"Padomju laikos sportistu dzīvē bija citi motivācijas veidi. Naudu ar sportu nevarēju nopelnīt, pelnīju 150 rubļus mēnesī, bet mana mamma, kura strādāja tipogrāfijā, pelnīja 320. Labi, es piespēlēju kaut kādos mazos klubos un vēl 100 rubļus nopelnīju. Motivācija bija slava, atpazīstamība un uzvara. Bauda no uzvaras," vaicāts par galvenajām basketbolista privātās dzīves ikdienas atšķirībām mūsdienās un padomju laikos, pastāstīja 50 gadus vecais Kurtinaitis, kurš ir 1988. gada olimpisko spēļu čempions PSRS izlases sastāvā.
"Tolaik mēs pa naktīm gan dzērām alu un šņabi, gan spēlējām kārtis un smēķējām. Es atmetu smēķēšanu tikai 26 gados - 1986.gadā - un, paldies Dievam, joprojām nesmēķēju. Pārvērtēju savas vērtības, atmetu iedzeršanu, pīpēšanu. Protams, tagad vasarā iedzeru alu. Es tomēr negribu, lai dzīve paiet garām," izteicās Kurtinaitis.
"Mūsdienu problēma slēpjas tajā, ka daudziem spēlētājiem nauda kļuvusi par galveno motivāciju. Bet rezultāts kļuvis mazsvarīgs. Svarīgākais - parakstīt labu līgumu, bet tas, vai uzvarēsim, zaudēsim, paliek otrajā plānā. Ir garantētie līgumi, pat ja spēlētāju izmet no komandas par sliktu spēli vai uzvedību, viņam tik un tā jāmaksā. Šis aspekts laupījis pašas spēles, uzvaras garšu, prieku par uzvaru. Ja padomju laikā mums bija uzvaras garša, tad tagad ir naudas garša," atklāts savos uzskatos ir Kurtinaitis.
Treneris komentēja arī Latvijas vīriešu basketbola izlases sarūpēto skandālu, kad pēc 2009. gada Eiropas čempionāta finālturnīra no izlases uz trijiem gadiem diskvalificēja Kristapu Valteru, bet Armandu Šķēli - uz diviem gadiem. Savukārt Kaspars Bērziņš, Andris Biedriņš un Kaspars Kambala saņēma nosacītu viena gada diskvalifikāciju.
"Man ir grūti saprast tos cilvēkus, kuri uzskata, ka uz izlasi atbrauc atpūsties. Šaubos, ka sportisti tā domā. Daļa no Latvijas valstsvienības puišiem spēlē pie manis "VEF Rīga" komandā. Es neteiktu, ka viņi būtu tik ļoti samaitāti, ka viņus neinteresētu Latvija, ka viņi negribētu aizstāvēt savu valsti. Nē, viņi ir forši čaļi. Pateikšu no savas pieredzes - kad es visu sezonu esmu nospēlējis klubā, gribas "atlaist". Profesionālais sports tā nav viegla pastaiga - tev maksā daudz, bet arī daudz no tevis prasa. Pastāvīga emocionālā un fiziskā spriedze, tas ir normāls profesionāla sportista stāvoklis, tas ir jāpārvar," trenera teikto citē "Klubs".
Visbeidzot, Kurtinaitis dalījās pārdomās par to, kāpēc Lietuvā, kur ir tikai par miljonu vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā, basketbola līmenis atbilst augstākajiem standartiem.
"Desmit gadus Lietuvā man piederēja manā vārdā nosaukta basketbola skola ar 350 audzēkņiem, trīs gadus strādāju ar Lietuvas jauniešu izlasēm un vienmēr latviešus minēju kā piemēru. Kad pats dienēju Rīgā, spēlēju ar latviešiem, tāpēc ļoti labi to zinu - jūs esat cilvēki ar raksturu, cīnītāji, kuri "grauzīs parketu", lai uzvarētu. Lietuviešiem vienmēr skaudis latviešu cīņasspars. Tātad pamats jums ir. Lietuvā basketbolam vienkārši nav konkurences. Nav citu sporta veidu. Pats bērnībā sāku spēlēt, mums groza nebija, kaut kur dabūjām gurķu mucas stīpu, bet bumba mums bija ar salmiem pildīta cepure. Citu sporta veidu pārstāvji sūdzas, ka pie viņiem nonāk tikai tie, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav palikuši basketbolā," pastāstīja Kurtinaitis.
Kurtinaiša vadītais "VEF Rīga" šosezon ir vienīgā Latvijas komanda, kas bez piedalīšanās Eiropas kausa izcīņas pamatturnīrā spēlē arī VTB Vienotās basketbola līgas (VBL) turnīrā. Tāpat klubs aizvada cīņas arī "Mastercard" Baltijas Basketbola līgas (BBL) elites divīzijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
