Ventspilnieki bija acīmredzami pārāki komandas spēlē, par ko visspilgtāk liecina…Brenta Raita neveiksmīgais sniegums. Komandas līderis ULEB kausā izskatījās paguris, guva tikai 4 punktus (vismazāk šajā sezonā), taču komanda tik un tā uzvarēja. “Lietuvos rytas” sniegums balstījās uz atsevišķu līderu devumu, no kuriem uzdevumu augstumos bija tikai Roberts Javtoks (15 punkti, 14 atlēkušās bumbas, 4 bloķēti metieni), toties, piemēram, amerikānis Freds Houss vilka deķi tikai uz savu pusi, tā nebūt nebija viņa diena, taču amerikānis spītīgi nemainīja savu spēlēšanas stilu. Izskatās, ka serbu trenerim Vlado Džurovičam neizdodas sakārtot komandas spēli, ko noteikti ietekmē arī tas, ka gandrīz visu sezonas pirmo pusi operācijas dēļ izlaida saspēles vadītājs Roberts Štelmahers. Diezin vai komandai par labu nāk tas, ka jau sezonas gaitā tā atkal maina sastāvu, taču tās jau ir “Lietuvos rytas” problēmas. BK “Ventspils” uzvara ir vērtīga ne tikai sportiskā ziņā, bet arī tādā ziņā, ka lietuvieši tagad būs uzmanīgāki gan prognozēs, gan SEB Baltijas līgas lietderības (attiecībā uz sevi, protams) novērtēšanā.
Kas attiecas uz Kēstuti Šeštoku, tad viņš jau drīz atkal varētu parādīties ventspilnieku rindās, kur veiksmīgi aizvadīta pagājušo sezonu. Vai Šeštoks ventspilniekiem ir vajadzīgs? Domāju, ka jā, jo viņš ir daudzpusīgs basketbolists un tieši labs komandas spēlētājs, ko pierādīja pagājušajā sezonā. Turklāt pašreiz pēc traumas vēl nav atguvis sportisko formu Arnis Vecvagars, bet Ivars Timermanis spēlē nestabili un Šeštoks ir tieši šo pozīciju spēlētājs. Tiesa, ULEB kausā viņš ventspilniekiem varēs palīdzēt tikai jau izslēgšanas spēlēs.
Otrs Viļņas klubs “Sakalai” uzvarēja Valmierā ar 88:77 un tā bija likumsakarīga uzvara. Lietuvieši bija labāk sagatavojušies konkrēti šai spēlei, viņi prasmīgi nosedza mājinieku snaiperus (īpaši pirmajā puslaikā), viņi bija sagatavojušies pret valmieriešu sadarbībām, turklāt laukuma saimniekiem vēl arī neveicās metienos (lietuviešu aizsardzības sekas!). Šķiet, ka mājinieki uzbrukumā par maz spēlēja uz groza apakšu, jo “Sakalai” taču nemaz nebija neviena īsta centra. Šo lomu viesiem pildīja pieredzējušais Rolands Matulis, kura augums ir 198 cm, un darīja to lieliski, kas tikai lieku reizi pierāda, ka ne jau tikai auguma garums basketbolā ir izšķirīgais, bet gan vairāk tas, kā tu savu augumu un meistarību, proti, izmantot. Katrā sporta spēlē viens no galvenajiem uzvaras stūrakmeņiem ir pretinieka apspēlēšana “viens pret vienu”. Ja nevari to izdarīt un ja nevari “viens pret vienu” pretinieku nosegt, tad izredžu uzvarēt ir maz. “Sakalai” līderi bija pārāki šajā elementā, turklāt viņiem izdevās uzspiest mājiniekiem pozicionālu spēli un neļaut skriet ātrajos uzbrukumos. “Sakalai” rindās bija četri izteikti līderi, kas guva 75 no 88 punktiem, kamēr “Valmieras pienam” šoreiz puslīdz veiksmīgi nospēlēja tikai 2-3 basketbolisti, bet, piemēram, Mārim Citskovskim tas vispār bija viens no pēdējā laika neveiksmīgākajiem mačiem. Kāpēc “lieldienu šūpoles”? Tāpēc, ka viesu 19:2 izrāvienam pirmajā ceturtdaļā sekoja valmieriešu 19:4 izrāviens otrajā, taču turpinājumā “šūpoļu” amplitūda kļuva mazāka un lielā mērā izšķirošs kļuva “Sakalai” pēdējais izrāviens 4.ceturtdaļas sākumā – 6:0. Tas deva 20 punktu pārsvaru (72:52) un intriga pēdējās bija vairs tikai šķietama.
Īsta vētra plosījās Kauņas basketbola hallē un burtiski noslaucīja no laukuma Gundara Vētras vadīto “Barons/LU” – 63:128 pret “Žalgiri”. Lielākais zaudējums komandas vēsturē un, iespējams, tāds tas paliks uz ilgu laiku. Kamēr “Žalgiris” basketbolisti pastaigājās, tikmēr spēle ritēja diezgan līdzīgi (pēc 1.ceturtdaļas tikai 27:29), bet tiklīdz mājinieki sāka spēlēt nopietni, tā samina pretiniekus kā kukaini. Nezinu, cik lielu un vērtīgu skolu var iegūt no šāda zaudējuma, taču trieciens “pa smadzenēm” tas mūsu komandai noteikti bija pamatīgs. Nu, lietuvieši atkal varēja runāt, ka viņiem ar kaimiņiem nav interesanti spēlēt… Bumbiņa, kā tādos gadījumos mēdz teikt, atkal ir mūsu laukuma pusē. Vai patiešām tikai BK “Ventspils” spēs pieveikt labākos (ne tikai divus) Lietuvas klubus? Ar atbildi nesteigsimies, jo tās bija tikai pirmās spēles. Jāpiekrīt “Sakalai” galvenajam trenerim Linam Šalkum, kurš pēc mača Valmierā palika pie sevis iepriekš teiktā – proti, ka lielākā daļa ir spēkos līdzīgas komandas, ka lielais daļai basketbolistu piedalīšanās SEB Baltijas līgā ir pirmā saskaršanās ar cita stila pretiniekiem un ka tālāk būs vēl spraigākas un interesantākas spēles.
Šajā ziņā īpaši interesanta solās būs abu mūsu komandu tikšanās sestdien Valmierā. Šim mačam ir vēl kāds zemteksts – pagājušajā sezonā tieši šīs abas komandas spēlēja LBL “bronzas finālā”, bet tagad “Valmieras piens” uzvaras gadījumā jau praktiski nodrošinās sev vietu LBL čempionāta pusfinālā. Vai “Barons/LU” būs atjēdzies pēc “vētras” Kauņā?