par vairāk kā deviņiem miljoniem pārsniedza paredzamo līgumsummu, un visa komanda bija izvēles priekšā – slēgt līgumu un prasīt valdībai papildus naudu, vai riskēt (laika, kā saka, nebija jau vakar) un sludināt vēl vienu iepirkumu ar labotu nolikumu, kurā izņemtas specifiskas lietas, kas tikai sašaurināja pretendentu loku līdz minimumam.

Komanda pieņēma lēmumu riskēt, un tika izsludināts jauns iepirkums. Pa to starpu saņēmu piedāvājumu satikties ar vienu iesaistīto būvnieku un pārrunāt "sporta jautājumus", no kā es, protams, atteicos.

Jaunajā iepirkumā tika saņemti pieci piedāvājumi, no kuriem divi bija paredzamās līgumcenas robežās. Tika noslēgts līgums ar zemākās cenas piedāvātājiem, un darbi varēja sākties!

Būvniecības process un sporta vides netīrā veļa

Tomēr sākās gan ne tikai darbi! Vispirms mediju telpā tika zelēts būvnieka vārds ar īpašnieku un patiesā labuma guvēju stāstiem, vērptas sazvērestības teorijas un apšaubīts pasūtītāju godaprāts. Parādījās informācija, ka esot samazināti būves apjomi un tāpēc tik zema cena (interesants apgalvojums jo tad sanāktu, ka apjomi bija jāsamazina divas reizes – pushalle jānoņem). Tad vēl uzradās viens apakšuzņēmējs, kurš sāka apgalvot, ka viņa paraksts iepirkuma dokumentācijā esot viltots. Pēc kādām trim nedēļām atcerējās, ka tomēr parakstījis dokumentu. Tikmēr laiks iet, bet objektā nekas nenotiek.

Kad jau likās, ka viss ir sakārtots un atliek tikai būvēt, pieslēdzās divi LHF darboņi, un tā vietā, lai palīdzētu, sāka jaukties būvnieku un pasūtītāju attiecībās. Visu cieņu Kalvīša kungam, kurš pajautāja kā palīdzēt un palīdzēja, bet par Koziolu un Bunci es to nevaru pateikt. Mēs zinām, kādas mēdz būt attiecības starp ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmējiem (es pietiekami labi pārzinu būvniecības procesus), tomēr to kārto pasūtītājs, un LHF šeftmaņi aizmirsa, ka viņi tādi nav un ka halli neviens viņiem starpnieku peļņā nenodos.

Vēlāk tika saņemts piedāvājums apakšuzņēmēju naudu skaitīt caur kaut kādu nodibinājumu, lai šeftmaņi "parādi" tālāk regulētu paši. Nākamais piedāvājums bija cedēt apakšuzņēmēju līgumus, par kuriem galvo valsts... Kādas tik shēmas tur netika zīmētas, bet paldies komandai, kura nostāvēja.

Ar to viss nebeidzās – tika sacelta brēka, ka ūdens spiediens esot par mazu un ledu nevarēs uzliet... Šis gan izklausās vairāk nekā komiski, jo Rīgā ūdens spiediens ir tāds, kāds ir, un citas halles taču kaut kā to ledu lej.

Tad tika stāstīts, ka jāprasa nauda ledus mašīnai, kura it kā esot salūzusi (ir info, ka viens darbonis tādu esot notirgojis vienai hallei par kosmosa cenu), kaut tajā brīdī "salūzusī" ledus mašīna brauc mums garām. Cilvēki tika apvainoti pat ūdens šļūtenes nozagšanā, kaut turpat vien tā atradās. Nepārtraukta žēlošanās premjera komandai, visu laiku intrigas un šantāžas elementi. Te daudz ko varētu stāstīt, bet neviens neizlasīs tik garu aprakstu, tāpēc pietiks.

Būvniecības beigas – jauna sākums!

Gribu tikai pateikt, ka saprotu tos, kuri grib ietaupīt nodokļu maksātāju naudu – viņiem to neļauj darīt, jo daudzi ir pieraduši slaukt valsti un iedzīvoties uz sabiedrības rēķina! Tomēr visi nav tādi un šis objekts tam ir lielisks pierādījums! Man pat bail iedomāties, cik naudas līdzīgos veidos ir izsaimniekots, bet varu nojaust.

Liels paldies Izglītības un zinātnes ministrija komandai un personīgi Ilgai Šuplinskai par uzticēšanos. Milzīgs paldies Edgaram Severam par mugurkaulu un uzdrīkstēšanos. Mega liels paldies Daugavas stadions komandai un personīgi Danielam Nātriņam (pēdējās nedēļas cilvēks praktiski negulēja) – JŪS to paveicāt! Neskatoties ne uz ko – paldies arī ARMS Group, jo turēja doto vārdu, neskatoties uz visiem sarežģījumiem un "laivas šūpošanas"no "iesaistīto" puses.
Mēs to izdarījām!!! Latvija var, ja grib!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!